Blusu alerģiskais dermatīts
Vasara, silts laiks, viss aug, zaļo, attīstās. Arī kukaiņi. Arī blusas. Tās ir siltasiņu dzīvnieku (zīdītāju un putnu) ektoparazīti — asinssūcēji.
Vasara, silts laiks, viss aug, zaļo, attīstās. Arī kukaiņi. Arī blusas. Tās ir siltasiņu dzīvnieku (zīdītāju un putnu) ektoparazīti — asinssūcēji.
Cik nu vairs laika atlicis, līdz 30. jūnijā Latvija nodos Luksemburgai prezidentūras Eiropas Savienības Padomē saldo nastu. Salda tā varētu būt bijusi vismaz divos gadījumos. Pirmais — mūsu valsts varas elitei tā bija lieliska iespēja lieku reizi pagrozīties patiešām prominentu ciemiņu vidū Pārdaugavā vai vēl kur citur galvaspilsētā, iespējams, arī kādā citā uz to brīdi maksimāli uzprišinātā lauku teritorijā (tas krievu armijas paradums krāsot zāli kazarmu priekšā par godu inspekcijā braucošajam ģenerālim jau nekur nav zudis arī neatkarīgajā Latvijā!).
Dzīvē nākas rēķināties ar dažādiem rakstītiem likumiem, lēmumiem vai noteikumiem, no kuriem daži ir pat maz vajadzīgi. Taču ir arī nerakstītie likumi, kas nosaka cilvēku savstarpējās attiecības, saprāta diktētu rīcību dažādās situācijās. Manuprāt, tie otrie bieži ir pat būtiskāki par pirmajiem.
Kamēr Rūcamlapai nedēļu nācās iepauzēt, tikmēr iekrājušies daži iespaidi i no Latvijas, i no Zviedrijas. Aktuālas tēmas, par kurām parunāt lieku reizi neskādēs ne man, ne tev, lasītāj.
4. jūnijā Saeimā atbalstītais Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas likums nodrošinās līdzsvarotu resursu pieejamību visām Latvijas pašvaldībām, kas ir likuma galvenais mērķis.
Krievijas tirgus kārtējo reizi ir slēgts Latvijas šprotēm, un šis fakts ļāvis izvērsties politiķiem. Atsevišķi asprāši pat aizdomājušies līdz tam, ka vajadzētu aizliegt krievu degvīna importu un dzeršanu, bet nu tas vairāk humoram. Savukārt, kas attiecas uz pašām šprotēm, tad problēma diemžēl ir ne tikai Krievijas politikā, bet arī mūsu pašu eksporta saimniecībā.
Nupat bija iespēja veselu nedēļu noraudzīties, kā par savu paaudzi rūpējas skandināvi. Patiesībā tās ir gan rūpes par bērna kailo dzīvību, gan pie reizes arī pirmie iedīgļi tam, lai mazais izaugtu par likumpaklausīgu savas valsts pilsoni. Tas nekas, ja iesākumā ir obligāta glābšanas veste arī tīnim, nemaz nerunājot par bērnudārznieku, kad viņš dodas pat ne izbraukumā ar laivu, bet gan tikai, vecāku redzeslokā atrodoties, nokāpj pie ūdens, lai iemestu straumē makšķeri.
«Eiropraida» nedēļa notiek Latvijā
Pieaugušie var paust vienaldzību, var arī spļaudīties, redzot to, ko nevēlas redzēt, var spriest, ka šis ir vēl viens apliecinājums tam, ka vērtību pasaule sašķobījusies, ka tieši šādu izdarību dēļ pasaule iet uz galu, jo esam pārāk tālu tikuši no tikumības un Dieva. Kāds jau paspējis pieteikt bada streiku, no citiem jeb antiglobālistiem noteikti sagaida agresīvāku uzvedību, tāpēc «Eiropraids» notiks ne bez kārtībsargājošo institūciju modrās acs.
«Daudzbērnu mātes atzīst — viņas vēlētos mazāk bērnu,» tik skarbs ziņu virsraksts 9. jūnijā parādījās Neatkarīgās Rīta Avīzes mājaslapā. Raksts piesaistīja manu uzmanību, jo savā ziņā pievēršas pašlaik aktuālajai tēmai par iedzīvotāju skaita mazināšanos Latvijā. Tas rosināja domāt par valsts ekonomisko situāciju un tās radītajām sekām cilvēku uztverē. Jāatzīst, ka manā paziņu lokā vairāk izplatīts ir ģimenes modelis ar vienu vai diviem bērniem, bet, neraugoties uz to, šāds virsraksts man šķita maldinošs.
Mācību gads beidzies, izskanējuši izlaidumi, bet skolas jau sāk plānot jauno mācību gadu.
Kņada, kas tiek sacelta ap divu Krievijas polithuligānu aizturēšanu Ādažu militārās bāzes teritorijā, ir klasisks piemērs tam, cik plakātiski ir mūsu prātos dēstītie priekšstati par austrumu kaimiņvalsti un tajā notiekošo. Tikpat greizi kā tās iedzīvotājiem par «nacisma pārņemto» Latviju.
Pēc kņadas, kas prezidenta vēlēšanu sakarā vairāku politiķu uztverē vai par pasaules centru bija noteikusi mūsu Saeimu, der arī palūkoties, kas tikmēr noticis pasaules nomalēs.
