Nemaz ne aiz trejdeviņiem kalniem un trejdeviņām jūrām, bet tepat Miervaldes blakus pagastā reiz dzīvoja Sešinieks. Dzīvoja, kā jau parastam Sešiniekam pieklājas, slepus no sievas ieraujot savu šņabīti un pilnīgi atklāti kašķējoties ar nāburgiem, kuri bezkaunīgā kārtā nebeidza izmantot servitūta ceļu, lai cik draņķīgā nekārtībā Sešinieks to neturētu. Tā tas būtu turpinājies mūžīgi mūžos un āmen, ja vien Sešinieku savā sarakstā nebūtu paaicinājis pats Lielais.
Tie, kuriem pa dzīvi iznāk tāda garāka staigāšana, laikam gan visi kā viens nonāk pie atziņām un teikšanas, ka mūžā laika sirds un prāta iepriecināšanai tomēr ir bijis atvēlēs par maz. Sities pa dzīvi uz priekšu ar saviem rūpestiem, satraucies par darba rīta nenogulēšanu, kreņķējies par īres un rēķinu samaksāšanu, līdz beidzot saproti, ka vientuļa sieviete bez sevis pašas šajā pasaulē tā īsti nav vajadzīga nevienam.
Miķelis vēl pavisam nesen Valmierietī tā pamatīgi cepās par tiem vienlīdzīgākajiem Apiņielas kvartāla daudzstāveņu iedzīvotājiem – auto īpašniekiem, kuri akurāt uz kārtējām pašvaldības vēlēšanām saņem no pašreizējas pilsētas rātes ekskluzīvu dāvanu – pilnīgi par velti stāvvietas teju katrs pie savām namdurvīm! Un tas viss laikā, kad turpat blakus namā, kur rīcībspējīgāks apsaimniekotājs – pārvaldnieks, jau sen visi spēkratu īpašnieki savus braucamos novieto civilizēti, t.i., par pašu kopā liktu naudu būvētā stāvlaukumā. Ja apkārtējās mājās dažviet ar autiņiem izbraukāti visi zālājiem līdzīgie pleķi aiz sen sabrukušajām vairāk smilts nekā betona bordām, tad tur kārtība i ap māju zālienā, i bruģētajā auto placī!
Sajūtu parkā Gaujas Stāvajos krastos jau otro gadu norisinājās sezonas atklāšanas pasākums Maģisko sajūtu nakts, kas pulcēja plašu apmeklētāju loku gan no Valmieras, gan apkārtnes novadiem.
Kā noslēpumaina, klusa sala Valmieras pievārtē ir Viestura laukums Burtnieku novadā. Te dzīvo ap tūkstoš cilvēku 9 daudzstāvu mājās. Tās ieskauj iedzīvotāju rūpīgi sakopti zaļi laukumi, puķu dobes. Agrās rīta stundās te čakli rosās sētnieki, māju saimnieki, kuri pārlūko vispārējo kārtību. Čaklā pastniece Marika apstaigā visas mājas, ver durvis, un pastkastītēs iekrīt sūtījumi. Sarežģītāk bija tiem, kuri priekšvēlēšanu laikā gribēja iemest savus reklāmu materiālus. Iedzīvotāji tos lasa un brīnās par sarakstu daudzumu: 9 partijās uz 15 vietām novadā grib kandidēt 145 deputātu kandidāti. Kā spēs vienoties? Laikam atkal būs liela plēšanās…
Šis pavasaris viņam pagaidām izvērties ļoti veiksmīgs. Basketbola treneris ROBERTS ZEILE ar saviem studentiem un skolniekiem no Valmiera Glass/Vidzemes Augstskola pirmo reizi komandas vēsturē triumfējis Latvijas Studentu basketbola līgas čempionātā, nupat viņš ar gandrīz to pašu sastāvu aizcīnījies līdz LBL2 čempionāta finālsērijai, kur cīņā par zeltu valsts otrajā spēcīgākajā vīru basketbola sabiedrībā trenera Roberta Zeiles pretinieks būs viņa treneris Varis Krūmiņš ar BK Jelgava/BJSS puišiem.
Droši vien ievērojama sabiedrības daļa pievienotos A.Ustupa rakstā ,,Valmieras vēstures neizpaužamie noslēpumi“ paustajam (Liesma 12.04.2017.g.)! Publiskas apspriešanas vērtas idejas rodamas arī Dr.art. J.Kalnača vēl iepriekš publicētajam viedoklim par Valmieras pilsdrupās iecerētās “kultūrvēsturiskās stikla lecekts“ izbūves darbu projekta nepieciešamību. Valmieras domei vajadzētu veikt pilsētnieku aptauju par vēl viena objekta nepieciešamību muzeja teritorijā, kur vienviet jau tiktāl sablīvēti eksponētie dizainveidīgie objekti rada vienu ar otru nesaistītus tik dažādu laikmetu stilu apveidus, ka tos būs grūti vizuāli baudīt. Manuprāt, tas ir līdzvērtīgi tam, ja mēs rakstītu teikumu ar vislabākajiem novēlējumiem, izceļot katru vārdu atsevišķi dažādās pasaules valodās. Kaut kas jau sanākt var! Bet vai to vajag ?
Eduards Lauris 2017. 22. 02. Valmierietī rakstīja par zudušo, iespējams, pilskalnu, Gaujas kreisā krastā pretim baznīcai. Arī es to biju ievērojis. Paņēmu fotogrāfijas un devos meklēt.
