Nākamā gada valsts budžeta veidošanā par sāpīgāko jautājumu kļūs izdevumi aizsardzībai. Mums morāli jānobriest tam, ka «NATO standarts» — militārie tēriņi vismaz 2 procentu apmērā no iekšzemes kopprodukta — Latvijai būs jāsasniedz daudz ātrāk, nekā gribētos. Citās nozarēs nāksies savilkt jostas.
Kaut arī Eiropas Savienībai palīgos nākušas arī ārpusē lepni stāvošās Norvēģija (gatava uzņemt 3500 bēgļus) un Šveice (519), Briselei pagaidām neizdodas sadalīt pa mītnes zemēm pat pirmo porciju nelegālo imigrantu, kas pārpludinājuši Itāliju un Grieķiju. Nav nekādu ilūziju, ka ar šo 40 tūkstošu izmitināšanu pa visu Eiropu būs gana. Kamēr miera nav galvenajā bēgļu tranzītvalstī Lībijā, ir maz cerību, ka nelegālo migrantu straume varētu samazināties, nemaz nerunājot par pilnīgu apsīkumu.
Līdzīgi kā daudzos citos dzīves kvalitātes rādītājos, arī veselīga dzīvesveida piekopšanā mēs, latvieši, vēl tālu atpaliekam no citu Eiropas valstu brāļiem un māsām. Sportojam maz, attaisnojamies daudz — te slinkums, te nogurums, te nav laika vai dažbrīd izskan: «Tas ir dārgs prieks!»
Somāliešu bēgļu problēmu risināšana vistiešāk saistījās ar Itāliju, bet tagad — arī ar Latviju. Eiropā nokļuvušo bēgļu skaits aug ar katru dienu, un neviens vārtus aizvērt negrasās, tāpēc nav šaubu, ka iespējamo 250 ģimeņu vietā ar laiku Latvijai būs jāuzņem vēl vairāk.
Publiskajā telpā ik pa brīdim izskan atgādinājumi, ka Latvijai šogad nāksies piedzīvot vai nu nodokļu paaugstināšanu, vai izdevumu samazināšanu, vai, visticamāk, abus šos procesus. Jautājuma sistemātiska cilāšana liecina, ka sabiedrība tiek mērķtiecīgi gatavota šādam solim, jau iepriekš apgādājot to ar skaidrojumiem, kamdēļ pie varas esošā koalīcija nepildīs vai nebūs spējīga izpildīt priekšvēlēšanu solījumus.
Nevarētu teikt, ka Latvenergo tā pa īstam sāka tīrīt elektropārvades līniju trases tikai pēc savulaik visai katastrofālajiem gaisa vadu līniju postījumiem Zaubē. Toreiz pie vainas bija sniegs un apledojums, bet pēdējos gados, kad par konkrēto jomu jau atbild akciju sabiedrības Latvenergo meitas uzņēmums — arī akciju sabiedrība Sadales tīkls, vairāk skādes elektropārvades līnijām Latvijā nodarījuši jaudīgi vēja pūtieni, kurus mēdzam saukt arī par vētrām.
Latvijas sabiedrību ir satraukusi ziņa par to, ka viens no jaunā piena pārstrādes uzņēmuma «Latvijas piens» dibinātājiem un īpašniekiem lauksaimnieku kooperatīvs «Trikāta KS» gatavojas pārdot savas kapitāldaļas šajā ražotnē. Pērn no «Latvijas piena» jau izstājās arī tā dibinātājs un īpašnieks lauksaimnieku kooperatīvs «Piena partneri».
Gauja savā 460 km līkumotajā tecējumā jau izsenis bijusi iecienīts mierīgāku ūdeņu laivotāju maršruts, jo upe tās iepazinēja skatam dāsni paver augstas klintis, baltas, saulē mirdzošas sēres, simtgadīgus kokus, tā priecē arī ar skaistām atpūtas un makšķerēšanas vietām.
Lielu sabiedrības sašutumu pagājušonedēļ izraisīja Liepājas tiesas spriedums. Tēvs un dēls, Jevgeņijs un Oļegs Smirečanski, ilgāku laiku seksuāli izmantojuši mazu meitenīti. Viss sācies, kad meitenītei bijuši pieci gadiņi, un kopumā ildzis apmēram piecus gadus... Abiem pedofiliem piespriestas divsimt stundas piespiedu darba un probācijas uzraudzība.
Tā ir sena filozofiska atziņa. Kā šī ļaunuma uzvara izpaužas mūsu šodienā, mūsu reālajā dzīvē? Ko mēs, latvieši, varētu teikt par savu valsti, atskatoties uz paveiktajiem darbiem un kontekstā ar nacionālajiem nākotnes attīstības plāniem un programmām?
