Gauja savā 460 km līkumotajā tecējumā jau izsenis bijusi iecienīts mierīgāku ūdeņu laivotāju maršruts, jo upe tās iepazinēja skatam dāsni paver augstas klintis, baltas, saulē mirdzošas sēres, simtgadīgus kokus, tā priecē arī ar skaistām atpūtas un makšķerēšanas vietām.
Lielu sabiedrības sašutumu pagājušonedēļ izraisīja Liepājas tiesas spriedums. Tēvs un dēls, Jevgeņijs un Oļegs Smirečanski, ilgāku laiku seksuāli izmantojuši mazu meitenīti. Viss sācies, kad meitenītei bijuši pieci gadiņi, un kopumā ildzis apmēram piecus gadus... Abiem pedofiliem piespriestas divsimt stundas piespiedu darba un probācijas uzraudzība.
Tā ir sena filozofiska atziņa. Kā šī ļaunuma uzvara izpaužas mūsu šodienā, mūsu reālajā dzīvē? Ko mēs, latvieši, varētu teikt par savu valsti, atskatoties uz paveiktajiem darbiem un kontekstā ar nacionālajiem nākotnes attīstības plāniem un programmām?
Satrauktai sabiedrībai jebkāds tiesas spriedums šķitīs pārlieku mīksts, bezzobains un noziedzību veicinošs. Mēs esam svēti pārliecināti, ka soda jēga slēpjas pat ne tik daudz paša vainīgā pienākumā ciest par viņa nodarīto, bet gan iespējamu noziedznieku iebiedēšanā — lai tie nekad neuzdrošinātos ļaut vaļu prātus urdošiem nelietīgiem nodomiem vai tieksmēm.
Šo bērnu neaizstāvēja paša vecāki un uzmeta arī valsts — tā par Liepājas tiesas neadekvāto spriedumu pedofilijas lietā izteikusies ne tikai sabiedrība. Neizpratnē ir arī sociālās jomas speciālisti, bērnu interešu aizstāvji, spriežot, ka divu vīriešu nodarījums piecgadīgai meitenītei, vairākkārt veicot netiklas darbības pret viņu, ir nesamērojams ar piemēroto naudas sodu un piespiedu darba stundām.
Kamēr vēl nav noplakusi kārtējo, atjaunotajā valstī jau vienpadsmito, Latvijas skolu jaunatnes Dziesmu un deju svētku uzprišinātā latviskās pašapziņas gaisotne, ir īstais laiks parunāt par patiesi nacionālām vērtībām, kuras tik ļoti mīlam cildināt. Vairāk vārdos, jo ar tiem darbiem ir kā nu kuru reizi.
Kopš Latvijas augstskolas buntēm vien ražo tā sauktos sabiedrisko attiecību jeb komunikāciju speciālistus, šiem, iespējams, teorētiski labi izglītotajiem, taču reālo dzīvi un darba dunu bieži vien neredzējušajiem kadriem arvien biežāk tiek piemeklēti amati vietās, kur ilgus gadus pavisam sekmīgi bez šiem informācijas starpniekiem varējuši iztikt, taču tagad mīļā miera labad pieskaņojas jaunajai kārtībai.
Latvijas politiskajā vidē joprojām turpinās skandalēšana par bēgļiem, kuru solidāra uzņemšana pašlaik tiek uzskatīta par visu Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu pienākumu. Argumenti, ka mūsu valstī arī bez šīs publikas dzīvo procentuāli vairāk «bēgļu» (nepilsoņu, kurus plašākā nozīmē var uzskatīt par ekonomiskajiem bēgļiem) nekā jebkurā citā ES dalībvalstī vai ka tādu lērumu bēgļu, kādu mums cenšas uztiept, Latvijai vienkārši nav kur likt, nevienu neinteresē.
Sestdienas vakarā, kad Mežaparka estrādē notika XI Latvijas skolu jaunatnes Dziesmu un deju svētku noslēguma koncerta ģenerālmēģinājums, daudziem dziedātājiem kļuva slikti un viņi paģība. Mediķi slimnīcā nogādāja 17 bērnus. Ņemot vērā minēto, izglītības un zinātnes ministre naktī nolēma atcelt nākamajā dienā paredzēto svētku gājienu, tomēr realitātē gājiens notika un dalībnieki tajā devās brīvprātīgi.
Sestdien Mežaparka Lielajā estrādē masveidīgi ģība kopkora dalībnieki, tāpēc tika pārtraukts Latvijas Skolu jaunatnes Dziesmu un deju svētku noslēguma koncerta ģenerālmēģinājums.
