Pērn, viesojoties Mazsalacā, LPKS «Lauksalaca» graudu kaltē pie prasmīgā klētnieka, no viņa kolēģiem padzirdējām, ka mums būtu vērts aizbraukt arī uz viņa ģimenes dārzu, kur augot vairāku šķirņu vīnogas un bumbieres. Rudens paskrēja tik ātri, ka pērn lūkot šo dārzu tā arī nepaspējām, tādēļ šovasar jau laikus pieteicāmies ciemos pie LĪGAS un OĻEGA ELŠIEM.
Zinību dienā pēc svinīgajām uzrunām mācību iestādēs bērni un jaunieši kopā ar vecākiem bija aicināti Valmieras muzeja pagalmā apmeklēt «Citādo skolu», bet laukumā pie Valmieras Kultūras centra viņi varēja izmēģināt vai uzzināt ko jaunu par dažādām pēcskolas aktivitātēm, kā arī kopā izbaudīt saulaino dienu.
Valmierā pagājušās nedēļas izskaņā ieradās delegācija no Gīterslo apriņķa Vācijā. Tika uzņemti 47 viesi, no kuriem lielākā daļa Latvijā un Valmierā viesojās pirmo reizi. Lielu interesi vācieši izrādīja par Zinību dienas svinībām Latvijas skolās. Ar pozitīviem iespaidiem viņi vakar aizlidoja uz mājām Vācijā.
Sestdien, 7. septembrī, Kokmuižas svētku laikā vēsturiskās Kokmuižas, tagadējo Kocēnu, pils kompleksā tuvi un tāli ciemiņi varēs izstaigāt muižas tirgu. To ar saviem dažnedažādiem izdomas bagātajiem un muižas laikos pazīstamajiem ēdieniem papildinās arī gardēžu tūrisma ceļa «Livonijas garša» tirgotāji.
«Stāsts par «Sillakām» jāsāk no 1881. gada, kad te ienāca manas sievas Rudītes vectēvs Mārcis Mellups, pārrodoties no Krievijas, kur, 25 gadus nodienot pie Aleksandra brāļa lielkņaza Konstantīna, šo zemi bija nopelnījis. Pirmos 25 gadus saimnieki šajā meža ielokā nodarbojās ar biškopību,» īpašuma vēsturi atklāj «Sillaku» saimnieks RENĀDS HOFMANIS, kurš nu jau grožus nodevis mācītam zivkopim, kuram šī nodarbe patiesi ir sirdslieta – dēlam Raivo.
Jau no paša rīta Valmierā un apkārtnē bija manāma rosība un duna, autovadītāji steidzās. Ielās mazie ķipari ar gladiolām, kas pašu augumā, vai ar krāšņajām rudens vēstnesēm asterēm rokās. Vasaras brīvlaiks beidzies, ir sācies jaunais mācību gads, kas būs pilns pārsteigumu un pārmaiņu.
Aizvadītajā piektdienā Valmierā reģionālā darba vizītē bija ieradusies labklājības ministre Ramona Petraviča.
Sestdien Brenguļu alus sētā goda vietā atkal bija tomāti. Jau trešo gadu šie Latvijas mēroga svētki pulcē ne tikai valsts pieredzes bagātākos tomātu audzētājus – kolekcionārus – selekcionārus, bet arī šā nakteņa cienītājus no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas.
Piektdien interesenti tika aicināti apmeklēt Zilākalna ūdenstorni, lai iepazītos ar tajā topošo ekspozīciju. Pasākuma laikā bija iespēja satikties sarunā ar ekspozīcijas autoriem – vēsturnieku Gundaru Plešu, kurš ir ekspozīcijas «Zilākalna stāsts» autors, un multimediju dizaina speciālistu, mākslinieku, Milānas Universitātes un Milānas Mākslas akadēmijas pasniedzēju Oliveru Paviceviču, kurš atjaunotā ūdenstorņa vajadzībām izveidojis vēsturisku interaktīvu virtuālās realitātes ekspozīciju «Latvijas spēka vietas un svētvietas – leģendu mākslinieciskā interpretācija Zilākalna ūdenstornī».
Sestdien Vaidavas kultūras un amatniecības centrā norisinājās Dāliju svētki, kuru tradīcija aizsākās pirms sešiem gadiem.
