Viedokļi

«Vācu valodā nav vārdu, lai precīzi pastāstītu, kas šeit ir noticis,» – tā svētdien pēc negaidīto un katastrofālo plūdu izpostīto federālo zemju apmeklēšanas teica Vācijas kanclere Angela Merkele. Viņa tūdaļ arī nešaubīgi pauda piekrišanu zinātnieku jau izteiktajiem pirmajiem secinājumiem, ka notikušais ir globālās sasilšanas reālas sekas, kas nu postoši skārušas arī Eiropu un Vāciju. Vācu valodā vārdu šo postījumu raksturošanai vispirms jau laikam gan nevar būt tādēļ, ka šī karus piedzīvojusī, pēc tiem atlabusī un mūsdienās sakārtotības un infrastruktūras ziņā precīzi izveidotā gandrīz vai paraugvalsts nekad tādus dabas radītus postījumus nav piedzīvojusi. Pat vēsturē pirms ķeizara Vilhelma laikiem. Ir pa reizei pēc ilgstošām lietavām plūdos no krastiem izgājusi Elba, Reina, it sevišķi Donava. Taču šoreiz, kad Vācijā divās dienās nolija 148 litri uz kvadrātmetru (jūlija mēneša norma ir 80 litru uz kvadrātmetru), plūdi sākās arī tajās federālajās zemēs, kuras ir tālu no lielajām upēm un kuru iedzīvotāji pat senatnē neko tādu nebija piedzīvojuši. Viņi gan pilsētiņas, gan mājas gadu simtiem bija veidojuši, būvējuši it kā tik drošās vietās, kurās jebkādas plūdu iespējas pat nebija iedomājamas. Bet notika it kā pat neiespējamais, un katastrofālajos plūdos ir iznīcināta vairāk nekā puse vienai no Vācijas visapdzīvotākajām, bagātākajām federālajām zemēm – Ziemeļreinai -Vestfālenai, kur cietuši šīs zemes 53 apgabali. Postījumi nodarīti arī citām zemēm.

Zinātnieki šādu dabas katastrofu skaidro ar to, ka milzīga anticiklona mala ilgāk nekā jebkad agrāk šovasar noturēja vēsa gaisa ieplūšanu Eiropā no ziemeļiem. Siltais klimats (pat Norvēģijas ziemeļos termometra stabiņš vairākkārt pakāpās virs + 30 grādu atzīmes) kausēja polāro ledu, iztvaikoja un atmosfērā pacēlās milzīgas ūdeņu masas. Tikuši pāri anticiklona robežai, mākoņu virpuļi tās izgāza, kur nu katram trāpījās un bija radušies lietus gāzēm visatbilstošākie apstākļi. Šoreiz visvairāk trāpīja Vācijai.

Bet zinātnieki jau tagad nešaubīgi paziņo, ka, nesamazinot globālo sasilšanu, neprognozējami, gluži negaidīti postījumi Eiropā arī citur var atkārtoties arvien biežāk un, iespējams, jau katru gadu. Jautājums būs vien, kurai valstij tie trāpīs nākamreiz un cik traģiski.

Līdzīgi kā iepriekšējo reizi, atkal vēlos akcentēt problēmu, kas skar Valmieras pilsētvidi. Šoreiz fokusu  vēršu uz atkritumu piesārņojumu un to atrašanos ne tur, kur tiem jābūt. Pēdējo mēnešu laikā šī problēma īpaši aktualizējusies, jo pandēmijas iespaidā radušies vairāk atkritumu. Tas skaidrojams ar to, ka ēdiens tika izsniegts līdzņemšanai vienreizējos trauciņos vai papīra maisos.  Iespēja ēst terasēs uz vietas atgriezta tikai nesen, un tāpat ne visi to izmanto arī tagad.

