Viedokļi

Runājot par Latvijas mediju telpu un par ceturtās varas attiecību ar pirmajām divām, jāteic, ka situācija mediju vidē Latvijā šobrīd ir ļoti sarežģīta.

Savā lielkrievu nacionālšovinismā joprojām nešaubīgais un, viņaprāt, tāpēc kritikai nepakļaujamais Kremļa saimnieks Vladimirs Bezkaunīgais, kurš šobrīd jau Krievijas rīcībā esošo kodol­arsenālu vicina gar degunu pat vienai no Eiropas lielvalstīm Francijai, visas savas murgainās globālās krievu pasaules idejas balsta uz trim čemodāniem ar sarkanajām pogām.

Kopš 24. februāra rīta, kad Krievija iebruka Ukrainā, ikkatrs Latvijas iedzīvotājs ieslīdzis pārdomās par savu dzīvi un drošību. Šajā trauksmes laikā ko tikai neesmu dzirdējusi un redzējusi apkārtējo cilvēku runās un darbos!

Līdz ar šā gada 24. februāri, kad sākās oficiāli par speciālu militāro operāciju nodēvētais Krievijas bruņoto spēku iebrukums Ukrainā, ir iestājusies arī jauna globāla mēroga ģeopolitiskā realitāte, kura tieši attiecas un turpinās attiekties arī uz Latviju.

Nesen pirms Supernovas fināla uzstāšanās Aminatai, atsaucoties uz viņas dziedātās dziesmas tekstu, viens no pasākuma vadītājiem vaicāja par to, kādās dzīves situācijās dziedātājai ir saraudātas jeb sāļas acis.

Ir nejauši notikumi, bet ir arī ļoti zīmīgas sakritības, kas atklāj, atmasko pat pirms gadiem pastrādātu noziegumu būtību.

Domāju, ka mēs visi zinām par situāciju, kas šobrīd notiek Ukrainā. Kara dēļ vietējie iedzīvotāji ir spiesti doties bēgļu gaitās vai meklēt kādu vietu patvērumam.

Tikai atbilde uz šo jautājumu dos skaidrību, cik dziļš, asiņains un necilvēcīgs būs Putina iebrukums Ukrainā. Jo šķiet neiespējami jebkādā veidā no ārpuses viņam (atceroties 2008. gada iebrukumu Gruzijā) «uzspiest mieru».

Diemžēl piepildījušās sliktākās prognozes par notikumu tālāko attīstību Ukrainas – Krievijas attiecībās. Atklāts, nemaskēts Krievijas iebrukums neatkarīgajā Ukrainā sākās 24. februāra rītā.

Savulaik, kad nācās būt padomju armijas sboros Viļņā tā sauktajā Ziemeļu pilsētiņā, tur redzēju vairākus cinka zārkus, toreiz šie kritušie karavīri bija atceļojuši no Afganistānas.

Latvijas ilgtermiņa un vidēja termiņa attīstības plānos (Latvija 2030 un Nacionālais attīstības plāns 2021 – 2027) ir uzsvērts, ka svarīga ir visas Latvijas teritorijas līdzsvarota attīstība.

Arvien vairāk tiek runāts par to, ka jaunieši un bērni vairs tik daudz nelasa grāmatas kā agrāk. Man tas šķiet loģiski izskaidrojams ar to, ka skolās vairs nav obligāti izlasāmās literatūras, kā tas bija tajā laikā, kad es gāju pamatskolā.

Plašu rezonansi izraisījis iepriekšējās nedēļas nogalē notikušais Saeimas balsojums, kura rezultātā vakantajā Augstākās tiesas (AT) tiesneses amatā netika apstiprināta Satversmes tiesas (ST) bijusī priekšsēdētāja Sanita Osipova, kuras pārmērīgi liberālie izteikumi jau iepriekš bija raisījuši krietnas daļas sabiedrības neapmierinātību.

Nesen, 2. februāra «Liesmā», publicējām Lauksaimniecības datu centra apkopoto informāciju par Latvijas produktīvāko ganāmpulku top 25 pēc 2020./2021. pārraudzības gada izslaukumiem. No valsts 25 ražīgākajiem ganāmpulkiem 17 pieder biedrības «Holšteinas šķirnes lopu audzētāju asociācija» (LHA) biedriem. 

15. februārī pagāja 100 gadi, kopš Satversmes sapulce pieņēma Latvijas Republikas galveno likumu – Satversmi. Atzīmējot šo vēsturisko notikumu, Saeima ir nolēmusi visu šo noteikt kā Satversmes jubilejas gadu.

Ziemas olimpiskās spēles Pekinā beigušās, čempioni noskaidroti, medaļas saskaitītas.

Vakardien piedzīvotajā Saeimas sensācijā, tās «veselīgajiem spēkiem» liedzot Sanitai Osipovai kļūt par Augstākās tiesas tiesnesi, varam mēģināt saskatīt «sudraba maliņu»: trešajā valsts varas atzarā politiķi saredz reālu spēku.

Sociālajos tīklos ceturtdien parādījās bildes par to, ka skolas piedalās «Silto džemperu dienā». 

Iespējams, tikai retais no televīzijas faniem otrdienas vakarā Latvijas televīzijas pirmajā programmā pēc garās un interesantās intervijas ar dzejnieci Māru Zālīti nepārslēdzās uz kādu citu kanālu ar vēlajai stundai piemērotāku romantisku saturu, taču tā viņiem aizgāja garām interesanta un mums katram svarīga informācija, ko ļoti izsmeļoši sniedza dokumentālās filmas Atjaunojamās enerģijas ēnas puse pirmizrāde.

Vai var notikt jauns Krievijas iebrukums Ukrainā? Vai sāksies karš? Kā saspīlētā situācijā justies Baltijas valstīm? Vai lielvaras pareizi izprot Putina domugājienu? Vai iespējams, ka vēsture var atkārtoties?