Ja gribi būt laimīgs gadu, iestādi dārzu, bet ja gribi būt laimīgs visu dzīvi, iestādi koku, — tā valmieriešus Laimdotu un Imantu Ruskas varētu raksturot angļu sakāmvārds.
ELĪNA FJODOROVA ir daudzpusīga jauniete, kas nebaidās no jaunām lietām un dara daudz.
Lai gan Joku diena aizvadīta, ar nelielu nokavēšanos šoreiz stāsts būs par slavenāko karnevālu vietējā Latviešu biedrībā, kurš noritējis nu jau tik tālajā 1934. gadā. Un, kas gan būtu lustīga kopā sanākšana bez pikantiem pārpratumiem, sievietēm un politikas?
Kad 3. jūnija pašvaldību vēlēšanām deputātu kandidātu pieteikšana ir noslēgusies, nu arī vēlētāji uzsāk sarakstu caurskatīšanu. Pati pirmā interese ir par to, kuri no Valmieras domes krēslos jau sēdošajiem ir izteikuši vēlēšanos turpināt sēdēšanu arī nākamajos četros gados. Pēc tam jau var vērtēt dažu kandidātu pārsēšanos startēšanai šķietami cerīgākas partijas listē nekā iepriekš, vai arī gluži jauna politiska spēka (var gan izrādīties, ka nespēka) pieteikšanu.
Pavasara ielu remontu darbi Valmierā atkal atsākušies ar lielu sparu, un par to Miķelim patiess prieks. Tiesa, vienudien, raugoties uz sirdij tik tuvās Maija alias Georga Apiņa ielas pārvērtībām, domās iezagās kāds jautājums par parastajiem un vienlīdzīgākajiem daudzstāvu namu iedzīvotājiem pilsētā, kurā jau kuru gadu akūti pietrūkst 21. gadsimtam atbilstošu ikdienišķu ērtību – vieglo automašīnu stāvlaukumu.
Koncertzālē Valmiera Valmieras mākslas mēneša ietvaros aizvadīts septītais Vidzeme Fashion show — lielākais modes pasākums ārpus Rīgas, kurš reizi gadā piedāvā aktuālās sezonas kolekcijas un jaunākās – rudens / ziemas kolekcijas.
Valmieriete LIGIJA FRIŠFELDE ir Valmieras «Zaļās skolas» vadītāja. Varētu teikt, ka viņai ir savs bizness Gaujas krastā, taču Ligija iebildīs. Viņai izdevies piepildīt dzīves sapni: būt īpašai skolotājai un īpašai dakterei. Ligijai ir speciālā pedagoga izglītība, un viņa turpina mācīties, būdama kanisterapeita asistente. Ligija ir blakus bērniem, kad viņi aug un attīstās, un arī sirmgalvjiem, ļaujot piedzīvot gaišu, mierpilnu mūža nogali. To viņa paveic, strādājot kopā ar saviem īpaši apmācītajiem suņiem.
Kad Mūrmuižas tautas universitātē viens no jaunāko laiku Beverīnas atrašanās vietas izzinātājiem Gints Skutāns stāstīja par nu jau uz moderniem aprēķiniem balstītiem pils meklējumiem, viens no viņa secinājumiem bija: varbūt nav pat tik svarīgi šādu vietu atrast, bet būtiski ir meklējumus turpināt, Beverīnu atrodot vispirms savās sirdīs — attieksmē pret mūsu senvēsturi. Tā arī uztveru novadpētnieka Eduarda Laura publikāciju «Dīvainās pilsētas ainiņas» iepriekšējā «Valmierietī».
Marta rubrikas Mana vieta Valmierā varonis ir VALDIS VĪKSNA – Vidzemes Augstskolas Inženierzinātņu studiju virziena direktora vietnieks un lektors. Ieviesa automatizēto sistēmu TRASE un tagad jau vairāk nekā desmit gadus pasniedz studiju kursus Materiālu mācība, Tehniskā mehānika un materiālu pretestība, Programmēšana, Elektroapgāde un elektriskie aparāti, Datorzinības, Telekomunikācijas un vada nodarbības skolēniem Mehatronikas skolā.
GUSTAVS MĀZIŅŠ ir gudrs un darbīgs jaunietis, kurš aktīvi iesaistās Valmieras integrētās bibliotēkas jauniešu organizācijā Sudraba ZIRG’s, skolēnu domē, teātra pulciņā, savulaik arī piedalījies TV spēlē “Gudrs, vēl gudrāks”. Jautājot par intervijas norises vietu, atbilde Gustavam uzreiz skaidra – bibliotēkā.
Turpinot pērn un aizpērn aizsāktos stāstus par 1. Pasaules kara norisēm, šoreiz Valmierietī par kādu īpašu un vēsturisku notikumu: tieši pirms simt gadiem, 1917. gada pavasarī, rosīgajā piefrontes pilsētā Valmierā noritēja Vidzemes Pagaidu zemes padomes sapulce.
Kad vietējās pašvaldības, Valmieras rāti ieskaitot, pacilātā gaisotnē pošas uz kārtējo iesaukumu, lielākā medusmaize potenciālajam balsotājam parasti ir dāsni solījumi uzbūvēt kaut ko jaunu. Paradoksāli, taču Miķelim šķiet, ka Valmierā, kur ar jaunceltnēm viss kārtībā, lielāku piekrišanu uz rāti sacerējušies pilsētas nenoliedzami aktīvākie un labākie ļaudis varētu gūt ar... nojaukšanas projektiem! Jo Vidzemes galvaspilsētā graustu joprojām pietiek.