Kā pieaugušo Dziesmu un deju svētki mākslinieciskajiem amatierkolektīviem ir augstākais punkts, uz kuru vairākus gadus tiecas ikviens kolektīvs, tā šajā skolas gadā — arī izglītības un interešu izglītības iestāžu viens no lielākajiem radošajiem mērķiem. Tam tika veltītas visas pūles, apgūstot un neatlaidīgi slīpējot katra priekšnesuma smalkumu, gatavojoties nozīmīgajām atlases skatēm, rīkoti draudzības koncerti, lai bērniem un jauniešiem nostiprinās skatuves pieredze.
Līdz ar Raimonda Vējoņa ievēlēšanu par Latvijas Valsts prezidentu vakanta ir kļuvusi aizsardzības ministra vieta, kas «pēc noklusēšanas» un koalīcijas līguma pienākas Zaļo un Zemnieku savienībai (ZZS). Partija uz vakanto posteni ir izvirzījusi Raimondu Bergmani, pret kuru principā nav iebildumu arī koalīcijas partneriem — «Vienotībai» un Nacionālajai apvienībai. Valdošajā koalīcijā pret lietām, kas atrodas partneru pārziņā, parasti nav nekādu īpašo pretenziju, ja vien, protams, nav sākušies politiski mantiski satricinājumi un pienācis laiks skatīties pēc jauniem koalīcijas partneriem.
Jauno ceļu satiksmes noteikumu (CSN) sakarā kārtējo reizi jāsecina, ka šajā valstī likumu lēmēji ir atsevišķa kasta, kas dzīvo stipri nošķirti no realitātes. Arī šī realitāte, kaut to pašu veloceliņu paskatā, ir gaužām tālu no ideāla. Sanāk tāda kā likumvaras un izpildvaras kluso telefonu spēle, kur cietējs ir tikai un vienīgi iedzīvotājs.
Iepazīstoties ar neseno «DNB Latvijas barometra» pētījumu par darba tirgu, skaidri ir redzama tendence, ka Latvijas iedzīvotāju subjektīvais vērtējums ekonomiskajai situācijai valstī ir visai cieši saistīts ar vidējās algas izmaiņām. Būtībā atalgojums ir galvenā mēraukla, pēc kuras iedzīvotāji vērtē ekonomisko situāciju un tās izmaiņas.
Baltijas valstis lielam skaitam patvēruma meklētāju nav gatavas
Šogad Vidusjūrā dzīvību zaudējuši gandrīz 1800 nelegālie imigranti, liecina Starptautiskās Migrācijas organizācijas publiskotie dati. Sestdien Vidusjūrā pie Lībijas krastiem atkal izglābti aptuveni 3500 imigranti. Sēžoties pārpildītās laivās, patvērumu Itālijā, Grieķijā, Maltā cenšas gūt sievietes, arī gaidībās, bērni, vīrieši. Viņi bēg no kara, nabadzības un šausmām. Bēgļu skaits pieaug, un Eiropas Komisija (EK) ir spiesta domāt, kā grozīt migrācijas politikas plānus, jo saprotams, ka pāris valstis nevar uzņemt visus somāliešus, nigēriešus, sīriešus, kuri tikuši līdz Lībijai, lai mestos viļņos un ticētu jaunas dzīves iespējai vecajā Eiropā.
Dienā, kad visā Latvijā iedzīvotāji sekoja līdzi nākamā Valsts prezidenta vēlēšanām, sabiedrības kritiku izpelnījās kāds internetā publicēts video, kurā Kristaps Porziņģis, iespējams, Latvijas nākamā NBA zvaigzne, kurš pirmdien devās uz ASV, lai sagatavotos NBA draftam, intervijā portāla TMZ reportierim teica: «Neviens nevēlas mācīties latviešu valodu, vecīt. Kur tu vari ar viņu doties? Latviski runāt var tikai Latvijā, un neviens negrib braukt uz sūda Latviju!»
Pļukts, Made... Valsts galvas vēlēšanas Saeimā notika pēc klasiskās formulas «Gribējām, kā labāk, bet iznāca kā vienmēr*». Braši iesāktās pretendentu publiskās raudzības ar tautas viedokļa uzklausīšanu trešdien brutāli finišēja ar galīgi necaurspīdīgu balsojumu un meliem TV ekrānā.
Praktiski nav tādas dienas, kad mums (CSDD Valmieras) nodaļā nenonāk kāds materiāls par kārtējo iereibušo transporta līdzekļa vadītāju. Ļoti bieži, tā būs pat kāda puse no visiem materiāliem, ir gadījumi, kad pieķerts cilvēks, kuram autovadītāja tiesības nav bijušas vispār, vai arī tāds, kuram šīs tiesības jau noņemtas. Tā ka faktiski jau apmēram puse šo gadījumu, kad cilvēks iekritis, saistīti ar kriminālatbildību, kur Kriminālkodeksa 262. pants nosaka konkrētu atbildību — cietumsodu, nosacītu sodu vai arī nopietnu naudas sodu. Ja paskatāmies piemērus: 1400 eiro sods, uz četriem gadiem atņemtas autovadītāja tiesības — tie patiešām ir bargi sodi! Visbiežāk gan piemēro tā sauktos sabiedriski derīgos darbus, pēc dokumentiem redzams, ka vainīgajiem uzliek pat pārsimt stundas tā nostrādāt. Protams, paliek atklāts jautājums, cik godīgi sodītais šos darbus nostrādā.