Dzīvesstils

«Suņi ir mana vājība jau no bērnības dienām, kad mums bija vilks, kuru es ārkārtīgi iemīļoju. Mans tēvs bija mednieks, tāpēc paņēma medību suni, bet mamma teica, ka divus suņus neturēs, un vilks tika atdots tēva draugam kā sargs piena kombināta teritorijā. Tas man bija liels pārdzīvojums. Pašas ģimenē kādu laiku nebija neviena, un tad jau mūsu bērni gribēja sunīti. Kompromisa variantā paņēmām īru seteru, ko vīrs Juris varēja ņemt līdzi medībās. Kā tas parasti notiek, sunīti auklējām mēs – mamma un tētis. Bērni ar viņu paspēlējās, bet ar ārā izvešanu, tāpat ar citiem pienākumiem, kas saistīti ar katru dzīvnieku, bija problēmas. Sākotnēji bērniem liekas, ka suns ir rotaļlieta, sevišķi, kad viņi ir mazi. Bet vēlāk viņiem ir savi pienākumi un laika dzīvnieciņam atliek maz. Pie tam bērni zina, ka sunīti var droši uzticēt vecākiem. Ja nebūtu izejas, ticu, ka viņi rūpētos. Bet par šo īru seteru man ir vislabākās atmiņas,» tā par savu pirmo patstāvīgo pieredzi stāsta klavierspēles pedagoģe LARISA PALKAVNIECE.

1. oktobrī tiek atzīmēta Starptautiskā senioru diena. Darbīgie Valmieras seniori apliecina, ka viņus joprojām interesē viss apkārt notiekošais, viņi apgūst daudz jauna un dzīvo ar prieku.

Nu jau sesto gadu Īrisa un Imants Vainovski Vaidavas pagasta «Lejas Bregžos» pulcināja Tautas lietišķās mākslas studijas «Māra» dalībnieces un citus ieinteresētos uz Māla svētkiem.

Sveiks, Rūcamlapas lasītāj! Kā jau visas labas lietas, arī vasaras atvaļinājums reiz beidzas, un tāpēc atkal trīs ceturtdienas mēnesī (atcerieties par lappusi Ar bisi un makšķeri katra mēneša otrajā ceturtdienā!) runāsim par motoriem, četru, triju un divu riteņu spēkratiem, satiksmes dalībniekiem un viņu savstarpējās saskarsmes niansēm, par normatīvo aktu pārmaiņām, satiksmes drošību – ikdienišķo un kampaņveidīgo... Nemaz nevar te visas tēmas uzskaitīt, kas, manuprāt, varētu lasītāju interesēt. Jā, labprāt esmu gatavs ar jums parunāt arī pa telefonu!

Šovasar Valmieras pilsētas svētku tirdziņā starp seno pilsdrupu mūriem apmeklētāji nevarēja ar acīm nepamanīt un ar ožu nesajust kaut ko agrāk šajā tirgū vēl nebijušu. Vienā no teltīm uz palielas, olturim līdzīgas pannas tika ceptas paipalu olas. To smarža bija tik kārdinoša, ka arī «Liesma» tām garām paiet nevarēja. Lūk, ko par neparasto piedāvājumu uzzinājām, aprunājoties ar tā atraktīvo cepēju.

Lai satiktu valmierieti ar interesantu aizraušanos, man jau otro reizi jānokļūst... Jaunpiebalgas novada svētkos. Pirms vairākiem gadiem tieši tur satiku latvisku senlietu kolekcionāru un restauratoru Uldi Žentiņu, šovasar, pašā augusta viducī, ar gandrīz to pašu misiju lielā svētku tirgus plača teju pašā centrā savu ekspozīciju izvietojis Normunds no Valmieras. Viņš gan pagaidām vairāk krājējs nekā restaurētājs, taču – kas zina... Pirms garākas sarunas Vīru lietām, pie kurām sliecos pieskaitīt viņa senlietu krāšanas misiju, abi vienojamies par zināmu inkognito, un kāpēc gan lai es nerespektētu viņa vēlmi?