Kamēr antivakseri un viņu propagandas nožēlojamie upuri Latvijā gāž apkārt interneta portālus un sociālos tīklus ar anonīmiem draudiem šai un jau pat nākamajai Saeimai, pēdējiem vārdiem gānot Krišjāņa Kariņa valdību, kura izmisīgi meklē labākos ceļus uz nevakcinētās sabiedrības prātiem, lai rudenī, iespējams, trešo pandēmijas vilni sagaidītu ar pret kovidu drošiem kadriem valstiski svarīgās jomās, tikmēr uz ekonomikas skatuves mūsu valstī turpinās kāpšana uz grābekļiem...

Tas nu ir noticis. Administratīvi teritoriālā reforma reizē ar jaunievēlēto deputātu sanākšanu uz pirmajām domes sēdēm un vadošo amatpersonu ievēlēšanu vairumā pašvaldību ir kļuvusi reāla, beidzot sāk pati savu dzīvi.

Administratīvi teritoriālā reforma ir kļuvusi par parunā piesaukto bumerangu, kas, pavirši izmests, trāpa pašu metēju. (Cik zinu, praksē tā īsti nenotiek.) Politiķi, kuri pērn tik pašapzinīgi iedarbināja šī procesa «dzirnavas», paši riskē pēc 15 mēnešiem tajās tapt samalti.

Vakar un šodien Latvijas Valsts prezidents Egils Levits  pēc Austrijas prezidenta ielūguma Vīnē piedalās starptautiskajā klimata samitā Austrian World Summit 21. Pie nopietniem mūsu valsts pirmās personas sarunu partneriem diskusijās Austrijas galvaspilsētā pieskaitāmas tādas pasaules mēroga autoritātes kā ANO ģenerālsekretārs Antonio Guterrešs un Vācijas kanclere Angela Merkele, taču Vīnē, protams, gatava savu krietni vien kovida dēļ pabālējušo zaļās mesijas tēlu spodrināt arī vides aktīviste ar nepabeigtu vidējo izglītību no Zviedrijas Grēta Tunberga...

Pavisam neilgi pirms Līgo svētkiem tika paziņots Satversmes tiesas (ST) lēmums lietā, kurā bija apvienotas visas atlikušās (kopskaitā 14) prasības par to, ka administratīvi teritoriālā reforma neatbilst Satversmei. Divas no prasībām tika atzītas par pamatotām, un attiecīgi tagad Saeimai nāksies domāt, ko iesākt ar diviem novadiem – Ilūkstes un Ozolnieku, kuru pievienošana attiecīgi Augšdaugavas un Jelgavas novadiem ir kļuvusi nelikumīga, radot arī vēl citus jautājumus.

Nedēļas nogalē atpūšoties pie jūras, pavēroju vairākas ģimenes, kā vecāki sarunājās gan ar maziem bērniem, gan ar lielākiem – gadu ziņā. Līdz ar to aizdomājos, kādi šie bērni būs, kad kļūs pieaugušie un kad pašiem būs bērni, un kādas būs viņu savstarpējās attiecības gan ar vecākiem, gan ar bērniem. 

Līgo svētki un Jāņi Eiropas mērogā nav tik populāri, lai tos arī citur vai veselu nedēļu svinētu, kā šogad pie mums. Citās Eiropas valstīs dažādās iestādēs un varas institūcijās darbs turpinājās ierastā ritmā, pēc iepriekš jau saskaņotiem plāniem.

Zinu, ka daudziem cilvēkiem maks ir viena no tām lietām, kurā glabājas teju visa dzīve – bankas kartes, dažādu veikalu lojalitātes kartes, identitātes karte, pat veselības apdrošināšanas polises un tā tālāk.

Šā gada 1. jūlijā stāsies spēkā izmaiņas sociālās apdrošināšanas iemaksu sistēmā, atbilstīgi kurām turpmāk visiem nelielu ienākumu saņēmējiem nāksies veikt sociālās iemaksas vismaz no minimālās algas. Reformas ietvaros, protams, ir paredzēti arī izņēmumi, tomēr kopumā tiek lēsts, ka tā attieksies uz aptuveni ceturtdaļmiljonu strādājošo, kuri saņem pieticīgu atalgojumu vai strādā dažādos nestandarta nodokļu maksāšanas režīmos – kā pašnodarbinātie, autoratlīdzību saņēmēji u.c.

