Otrdien Liesma pabija tādā pamatīgākā informatīvā ekskursijā, iepazīstoties ar visu jau paveikto Jāņa Daliņa stadiona rekonstrukcijas projektā, klātienē arī no iekšpuses paraudzīja, kā top šobrīd modernākais multifunkcionālais sporta komplekss Latvijā. Par objektā jau paveikto, kā arī par turpmākajiem darbiem zinīgs stāstītājs bija Valmieras pašvaldības būvinženieris Egīls Jansons. Lūk, galvenās lietas no viņa teiktā.
Valmieras tirgū sestdienās var satikt LĪGU KOZAKU un nogaršot Alojas novada zemnieku saimniecības «Strēlnieki» radītos gardumus no kazas piena. Produkcija ir tiešām daudzveidīga – gan kūpinātais siers, gan fetas siers, gan svaigais siers ar piedevām (tomātiem un baziliku, sierāboliņu, čia sēklām, ķimenēm, ķiplokiem u.c.), arī mocarella.
Vairāki valmierieši satraukti lūguši pastāstīt, kas šobrīd notiek Memoriāla II pasaules karā kritušajiem teritorijā.
IVO LAUBERTS dzimis naukšēnietis, mācījies Naukšēnu vidusskolā, bet pēc 9. klases devies uz Ozolu arodvidusskolu, kur no 2001. līdz 2005. gadam apguvis lauku mājamatnieka būvgaldnieka profesiju, kā arī agronomijas pamatus.
Lai arī JURIS ŠAKALIS jau krietnu laiku dzīvo un strādā Valmierā, sirdī viņš palicis Naukšēnu patriots, jo tur pavadīta bērnība un skolas gadi. Vēlāk mācījies Cēsu 4. profesionāli tehniskajā metālistu vidusskolā, pēc arodskolas kādu laiku strādājis Rūjienā, tad 20 gadus kokapstrādes uzņēmumā, ko savulaik pazinām kā Vidzemi, nobraucis par šoferi, kamēr tā šoferēšana piegriezusies un Juris lēmis atgriezties galdniecībā. «Paliku Vidzemē pēdējais darbinieks, pats to nolikvidēju un sāku savu privātpraksi,» viņš atceras.
Pagājušajā ceturtdienā bija īpašs brīdis uzņēmuma WARSS+ veiktajos Rubenes baznīcas remont-darbos. Pēc restaurācijas tornī apmēram 35 metru augstumā virs zemes atgriezās baznīcas gailis – vējrādis un lode. Ceremonijā piedalījās krietns pulciņš interesentu, Kocēnu novada pašvaldības vadību un vairākus deputātus ieskaitot.
Vārds «mamma» mums katram asociējas ar ko citu. Bieži, to minot, katrs iedomājas par savu mammu, kas samīļo pēc kritiena un mazliet nobar, kad strādātas palaidnības. Māmiņu dienas noskaņās tiekamies ar mammu, kam tā ir profesija, – INA ILMASTE ir SOS mamma jau piecus gadus. Šobrīd viņa rūpējas par piecām meitenēm SOS ciemata mājā «Elderiņi». Inas pašas trīs bērni ir izauguši un sarūpējuši septiņus mazbērnus, kam tūliņ pievienosies astotais.
Ceturtdien, 30. aprīlī, Valmierā notika Zemessardzes 2. Vidzemes brigādes virsseržanta svinīgā maiņas ceremonija, kuras laikā brigādes virsseržanta amatā stājās galvenais virsseržants Aigars Kašs, nomainot līdzšinējo brigādes virsseržantu štāba virsseržantu Daini Ceiruli.
Pie ILZES LAIZĀNES zemnieku saimniecībā «Jaunbomji» laikraksta «Liesma» žurnālisti ir viesojušies vairākkārt. Arī šopavasar devāmies apskatīt saimnieces lolotos stādus, kas izaugs gan skaistumam, gan kulinārijai.
Mazsalacas muzeja krājumi tiek papildināti ik pa laikam, kad cilvēki, kārtojot un tīrot māju un saimniecības ēkas, atrod dažādas lietas, kas, piemēram, padomju laikos ir noderējušas saimniecībā.
Turpinās informācijas apkopošanu par Mazsalacas kapos apbedītajiem. Uzsākta kapa vietu fotografēšana un bilžu pievienošana sistēmā cemety.lv.
Sazvanīta pēc maija brīvdienām, Vidzemes un Latgales lauksaimnieku kooperatīva «VAKS» komercdirektore un agronome ZINTA JANSONE teica, ka sējai brīvdienu neesot. Graudaugu audzētāji Vidzemē un Latgalē tik čakli pastrādājuši, ka abos reģionos sēja praktiski esot pabeigta.
