Valmierietis

Skarbu emociju gūšana

- 28.Marts, 2018
Valmierietis
Laikrakstā

Tā tikai šķiet, ka mums apkārt nav vairs nekā ievērības cienīga, ka viss Valmierā smuki nolīdzināts, apsēts ar zāli, nobruģēts un noasfaltēts... Ir mums vietas tepat pilsētas centrā, kur iespējams T-Ā-D-U adrenalīnu pasmelties! Tā kā Miķelim šīs vietas gluži vai rokas stiepiena attālumā, dažas norādes – kur ko meklēt un kādas lietas iedomāties.

Par koku spīdzināšanu Valmierā

- 28.Marts, 2018
Valmierietis
Laikrakstā

Par spīti klimata sašūpošanai martā pūpolu plaukšana un gājputnu klaigāšana sola, ka pavasara atnākšana  ir nenovēršama. Paredzams, ka bērzu, liepu un ievu pumpuru atvēršanās (vai  spridzināšana) šogad notiks pat vienā siltā nedēļā. Vajadzīgs vien spirgts un spēcīgs pavasara lietus, kas arī vienīgais var pamatīgi izskalot ielas un vēl kaut cik paglābt daudzu Valmieras  koku saknes no pārmērīgās iesālīšanas ziemā.

Par kultūru, vēsturi un arhitektūru Valmieras senpilsētā

- 28.Marts, 2018
Valmierietis
Laikrakstā

Lai aizsargātu un attīstītu Latvijas kultūras un dabas vērtības, ar Eiropas Savienības līdzfinansētā projekta "Kultūra, vēsture, arhitektūra Gaujas un laika lokos" atbalstu tiks veiktas nozīmīgas investīcijas deviņos valsts nozīmes kultūras mantojuma objektos septiņu pašvaldību administratīvajās teritorijās, tostarp arī Valmierā.

No viduslaikiem līdz nākotnes vīzijai

- 28.Februāris, 2018
Valmierietis
Laikrakstā

Valmieras muzeja direktore IVETA BLŪMA  15. gadsimta dižciltīgās dāmas tēlā viduslaiku tērpu skatē šīgada janvārī Kultūras mantojuma dienās. Pūce, kā zināms, ir gudrības simbols, bet viduslaikiem Ivetas mūžā ir liela vieta.

Būvniecība — nebeidzams process

- 28.Februāris, 2018
Valmierietis
Laikrakstā

Valmieras būvvaldes informācija par būvniecības procesiem aizvadītajā gadā liecina, ka tie noritējuši līdzīgi kā 2016. gadā. Ekspluatācijā pieņemtas 63 būves, no tām 42 jaunbūves, notikusi 21 pārbūve un būves atjaunošana. Ekspluatācijā pieņemtas arī četras daudzdzīvokļu dzīvojamo māju fasāžu vienkāršotas atjaunošanas.

Saprast tagadni un sajust nākotni

- 28.Februāris, 2018
Valmierietis
Laikrakstā

Vidzemes Augstskolas lektore, ZTC projekta zinātniskā asistente un HESPI zinātniskā asistente ANNA BROKA ir dzīvojusi dažādās Latvijas pilsētās un ārzemēs, taču jau divus gadus Valmieru sauc par mājām.

Visā varam uzticēties

- 28.Februāris, 2018
Valmierietis
Laikrakstā

Mums visiem dienu steigā ir mirkļi, ko gribas apturēt un pie tiem pakavēties. To piedzīvojuši arī  mūsu pilsētas Zelta pāri, kas piecdesmit kopdzīves gados sapratuši, ka mīlestība ir gan romantika, gan uzticība un cieņa, gan pašaizliedzība un drošības sajūta, ka viss atkarīgs no mums pašiem.

Šodien stāstām par diviem Zelta pāriem: AIJU UN ANDREJU GRAŠIEM, DZINTRU un VILI SEŅKĀNIEM.

Pirmais bija — mīlestība

- 28.Februāris, 2018
Valmierietis
Laikrakstā

Pat grūti noticēt, ka viņi varētu būt viens no pilsētas Zelta pāriem: DZINTRA un VILIS SENKĀNI joprojām šķiet gandrīz tikpat garā mundri  kā, teiksim, pirms gadiem trīsdesmit. Tomēr viņi ir ģimene jau vairāk nekā apaļus piecdesmit, kopš 1967. gada Jāņiem. Viņiem apkārt sakuplojusi dzimta, ko par mazu nenosauksi: trīs bērni, pieci mazbērni. Jaunā paaudze Senkānu dzīves gājumu pērn iemūžinājuši arī perfektā fotoalbumā “50 gadi mīlestības un kopā būšanas”, un siltumu, kas virmo no tā lappusēm, var gluži vai fiziski sajust.