Ukrainas krīze, ko dažādās vietās pasaulē dēvē dažādos vārdos, kopš 2013. gada beigām ir pasaules uzmanības epicentrā.
Parlamenta abām mazākajām — Latvijas reģionu apvienības un partijas «No sirds Latvijai» — frakcijām vajadzētu būt piesardzīgākām tagadējā flirtā vienlaikus gan ar Straujumas valdības kodolu, gan tam oponējošo Nacionālo apvienību. Tām nav dota iespēja pašām izvēlēties savu nākotni, ko noteiks «lielo» partiju līderu ļaunatminība, neaizmirstot sīkfrakciju šābrīža «neuzticību».
Karstākais šo dienu notikums, domājams, ir jaunā Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa stāšanās amatā. Iepriekšējam valsts vadītājam Andrim Bērziņam par vienu no lielākajiem, ja ne pašu nozīmīgāko trūkumu varēja uzskatīt problēmas komunikācijā, kas neizbēgami veidoja tēlu pirmajam prezidentam atjaunotās Latvijas vēsturē, kurš pats atteicās otro reizi kandidēt vēlēšanās. Prezidentam Vējonim ar tēlu, šķiet, nebūs problēmu. Par to pagaidām liecina sākotnējās aktivitātes, kas plašākai sabiedrībai iet pie sirds.
Svešvārdu vārdnīca skaidro, ka vārds akcīze, kas cēlies no franču accise, ir netiešs nodoklis, ko valsts uzliek gan masu patēriņa precēm, piemēram, degvīnam un tabakai, gan komunālajiem, transporta un citiem pakalpojumiem. Šo iespēju kā savdabīgu brīnumnūjiņu nākamā gada valsts budžeta papildināšanai atraduši Veselības ministrijas ierēdņi, rosinot piemērot akcīzes nodokli vairākiem ikdienā iecienītiem un plaši lietotiem pārtikas produktiem, konkrēti, neveselīgo pārtikas produktu grupai.
Pirms daudziem gadiem bija populāra kāda sirsnīga ārzemju dziesma ar šādu nosaukumu, kas klausītājiem ļoti emocionāli pauda: tik zaļa, zaļa zāle ir tikai manā dzimtenē un tikai pie manas mājas.
Augustā būs pagājis gads, kopš Baltijas valstu reģiona un Somijas piena nozare izjūt Krievijas embargo negatīvo ietekmi. Visu šo laiku Latvijas piensaimnieki ir spiesti turpināt piena ražošanu zem pašizmaksas. Ražošanas izmaksas ir krietni augstākas par piena iepirkuma cenu.
Vakar pēdējo dienu amatā aizvadīja Latvijas Valsts prezidents Andris Bērziņš, kurš jau ir iegājis vēsturē kā pirmais no mūsu valsts vadītājiem, kas pats atteicies kandidēt uz otro termiņu prezidenta amatā. Nekādas revolucionāras darbības šajā amatā aizejošais prezidents nav veicis, ja neskaita atteikšanos no viņam nevajadzīgām mantiskajām privilēģijām, tamdēļ vēstures annālēs, visticamāk, tiks ierakstīts tieši abu šo faktu dēļ.
Lasītāji bieži teikuši, ka viņi vēlas tās labās ziņas ieraudzīt, bet mediji tik maļ par slikto. Vakar no rīta uzzināju, ka Valmieras glābējsilītē ielikts mazulis. Latvijā kopskaitā jau no 31 bērna, izmantojot šo ceļu, atteikušies vecāki, uzticot savu bērniņu audzināt svešiem cilvēkiem.
Labklājības ministrijā (LM) izstrādāts rīcības plāns 2015. — 2017. gadam Ģimenes valsts politikas pamatnostādņu īstenošanai, tādējādi turpinot iepriekšējos gados iesākto darbu pie ģimeņu atbalsta sistēmas pilnveidošanas.
Tas, ka Grieķija nonākusi smagā finanšu un ekonomiskajā situācijā, ir fakts. Tagad fakts ir arī tas, ka referendumā vairāk nekā 60 procenti grieķu nobalsojuši pret vienošanos ar starptautiskajiem aizdevējiem. Kamēr Eiropas valstu finanšu ministri, arī lielvaru — Vācijas un Francijas — galvgalis cepas par to, ko tagad iesākt, kā sarunas tālāk organizēt, grieķu finanšu puika Varufakis ne tikai ar savu motorolleru jau aizbraucis no žurnālistiem, neatbildot ne uz vienu jautājumu, bet arī, pasakot, ka vairs negrib ministrēt, ticis prom no atbildības par to, kas bijis, kas neizdarīts un kas tad būs rītdien.