Burtnieku novada pašvaldības organizētajā Vides attīstības projektu konkursā 2020 tika saņemti 18 projektu pieteikumi, no kuriem finansējums piešķirts 15. Kā gājis šī gada vērtēšanā, Burtniekam pastāstīja novada pašvaldības attīstības projektu vadītāja ELĪNA RULLE.
Piektdien, 1. maijā, atkal sāksies kārtējā līdaku medību sezona. Šis gads atnācis ar pārmaiņām Burtnieku ezera licencētās makšķerēšanas nolikumā, tāpēc vispirms – pati galvenā lieta.
Veicot Rubenes baznīcas jumta rekonstrukcijas darbus, šī gada 24. martā uz laiku no sava sargposteņa tika noņemts torņa gailis.
Jau zināms, ka Valmieras novada fonds (VNF) ir viena no sešām nevalstisko organizāciju (NVO) apvienības organizācijām, kas administrēs Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) un Norvēģijas finanšu instrumentu programmu «Aktīvo iedzīvotāju fonds» Latvijā.
Nupat Beātes iela Valmierā – vismaz tās daļa no krustojuma ar Andreja Upīša ielu līdz jaunās siltumtrases elkonim pie 25. nama – kļuvusi par vienu lielu būvlaukumu.
Aprīlis Valmierā ir laiks, kad mākslinieki glezno pat uz soliņiem. Šie darbi nav aplūkojami izstāžu zālēs, bet ieņēmuši vietu pilsētvidē. Kādus gleznojumus šogad uz soliņiem būs radījuši mākslinieki Ieva Iltnere, Kristīne Kutepova un Pēteris Līdaka, uzzināsim jau aprīļa izskaņā, aizstaigājot līdz soliņam Cēsu ielā pirms tilta pār Gauju, pie Valmieras Mūzikas skolas un Rīgas ielā 20.
Regulārie Valmieras tirgus apmeklētāji, īpaši jau tie, kas pieraduši un kam arī tirgus placī patīk gadiem ierasta lietu un tirdzniecības vietu secība, ar individuālā darba veicējiem, puķu stādu audzētājiem LĪGU un JĀNI un viņu kopdarbu nav īpaši jāiepazīstina. Tie, kas reiz no abiem ir nopirkuši kvalitatīvus stādus savam dārzam, pagalmam vai balkonam, ar katru jaunu pavasari atkal ierastajā tirgus vietā ir klāt un vaicā: «Kas jauns?»
Latvijā turpinās valdības izsludinātais ārkārtējais stāvoklis Covid-19 vīrusa izplatības dēļ. Rezultātā daudzviet ir radušās piespiedu dīkstāves vai arī liela daļa cilvēku savu darbu ir pārkārtojuši atbilstoši situācijai un turpina to darīt attālināti. Šādā režīmā sociālos pakalpojumus iedzīvotājiem pašlaik turpina nodrošināt arī Rūjienas novada Sociālais dienests. Kā tas izdodas?
Visās SIA «Liepkalni» maiznīcās šajā pavasarī joprojām aktīvi gatavojam patērētāju iecienīto produkciju. Arī ceptuvē Rūjienā konditoru komanda katrā cepumā un maizītē ar profesionālu izdomu roku darbā turpina pievienot mīlestību un siltu enerģiju. Protams, arī kārumu ražotnē Rūjienā, pielāgojoties valstī izsludinātajai ārkārtējai situācijai un ievērojot drošības pasākumus, tika mainīta darba organizēšana, bet nemainīga paliek produktu kvalitāte un pieejamība.
Saimniecība «Kunturi» šajā laikā strādā, kā ierasts, – protams, ievērojot papildu noteikumus par aizsargstikliem starp klientu un pārdevēju, dezinfekcijas līdzekļu un cimdu lietošanu tirdzniecības vietās, tāpat iespēju robežās nodalām dažādu ražošanas mikrokolektīvu atpūtas paužu laikus, lai darbinieki maksimāli ievērotu distancēšanos, un veicam papildus arī durvju rokturu u.c. dažādu virsmu dezinfekciju.
Mums, vadot un pildot valstī izsludinātās ārkārtējās situācijas ierobežojumus, ir skumji, jo esam no tiem allaž strādīgajiem un kustīgajiem cilvēkiem, kam pašlaik tik ļoti pietrūkst dažādu lielāku un mazāku tirdziņu atmosfēras.