Satrauktai sabiedrībai jebkāds tiesas spriedums šķitīs pārlieku mīksts, bezzobains un noziedzību veicinošs. Mēs esam svēti pārliecināti, ka soda jēga slēpjas pat ne tik daudz paša vainīgā pienākumā ciest par viņa nodarīto, bet gan iespējamu noziedznieku iebiedēšanā — lai tie nekad neuzdrošinātos ļaut vaļu prātus urdošiem nelietīgiem nodomiem vai tieksmēm.
Šo bērnu neaizstāvēja paša vecāki un uzmeta arī valsts — tā par Liepājas tiesas neadekvāto spriedumu pedofilijas lietā izteikusies ne tikai sabiedrība. Neizpratnē ir arī sociālās jomas speciālisti, bērnu interešu aizstāvji, spriežot, ka divu vīriešu nodarījums piecgadīgai meitenītei, vairākkārt veicot netiklas darbības pret viņu, ir nesamērojams ar piemēroto naudas sodu un piespiedu darba stundām.
Kamēr vēl nav noplakusi kārtējo, atjaunotajā valstī jau vienpadsmito, Latvijas skolu jaunatnes Dziesmu un deju svētku uzprišinātā latviskās pašapziņas gaisotne, ir īstais laiks parunāt par patiesi nacionālām vērtībām, kuras tik ļoti mīlam cildināt. Vairāk vārdos, jo ar tiem darbiem ir kā nu kuru reizi.
Kopš Latvijas augstskolas buntēm vien ražo tā sauktos sabiedrisko attiecību jeb komunikāciju speciālistus, šiem, iespējams, teorētiski labi izglītotajiem, taču reālo dzīvi un darba dunu bieži vien neredzējušajiem kadriem arvien biežāk tiek piemeklēti amati vietās, kur ilgus gadus pavisam sekmīgi bez šiem informācijas starpniekiem varējuši iztikt, taču tagad mīļā miera labad pieskaņojas jaunajai kārtībai.
Latvijas politiskajā vidē joprojām turpinās skandalēšana par bēgļiem, kuru solidāra uzņemšana pašlaik tiek uzskatīta par visu Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu pienākumu. Argumenti, ka mūsu valstī arī bez šīs publikas dzīvo procentuāli vairāk «bēgļu» (nepilsoņu, kurus plašākā nozīmē var uzskatīt par ekonomiskajiem bēgļiem) nekā jebkurā citā ES dalībvalstī vai ka tādu lērumu bēgļu, kādu mums cenšas uztiept, Latvijai vienkārši nav kur likt, nevienu neinteresē.
Sestdienas vakarā, kad Mežaparka estrādē notika XI Latvijas skolu jaunatnes Dziesmu un deju svētku noslēguma koncerta ģenerālmēģinājums, daudziem dziedātājiem kļuva slikti un viņi paģība. Mediķi slimnīcā nogādāja 17 bērnus. Ņemot vērā minēto, izglītības un zinātnes ministre naktī nolēma atcelt nākamajā dienā paredzēto svētku gājienu, tomēr realitātē gājiens notika un dalībnieki tajā devās brīvprātīgi.
Sestdien Mežaparka Lielajā estrādē masveidīgi ģība kopkora dalībnieki, tāpēc tika pārtraukts Latvijas Skolu jaunatnes Dziesmu un deju svētku noslēguma koncerta ģenerālmēģinājums.
Ukrainas krīze, ko dažādās vietās pasaulē dēvē dažādos vārdos, kopš 2013. gada beigām ir pasaules uzmanības epicentrā.
Parlamenta abām mazākajām — Latvijas reģionu apvienības un partijas «No sirds Latvijai» — frakcijām vajadzētu būt piesardzīgākām tagadējā flirtā vienlaikus gan ar Straujumas valdības kodolu, gan tam oponējošo Nacionālo apvienību. Tām nav dota iespēja pašām izvēlēties savu nākotni, ko noteiks «lielo» partiju līderu ļaunatminība, neaizmirstot sīkfrakciju šābrīža «neuzticību».
Karstākais šo dienu notikums, domājams, ir jaunā Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa stāšanās amatā. Iepriekšējam valsts vadītājam Andrim Bērziņam par vienu no lielākajiem, ja ne pašu nozīmīgāko trūkumu varēja uzskatīt problēmas komunikācijā, kas neizbēgami veidoja tēlu pirmajam prezidentam atjaunotās Latvijas vēsturē, kurš pats atteicās otro reizi kandidēt vēlēšanās. Prezidentam Vējonim ar tēlu, šķiet, nebūs problēmu. Par to pagaidām liecina sākotnējās aktivitātes, kas plašākai sabiedrībai iet pie sirds.