Viedokļi

Jaunais gads pa, kā Latvijā sen teikts, negaidīti slideniem ceļiem tuvojas ātrāk nekā jaunā valdība.

«Vai tu traka, vai?» iesaucos, kad kopā ar parfimērijas niekiem draudzene no savas somiņas bija izcēlusi nelielu brūna papīra paciņu, pa kuras caurspīdīgo lodziņu redzami gaišbrūni kukaiņi.

Nesen tika publicēti 2021. gada tautas skaitīšanas dati par latviešu īpatsvaru Latvijā (62,7%). Valmiera, starp citu, ir vienīgā lielpilsēta, kurā latviešu īpatsvars pārsniedz četras piektdaļas* (85,3%). 

Laikā, kad ir ļoti daudz palīdzības lūgumu un notiek virkne ziedojumu akciju, lai atbalstītu cilvēku vajadzības pēc iztikas, veselības pašmājās, un skan lūgumi pēc atbalsta no karā ierautās Ukrainas, ir izdevies nosargāt un atkal aktualizēt akciju, kas pie mums  notiek jau 15. gadu.

Ir Ziemassvētku gaidīšanas laiks. Vēl laikam nav sācies dāvanu meklēšanas trakums, un vēl nav beidzies Valmierā ķīviņš par to, kādai tad pilsētai jābūt svētku gaidās, jo tā egles zaļoksna joprojām nav tik koša kā rudenī lapas atdevušais mirdzošais kailzaris turpat pie Kultūras centra... 

Lai cik grūti šobrīd turpinās jaunās valdības kopā lipināšanas darbi, teju vai katru solīti uz priekšu visiem trim šī politiskā procesa dalībniekiem pilnīgas savstarpējās uzticības atmosfērā tomēr apstiprinot ar parakstiem un zieģeļiem, 14. Saeimas vēlēšanu rezultāti, ja neskaita dažas pavisam nevainīgas pārrakstīšanās deputātu kandidātu anketās, patiešām vairs nav apspriežami. 

Mazie lauku veikali, īpaši nomaļākos apvidos, līdz ar pirmās nepieciešamības preču pārdošanu pilda arī citas ļoti svarīgas funkcijas.

Kā zināms, svētdien notika Valmieras egles atklāšana, kas vēlāk sacēla vētru sociālo tīklu vietnē Facebook. 

Jaunas valdības veidošanas ceļā var parādīties ļoti būtiska problēma – jautājums par ministru biedru amatiem, par kuru ieviešanu ir vienojušās potenciāli valdošās koalīcijas trīs partijas – «Jaunā Vienotība» (JV), Apvienotais saraksts (AS) un Nacionālā apvienība (NA).

Pagājušajā nedēļā Saeima ārkārtas sēdē konceptuāli atbalstīja par steidzamiem atzītos grozījumus Ministru kabineta iekārtas likumā, kuru mērķis ir izveidot Klimata un enerģētikas ministriju un attiecīgi arī ministra amatu.

Ir jaunekļi un vīri, kuri enerģētikā, kā mēdz teikt, naudu saož cauri betona sienai. 

Pēc mūsdienu tempiem var pat teikt, ka tas bija jau sen, kad pēc 14. Saeimas vēlēšanām sākās sarunas par jauno valdību veidojošo koalīciju.

Rīgas Dzemdību nams nupat sagaidījis savu 75. jubileju. Par to varēja lasīt un skatīt senas fotogrāfijas ar jaundzimušo kūniņām, kas skaisti rindā saliktas garos, pa nodaļu stumjamos ratos.

Pieredze ir dārga manta, taču ne lielmanība, kas tajā iesakņojas. «Phe, es ar to tikšu galā, nakts vidū pamodināts!» – salabot labierīcības, uzstādīt diagnozi, sapulcēt koalīciju.

Valdības veidošanas laiks ir aizgājis, pirmās trīs nedēļas bijušas nepietiekami produktīvas.

Šodien sanāk rakstīt par teātri. Taču te manas pārdomas ne vairs par svētkiem un balvām, bet par katras izrādes aktualitāti. 

Kamēr otrdien beidzot oficiāli Rīgas pilī uzsauktais vecais/jaunais Latvijas premjers Krišjānis Kariņš kopā ar Jaunās Vienotības koalīcijas partneriem valdībā Apvienoto sarakstu un Nacionālo apvienību turpina ķimerēties ap valdības deklarācijas melnrakstiem, kuros kopā savi četri simti vitāli svarīgu partijisku gribēšanu, tikmēr pamatīgs burkšķis sācies vietējā enerģētikas tirgū.

Strauji palielinoties dzīves dār­dzības līmenim Latvijā – oktobrī inflācijas līmenis sasniedzis 21,8%, kamēr Eiropas Savienībā vidēji tie bijuši 11,5%, bet Skandināvijas valstīs vēl mazāk:

Šā gada trešajā ceturksnī Latvija, atbilstīgi Eiropas Savienības (ES) statistikas dienesta Eurostat datiem, bija vienīgā valsts apvienotajā Eiropā, kuras iekšzemes kopprodukts (IKP) minētajā laika posmā, salīdzinot ar tādu pašu laiku gadu iepriekš, samazinājies – par 0,4%.

Pirmdien, kad devos uz darbu, ielas bija ne vairāk un ne mazāk kā šausmīgā stāvoklī.