Zemniecības saliedētājs. I

- 28.Februāris, 2018
Valmierietis
Laikrakstā

Paveikts daudz!

Sākums parasti noritēja sestdien februāra vidū. Pirmās Zemnieku dienas sākās ar Valmieras baznīcā ar svinīgu dievkalpojumu, kam sekoja gājiens uz norises vietu – netālo Valmieras Latviešu biedrību. Par gadskārtēju tradīciju kļuva arī ikgadējais biedrības goda biedra, Saeimas deputāta un vēlākā valsts prezidenta Kārļa Ulmaņa uzruna. Ar viņa uzrunu sākas arī 7. Zemnieku dienas, 1928. gada 11. un 12. februārī, viņš uzstājas ar priekšlasījumu „Zemnieks un 1928. gads”.

Apzīmēšanas spožums un posts

- 28.Februāris, 2018
Valmierietis
Laikrakstā

Miķelis nekad nav piedalījies skrienošajos pasākumos Valmierā, kur pēc fotogrāfijām tiek meklētas dažādas ievērojamas pilsētas vietas. Taču tas neliedz piedāvāt šādai nodarbei interesantus objektus, kuros mazāk vēstures elpas, toties pārpārēm industriālās Valmieras diskrētā šarma...

Ziņas par manu nāvi izrādījušās pāragras

Tas notika vācu okupācijas laikā 1942. vai 1943. gada vasarā. Uz Rīgu toreiz bez atļaujas varēja braukt no Valmieras diezgan garu ceļu: pa šaursliežu dzelzceļu līdz Puikulei, kur sagaidījām Rūjienas vilcienu (daži pasažieru vagoni un viss vairums tukšu preču vagonu), kurā tad visu nakti kratījāmies uz Rīgu. Bet šie braucieni nelikās netīkami, jo toreiz vēl tautā nebija nospiests veselīgais humors un asprātīgas laikmetiskās dziesmas.

Mīlu cilvēkus tādus, kādi viņi ir

- 31.Janvāris, 2018
Valmierietis
Laikrakstā

Pilsētas klusajā centrā kādā namiņā gaisma parasti iedegas vēl puskrēslā: trauslā Ilga ir tāds putniņš, kas agri ceļas. Viņas brīvprātīgo darbu pērn novērtēja, titulējot par Goda valmierieti. Tas gan nav darbs, bet hobijs, kaut arī reizēm no septiņiem rītā līdz deviņiem vakarā, Ilga saka.

Kā, manuprāt, Valmierai pietrūkst

- 31.Janvāris, 2018
Valmierietis
Laikrakstā

PILSĒTA ir liela, un pašvaldība daudz dara, lai sakārtotu saimniecību, infrastruktūru, nodrošinātu pakalpojumus, lai viss darbotos kā pulkstenis. Sakārtota vide vairo labsajūtu un rada vēlēšanos uzkavēties, tātad te ir labi dzīvot.

Skaitļu lokos – 96 Johani un 35 Marijas

- 31.Janvāris, 2018
Valmierietis
Laikrakstā

Dažādas atskaites un statistikas zinātne nav nekas jauns: jau līdz ar pirmajām sabiedrībām tika veidota pārtikas, cilvēku, ieroču u.c. uzskaite. Statistikas pirmsākumi meklējami jau 17. gadsimtā Anglijā, kad valdība aizsāka iknedēļas dzimušo un mirušo iedzīvotāju skaita publicēšanu. Vēlāk to attīstīja kāds veiksmīgs tirgotājs, izprotot, ka sabiedrības analizēšana var dot priekšrocības tirdzniecībā.

Dārgās jumtu nebūšanas

- 31.Janvāris, 2018
Valmierietis
Laikrakstā

Cik nu Miķelis atceras no jaunāko laiku Valmieras vēstures, pilsētā allaž kaut kādas klapatas bijušas ar lielāku sabiedrisko ēku jumtiem: tecējuši vai vienkārši ar aizdomīgu segumu bijuši gan tie, kas jau gadu vai pat vairākus gadu desmitus līdz tam nokalpojuši, gan pavisam svaigi jumtie. Pilnīgi droša kvalitāte gandrīz vai tikai diviem jaunajiem jumtiem – Svētā Sīmaņa baznīcai un no pirts par mūzikas skolu pārtapušajai ēkai Gaujas krastā. Jumiķus te nav paredzēts reklamēt – paši ziniet, kur šos amatniekus atrast!