«Te ANDRIS DUKURS – no Vecates džungļiem! Brauciet ciemos, lai redzētu manas mīļās saulespuķes un visus citus manu vecumdienu draugus.» Tādu neierastu ielūgumu nesen saņēmām redakcijā. Paturot prātā atziņu, ka ikviens cilvēks ir apraksta vērts, posāmies ceļā. Ne mirkli nenožēlojam šo iepazīšanos. Ļoti ceram, ka arī jums no šī stāsta tiks kāda optimisma deva!

Lai arī reizēm liekas, ka lampa ir tikai praktiska mājokļa interjera sastāvdaļa, kas izgaismo telpas, patiesībā lampas kalpo arī kā izcili dizaina elementi, ar kuru palīdzību var piešķirt telpām dažādas noskaņas. Tomēr nepārzinot interjera dizaina likumus var ne tikai viegli apjukt plašajā gaismekļu veidu, stilu un dizainu piedāvājumā, bet arī izvēlēties mājokļa interjeram absolūti nepiemērotus gaismas elementus, kas iecerētās gaumīgās un mājīgās atmosfēras vietā radīs lētu un haotisku efektu. Lai izvairītos no šāda rezultāta, iepazīsties ar turpinājumā īsi aprakstītajiem dizaina likumiem!

Tiekoties LIENE NAGLE pārsteidza, jo viņas pirmais jautājums bija: «Es saprotu, mēs runāsim par kāzām?». Kā izrādās, viņa ir četru profesiju pārstāve – kāzu vadītāja un organizatore, vizāžiste un stiliste, peldēšanas trenere un Dakteris Klauns, kā arī divu bērnu mamma.

Augusts un septembris ir laiks, kad visintensīvāk notiek ražas novākšana. Taču ne viss, kas ir izaudzis, pilnībā tiek patērēts. Kādas iespējas ir valmieriešiem atbrīvoties no mazdārziņu ražas pārpalikumiem sabiedrībai un dabai draudzīgā veidā, skaidro Valmieras pašvaldības speciāliste vides komunikācijā LĪGA BIEZIŅA:

Iepazīsimies: DZINTRA SENKĀNE! Šis būs stāsts par viņas vaļasprieku – adīšanu. Viņas cimdi un zeķes kā Latvijas vizītkarte ir iepriecinājuši to valkātājus Vācijā, Somijā, Kanādā, ASV, Francijā, Norvēģijā un pat tālajā Austrālijā. Tur, kur mīt latvieši, tur arī dāvanā no dzimtenes ir pierasts saņemt latviskiem rakstiem rotātos cimdus un zeķes.

Labdien, Ar bisi un makšķeri lasītāj! Solījumi jātur arī, jau atrodoties ar vienu kāju atvaļinājumā, tāpēc, kā jau Tevi informēju iepriekš par rokādēm katra mēneša otrajā ceturtdienā, šoreiz atkal Rūcamlapas vietā kaut kas pilnīgi bez asfalta un degvielas smārda. Pagājušajā reizē medījām tepat Jērcēnu pusē pie Sedas purva, šoreiz braucam ezerā uz copi! Ārzemēs...

Šodien Vīru lietās mans viesis ir dažādu pinumu virtuozs JURIS MILČS no Jelgavas. Kā vienmēr, satikšanās mums ir pilnīga nejauša, un tas, protams, notiek tepat Valmiermuižas tirdziņā, kur Juris ieradies ar veselu ekspozīciju. Runātīgs vīrs, kurš žurnālistam ir īsts tīrradnis!