Kā zināms, Latvijā jau ilgāku laiku ceļu un tiltu remontdarbiem naudas pietrūkst, tāpēc jāpriecājas, ka šajā hroniskajā bēdu stāstā gadās arī pa gaišākam fragmentam. Nenoliedzami par tādu var uzskatīt 30. martā uzsākto tilta pār Salacu rekonstrukciju Vecatē. Šos darbus finansē Latvijas valsts budžets.
Pašlaik, kad valstī valda ārkārtas situācija, uzņēmumiem ir jāmeklē jaunas iespējas un jāskatās plašāk nekā iepriekš. Šajā laikā ir jāspēj pieņemt ātrus, bet gudrus lēmumus.
Patlaban tiek strādāts, lai brīvprātīgie būtu visās Latvijas vietās, taču ne visur šobrīd ir cilvēki, kas gatavi veikt šo brīvprātīgo darbu. Jaunatnes centrs «Vinda» sadarbojas ar biedrību «Paliec mājās», palīdzot organizēt brīvprātīgos Valmierā. Pašlaik pieci cilvēki ir gatavi palīdzēt tiem, kuriem tas ir nepieciešams, taču vēl nav bijis neviena pieprasījuma pēc palīdzības. Kopumā par brīvprātīgajiem ir pieteikušies 350 cilvēki visā Latvijā.
LĪGA AIZSILA ir SPA salona «Līga» īpašniece. Ar viņas rūpēm un kvalitātes standartiem salons ir attīstījies jau vairāk nekā 25 gadus. Turklāt detaļām Līga piešķir lielu nozīmi. Jau 10 gadus viņa nodarbojas ar dabīgās kosmētikas «Līga Nature SPA» ražošanu. Pirmie bija ķermeņa sviestiņi, bet nu gan produktu sortiments, gan formulas ir attīstījušās. Kopš 2018. gada nogales ražošanai ir savas telpas gleznainajā Trikātas ezera krastā, tajās notiek arī meistarklases, bet ne šobrīd.
Kā tas norisinās pašlaik? Līdzīgi kā viss pārējais visā pārējā Latvijas teritorijā. Attālināti. Izmantojot dažādas programmas, kas dod iespēju satikties sapulcē, kā arī sarakstāmies caur WhatsApp, Snapchat utt.
Lai iekrāsotu ikdienu košāku, aprīļa sākumā tika izsludināts bērnu un jauniešu Lieldienu zīmēšanas konkurss par tēmu «Manas Lieldienas».
«Tieši tagad ir tas laiks, kad mēs katrs varam būt eņģelis cits citam» – tā nesen radiopārraidē teica kāds mācītājs.
Jau pirms Lieldienām Valmierā uzņēmīgi cilvēki nāca klajā ar ļoti vērtīgu ierosmi – gatavot sejas aizsargmaskas. Šobrīd iecere jau tiek sekmīgi realizēta praksē, Vidzemes slimnīca un vēl vairāki vietējie palīdzības dienesti jau saņēmuši ļoti kvalitatīvā izstrādājuma pirmās porcijas.
Par mūrnieku nepiedzimst
Tā savu profesiju raksturo naukšēnietis OJĀRS LŪSIS, kas par darba trūkumu nevar sūdzēties, lieti noderētu palīgs vai māceklis, kuram nodot tālāk savas zināšanas. «Galvenais ir prakse, prakse un vēlreiz prakse – kā jau visos darbos,» viņš uzsver. «Jo vairāk strādāsi, jo vairāk sapratīsi un mācīsies no savām kļūdām. Lai uzmūrētu krāsni, ir pamatpatiesības, kuras jāievēro. Man jau šķiet, ka tas ir samērā vienkārši. Es kādreiz smeju – ja es mūrēju pats, tad katrs cilvēks var mūrēt pats. Esmu arī iedrošinājis to darīt – ja māk pielikt līmeņrādi un metramēru, tad var. Savā profesijā esmu no A līdz Z – skursteņslauķis, mūrnieks, brīvprātīgais ugunsdzēsējs un vēl strādāju pagastā par kurinātāju, tāpēc man šis loks ir saprotams – vienīgi ķieģeļus pats vēl necepu. Domāju, ka šo rūpalu vajadzētu atjaunot, bet man nav neviena, kas kurbulētu un liktu – darām to!»