Laikā, kad cilvēku pulcēšanās ir ierobežota, atcelti festivāli, koncerti un sabiedriski notikumi, cilvēku ierastās uzmanības trūkumu pašlaik jūtami cieš arī iecienītie tūrisma objekti, jo ir ierobežota piekļuve populāriem dabas veidotiem un citiem interesantiem ceļojumu galamērķiem. No tā nav izbēdzis arī slavenais Raunas Staburags – Latvijas mērogā unikāls saldūdens kaļķiežu veidojums Raunas upes senlejā, kas ir vairāk nekā 3 metrus augsts un 17 metrus plats. Kādas ir brīvdienu alternatīvas? Ko Raunā vēl var redzēt?
Pagājušajā ceturtdienā par godu 4. maijam Zemessardzes 22. kājnieku bataljona pārstāvji kopā ar 2. Vidzemes brigādes štāba personālu bija ieradušies Valmieras pansionātā, lai tā iemītniekus apdāvinātu ar Cēsu konditorejā Solo ceptiem kēksiņiem.
Lai arī Covid-19 pandēmijas dēļ noteikti dažādi ierobežojumi, tos ievērojot, arī šādos apstākļos iespējams paveikt daudz labu darbu. Tā kompleksā «Zeme. Cilvēks. Stari», Dikļu pagastā, pēc saskaņota grafika, cilvēkiem ierodoties un strādājot pa vienam, turpinās teritorijas labiekārtošana. Šopavasar, papildinot jau esošo kolekciju, «Staros» iestādīti jauni kociņi, no meža zvēriem sargājot Latvijas simtgadei par godu stādītos 100 kokus, ar žogu apjozta «Svētbirzs», kā arī paveikts ne mazāk nozīmīgs un svētīgs darbiņš – teritorijā pie daudzajiem apskates objektiem izvietotas informatīvas plāksnītes. Teritorijas plānojums un objektu izvietojums veidots, pamatojoties uz sakrālās ģeometrijas principiem. Pieminēšu, ka plašajā, septiņu hektāru lielajā teritorijā apmeklētājiem grūti, patiesībā neiespējami atrast nesakoptu vietu.
Par Sudrabkalnu Viesistabu 2018. gada 23. augustā rakstījām Liesmā publikācijā Kocēni mani ielaida spēlēties savā pagalmā. Ir pagājis pusotrs gads, Liesma vēlējās uzzināt, kā tagad iet Sudrabkalnu Viesistabas saimniecei JUDĪTEI BUKŠAI.
JUSTĪNE VALDMANE kopš 2019. gada janvāra vidus ir pašnodarbinātā persona. Savās mājās Dikļu pusē ir izveidojusi pašas apģērbu zīmolu "Justīnes Studija".
Šonedēļ Latvijas pašos augstākajos torņos tiek pacelti valsts karogi, tā simboliski sveicot valsts iedzīvotājus Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas 30. gadadienā, sabiedrību informē VAS «Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs» (turpmāk – LVRTC).
Laika pulkstenis aprīlī noskaitījis Rencēnu skolas bijušās skolotājas Lidijas Ķibermanes lielo darbu, labo nodomu un gūto sasniegumu 90 gadus. Viņas viedais gājums sācies Sinoles pagasta Mālmuižā, «Lejasbaranos» jaunsaimnieku Asmaņu ģimenē kopā ar māsu. Izglītības ceļi veduši Mālmuižas pamatskolā un Gaujienas vidusskolā, tad Fizkultūras institūtā vieglatlētikas specialitātē. Turpmākie 32 gadi veltīti vienīgai skolai Rencēnos (1953 — 1985), gan vidusskolas, gan pamatskolas audzēkņiem.
Kopumā pašvaldība šajā gadā turpina darbu pie 38 projektu īstenošanas, kas ir saistīti gan ar ielu un ceļu pārbūvi, infrastruktūras sakārtošanu uzņēmējdarbības attīstībai, energoefektivitātes uzlabošanu, inventāra un aprīkojuma iegādi, teritorijas labiekārtošanu, zivju fonda aktivitātes, vietējās sabiedrības veselības veicināšanas pasākumi, ar izglītību saistīti projekti par kompetenču pieeju mācību saturā, mobilitāti, atbalsta pasākumi karjeras attīstībai, kultūras mantojuma saglabāšanai u.c. Pašvaldības ilgtermiņa prioritātes ir iedzīvotāji, uzņēmējdarbība un novada vides aizsardzība, līdz ar to pašvaldība projektu īstenošanā iegulda gan pašvaldības budžeta līdzekļus, gan piesaista ES struktūrfondu finansējumu, lai veicinu uzņēmējdarbības vides sakārtošanu, labāku dzīves kvalitāti un izaugsmes iespējas Smiltenes novada iedzīvotājiem.