Frīda psiholoģes IVETAS KREIŠMANES dzīvē nav pirmais suns – kopš bērnības laukos tie, starp citu, tikai vilki, kopā ar ģimeni bijuši vienmēr, izņemot neilgo laikposmu, kas Ivetas dzīvē saistījās ar pilsētu. Uz jautājumu, kāpēc tieši šī šķirne, Frīdas saimniece, nedaudz padomājot, pieļauj, ka laikam viņai pašai ir vilka dvēsele, iespējams, tāpēc nevarot ne iedomāties sev blakus citu suni. Vēl vienīgi labradori patīkot. Bet, tā kā lauku mājā vajadzīgs sargs, vilks, viņasprāt, ir vispiemērotākais. Frīdai šajā ziņā varot droši uzticēties.

Raunas pagastā mājās «Bērziņi - 2» zemnieku saimniecībā «Kaliņi» saimnieko LĀSMA un ULDIS RIEKSTIŅI. Par viņu plašā apkaimē iecienīto stādaudzētavu tūrisma bukletos teikts: «Saimniecībā audzē vasaras puķes un ziemcietes, graudzāles, dārzeņu un garšaugu stādus, dekoratīvos krūmus un nedaudz arī skuju kokus. Augus var apskatīt daiļdārzā dažādās formu un krāsu kompozīcijās. Stādaudzētava interesentiem pieejama no aprīļa līdz oktobrim.» Nesen arī «Liesma» pieteicās ciemos.

Tā par sevi saka šodienas Vīru lietu viesis. Kā jau tas Jāņu mēnesī prasās, mans jūnija ciemiņš ir JĀNIS SIRMAIS. Bez piecām minūtēm piecdesmitgadnieks, kurš pilnīgā pašmācības ceļā koka apstrādē no darbošanās ar saplākšņa zāģīti jau nonācis līdz pats savam CNC kokapstrādes darbgaldam, ar kura palīdzību gan pats veido savus oriģināldarbiņus lielākās vai mazākās porcijās, gan dod savu artavu arī rūpnieciskajā ražošanā. Abi satikāmies izstādē Vidzemes Uzņēmēju dienas 2019, kur Jānis Burtnieku novada stendā prezentēja savu saplākšņa rotaļu namiņu – konstruktoru un vēl citus koka apstrādes meistarstiķus. Toreiz sarunu uzsākām, bet nobeidzām to nupat trešdien, kad apmeklēju Jāni viņa darbnīcā Burtnieku pusē. Intervija sanāca, miksējot kopā pēc vajadzības abas tikšanās reizes.

Transportlīdzekļu vadītāji, kuru ikdiena ir saistīta ar komerciālajiem pārvadājumiem, saskaras ar nepieciešamību periodiski paaugstināt profesionālo vadītāja kvalifikāciju, iegūstot 95. koda sertifikātu. Attiecīgi, autoskolām nereti nākas skaidrot ne tikai to, kas ir 95. kods un kā to iegūt, bet arī 95. koda periodisko apmācību nepieciešamību. Lai atvieglotu profesionālās transportlīdzekļu kategorijas iegūšanu, autoskola Einšteins ir sagatavojusi ceļvedi 95. koda iegūšanai, sniedzot atbildes uz transportlīdzekļu vadītāju visbiežāk interesējošajiem jautājumiem!

Pirmie LLKC organizētie «Novada garšas» svētki «Nogaršo Latviju Vidzemē» Valmierā aizvadīti, tādēļ tie šodien, 31. maijā, un rīt, 1. jūnijā, pulcēs interesentus Siguldā, svētku laukumā, kur pasākuma devīze skan: «Nogaršo Latviju Pierīgā» un kur godā cels augu valsts labumus.

Uz Valmieras teātra skatuves vairākas aktrises izstāsta leģendārās balles deju skolotājas Veltas Kalniņas likteni.

«Es ticu, ka jebkurā brīdī, jebkurā dzīves posmā var mainīt lietas. Ķerties klāt dzīves kvalitātes uzlabošanai, un tam nav piemērotāks vai nepiemērotāks laiks. Ir vienkārši laiks, kad tas cilvēkam notiek,» tā LAURA ARNICĀNE.