Kurš te raudāja, ka vasara nenāk ne lūdzama? Nupat visu iekavēto Māte Daba atdod ar uzviju, gluži tāpat kā ar iepriekš apmaksātajām vakcīnu kravām, kuras, šķiet, nupat Latvijas dienišķo pieprasījumu pārsitīs vismaz dubultā. Krīt temperatūras simt un vairāk gadus nostāvējušies rekordi, pļavās smaržo siens, katrā sevi cienošā ūdenstilpē ar dronu iespējams saskatīt veselu baru pelst gribētāju – spīd koši peldkostīmi un arī pa dažam, lai piedots, plikam dibenam... Un visiem pa vidu suņi, lieli un maziņi, peldētāji un tikai bradātāji. Jo saulei nupat piegriezies aiz mākoņiem slēpties, tā griež no visa spēka, močī karstumu mums visiem pāri tā, ka maz neliekas!

Kaut arī Saeimas pavasara darba cēliens (sesija), kā ierasti, izskan vasaras saulgriežu gaisotnē, Valsts prezidents, uzrunājot parlamentu, ļoti atgādināja Ziemassvētku vecīti.

Pēc 1. jūlija būs jāseko līdzi situācijai! Mums ir ievērojami atbalsti, kas jau šobrīd funkcionē cilvēkiem, kuri vēlas savā dzīvē un profesionālajā darbā kaut ko mainīt. 

Pārfrāzējot Mārtiņa Rītiņa leģendāro teicienu – kas var būt svarīgāks par šo! Protams, par vakcinēšanos pret Covid-19. Šobrīd ar pilnu atbildību pret valsti un sev apkārtējiem varu teikt, ka esmu saņēmis abas potes. Lai nu paliek vakcīnas marka, ko tur kādam pasaules farmācijas monstram vēl lieku reklāmu taisīt...

1940. gada 17. jūnijā Padomju Savienība, pārkāpjot starptautisko tiesību normas un iepriekš noslēgtos starpvalstu līgumus, okupēja Latviju. Daļa mūsu sabiedrības šo notikumu vēl joprojām sauc par «sociālistisko revolūciju, kuras rezultātā izveidojās padomju vara». 

Gada sākumā bija vērojams elektroenerģijas cenu kāpums, kas bija vēl viens pierādījums tam, ka mūsdienu pasaulē viss ir saistīts – īpaši energoresursu tirgos. Tas, kas notiek HES rezervuāros Ziemeļvalstīs, kāds ir dabasgāzes pieprasījums Eiropā un cik maksā CO2 emisijas kvotas, šodien tiešā veidā ietekmē elektroenerģijas tirgotājus un lietotājus arī šeit.

Nesen dzirdēju paziņu lokā diskusiju par psihisko veselību, jo kādas paziņas mammai pasliktinājusies psihiskā veselība un viņa meklēja psihologa palīdzību. Cenšoties viņai palīdzēt, uzzināju, ka iedzīvotāji ar psihiskās veselības sarežģījumiem var saņemt valsts apmaksātas psihologu konsultācijas. 

Jūnija sākumā notikušās pašvaldību vēlēšanas jau jaunizveidoto (vai drīzāk jau senaizmirsto) novadu robežās, līdztekus rekordzemajai iedzīvotāju dalībai, ir iezīmējušas vēl kādu būtisku tendenci. Izrādās, ka vēlētāji reģionu pilsētās un laukos nav noskaņoti atbalstīt kandidātus, kuri pārstāv partijas, kas sevi pozicionē kā dikti liberālas.

Šā mēneša sākumā tika parakstīta četru politisko spēku – Jaunās Vienotības (JV), Jaunās konservatīvās partijas (JKP), partiju apvienības Attīstībai/Par! un Nacionālās apvienības – vienošanās par turpmāko Ministru kabinetu veidojošo 13. Saeimas frakciju sadarbību.