Šķiet, mums ir jārēķinās, ka valdības veidotāju rotaļa «trīs par maz, četri par daudz» aizvilksies līdz pat 14. Saeimas darba iesākumam. Varbūt atkāpusies valdība – par prieku izbalsotiem ministriem – atkal strādās pat nākamgad?
Esmu no tiem cilvēkiem, kam patīk iet uz vietējiem tirdziņiem un tirgiem.
Neatkarīgi no jaunās valdības veidošanas ātruma valstī nav apstājušies procesi, kuru rezultātā jāpildās Latvijas budžetam.
Lai arī vairāki no 14. Saeimā ievēlētajiem spēkiem solījuši pārskatīt Valsts aizsardzības dienesta nepieciešamību, Valsts prezidentam Egilam Levitam šāda iniciatīva nešķiet atbalstāma, nemaz nerunājot par aizsardzības ministru Arti Pabriku, kurš uzskata, ka par Valsts aizsardzības likumu steidzamības kārtā būtu jānobalso vēl esošajai Saeimai, lai nākamā gada janvārī varētu jau notikt pirmais iesaukums, komplektēts no 500 brīvprātīgajiem.
Galvenā intriga, kas saistīta ar nākamās valdības izveidi pēc nupat aizvadītajām 14. Saeimas vēlēšanām, acīmredzami ir – vai šīs valdības sastāvā tiks vai netiks iekļauti «Progresīvie», kas ir lielās politikas debitanti Saeimas līmenī.
«Tev ir tikai jāgrib būt tur,» saka tie, kas jau visai ilgi brīvprātīgi palīdz uz Latvijas – Krievijas robežas, uzņemot Ukrainas kara bēgļus.
Mēdz teikt, ka viss labāk saprotams kļūst kaut nelielā laika distancē. Nedēļa, kopš uzzinājām 14. Saeimas vēlēšanu rezultātus, gan ir pārāk īss brītiņš, bet sabiedrība tomēr jau sāk apjaust, kādus ideoloģiski, politiski un reizē arī ekonomiski rīkoties tendētus deputātus esam ievēlējuši.
Vakar, saņēmuši savdabīgu dāvanu – jaudīgu sprādzienu uz 17 kilometrus garā Krievijas anektētās Krimas tilta – Kremļa asiņainā pundura 70 gadu jubilejā, krievu fašisti atkal apbēra Ukrainu ar raķetēm, šoreiz triecienus vēršot galvenokārt pret galvaspilsētu Kijivu.
Tas, cik demonstratīvi Jaunā Vienotība norakstīja zaudējumos savu finanšu ministru, brīdina: esoši topošā premjerpartija gatavojas ļoti smagai ziemai.
Domāju, ka 14. Saeimas vēlēšanu rezultāti ir adekvāti. Gribas atzīmēt divas lietas: uzņēmēji ir arī Latvijas pilsoņi un lielā mērā patrioti, tāpēc, protams, priecē, ka mūsu sabiedrība nobalsoja par stabilitāti un Rietumu civilizācijas izvēli; vienlaikus tas, ko mēs redzam, ir gaidas un pieprasījums pēc tomēr labākiem rādītājiem ekonomikā un tautsaimniecībā.
Rudens noteikti nav mans mīļākais gadalaiks. Tā ir pāreja uz ziemu, kad saproti, ka siltais, saulainais laiks ir beidzies.
Visvairāk (26) 14. Saeimas deputātu mandātu ieguvušās partijas Jaunā Vienotība premjera kandidāts Krišjānis Kariņš pēc visu ievēlēto partiju pārstāvju tikšanās ar Valsts prezidentu Egilu Levitu uzņēmies iniciatīvu veidot jaunās valdības koalīciju ar pārliecību, ka tajā nepieciešams iesaistīt visus četrus valstiski domājošos politiskos spēkus, tostarp arī partiju Progresīvie, lai valdība būtu spējīga ne tikai tikt cauri krīzei, bet arī veikt nepieciešamās reformas, kuras veicinātu straujāku ekonomisko izaugsmi.
Iepriekšējās nedēļas nogalē aizvadītās 14. Saeimas vēlēšanas ir noslēgušās ar iepriekš samērā prognozējamiem rezultātiem, tostarp jaunā sasaukuma parlamentā ir iekļuvuši tie politiskie spēki, kuru ievēlēšana bija vairāk vai mazāk paredzama, un arī aiz 14. Saeimas durvīm ir palikuši spēki, kuru nespēja pārvarēt kāroto 5% barjeru ir viegli izskaidrojama.
Automašīna, iespējams, ir veiksmīgākais patēriņa produkts pasaules vēsturē.
Tiešs atbalsts bērniem un ģimenēm, kas Valmieras novadā kavējas jau mēnesi. Tā droši var teikt par jauno skolēnu apliecību nepieejamību.
Beidzies salīdzinoši klusais priekšvēlēšanu laiks. Pazudušas politiskās reklāmas masu medijos, autobusu pieturās. Arī mūsu pastkastēs kādu laiku politisko spēku avīzes neredzēsim.
Cik laba sajūta žurnālistam pēc kārtējām vēlēšanām – tu, cilvēk, atkal vari bez problēmām runāties ar jebkuru tevi interesējošu cilvēku, arī izteikties par viņu, nebaidoties par to, ko par publikāciju laikrakstā pēc tam teiks politiskās reklāmas cerberi no KNAB.
Pirmdien pēdējā laika vieglais vājprāts būs beidzies. Supermeņi, tautas glābēji un laimes lāči izgaisīs kā miglas māņi saules gaismā.
Vārdu «ilgtspēja» dzirdam arvien biežāk un arvien dažādākās nozarēs. Gan mainīgā situācija pasaulē, gan sabiedrības vērtības kā tādas liek meklēt ilgtermiņa risinājumus, ko izmantot savas dzīves aspektos, tostarp arī arhitektūrā un būvniecībā.
Mums patīk izteikt savu viedokli par visu – par dziedātāja sniegumu Eirovīzījā, par to, kā izlasē spēlē mūsu hokejisti, cik daudz vai maz raksta vietējie rakstnieki, vai kādai dīvai kleita ir pietiekami moderna un kā tā izskatās.