Tik skaistu dārzu, kādu man radās iespēja lūkot, ciemojoties pie DACES un JĀŅA KEIŠIEM Kocēnos, biju redzējusi tikai žurnālos. Protams, tāds nerodas gada laikā, arī ne bez darba un saprašanas.
Par Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) simtgades vēstnesi tika izvēlēts pupuķis – Upupa epops, skaists putns, Latvijā bieži sastopams retums. Jubilejas svinībās, kurās klātienē vai pastarpināti bija līdzdalīgi tūkstošiem valsts iedzīvotāju, tikpat nozīmīgs bija arī simtgades moto Pastāvēs, kas draudzēsies, uzsverot lielo daudzveidību sadarbībā un draudzībā, kas veidojusies īpaši pēdējos piecos gados, kopš LNB darbojas jaunajā ēkā Daugavas krastā.
Ikgadējā pedagogu konferencē Valmieras pilsētas un Kocēnu novada izglītības pārvaldes sveica jaunos pedagogus un mācību iestāžu vadītājus.
Aizvadītās nedēļas nogalē atpūtas kompleksā «Avoti» notika Valmieras un apkārtējo novadu audžuvecāku tikšanās.
Piektdienas pēcpusdienā Kaugurmuižā, Zemessardzes 22. kaujas nodrošinājuma bataljona dislokācijas vietā, ar svinīgu ceremoniju tika atzīmēta 28. gadadiena, kopš pieņemts likums par Latvijas Zemessardzes izveidošanu.
Pagājušajā nedēļā koncertzālē «Valmiera» notika seminārs par biznesa sadarbības iespējām Latvijā un ārzemēs, kā arī bija pieejama plaša informācija par iespējamo atbalstu uzņēmēju sadarbībai ar pētniekiem un zinātnes organizācijām jaunu produktu radīšanā.
Tā droši var teikt par daudzu privātpersonu, dzīvnieku draugu, atbalstīto projektu, kas viņsestdien ar svinīgu kliņģera ēšanu un suņu un viņu saimnieku sirsnīgu tusiņu finišēja Valmiermuižā, vietā, kur Birzītes iela pievienojas (šķērso) Valmieras – Rūjienas šosejai.
Aizvadītajā sestdienā Rencēnu pamatskolas perfektajā sporta laukumā un ideālos laika apstākļos uz kārtējām sporta spēlēm bija pulcējušies Burtnieku novada seniori. Kā jau ierasts, viss sākās ar atklāšanas parādi, kur savējos sveica novada domes priekšsēdis Edvīns Straume. Pēc tam visi izklīda pa sacensību vietām, lai baudītu gan sportisko azartu, gan vienkārši atkalredzēšanās prieku.
Uz visas Latvijas fona varbūt Ēveles pagasts nav nekāds dižais, šobrīd te, vienā no sešiem Burtnieku novada pagastiem, dzīvo kāds pustūkstotis lielu un mazu ēveliešu, taču Ēvelē allaž pratuši svētkus svinēt. Jāteic, ka Burtniekam te vienmēr – jau vairākus gadus pēc kārtas – interesanti piedalīties, izņēmums nebija arī sestdiena, 17. augusts, kad ritēja Ēveles pagasta svētku divdiennieka otrā diena.
Patiešām – aizvadītajā sestdienā Burtnieku centra kanālā, kas bija atbrīvots no visiem liekajiem peldlīdzekļiem, notika Vidzemes sporta asociācijas kopā ar novada pašvaldību organizētais Burtnieku novada čempionāts airēšanas slalomā, kur dalībniekiem nācās meistarīgi rīkoties ne tikai ar airi, laiviņu grozot, bet arī ar lāzera ieroci, mēģinot (neizkāpjot no laivas!) sašaut mērķus vairāku metru attālumā. Dalībnieku vecums bija no kādiem deviņiem gadiem līdz pat krietnam pusmūžam, tāpēc interesanti bija gan pašiem braucējiem, gan skatītājiem, kuru vidū priekšpusdienā, kad airētāji veica pirmo ieskaites braucienu, pabija arī Burtnieks. Kādu pusstundu esot aktīvs šo sacensību vērotājs, iespējams, dažam labam varbūt pat patraucēju ar pārlieku lielu foto acs klātbūtni pirmajā braucienā (piedod, Emīl!)... Pa to laiku arī divas īsas sarunas ar diviem novadniekiem – sacensību vadītāju un dalībnieku.