Vai, beidzot vidusskolu, ir iespējams līdz galam saprast, ko vēlos studēt, kādā profesijā strādāt, kas gribu būt? Ir nācies runāt ar jauniešiem, kuri nepārprotami izvēlējušies savu dzīves ceļu, sakot, ka būs mediķi, ka studēs informācijas tehnoloģijas, ka tās būs mākslas vai mūzikas studijas. Ja ceļš ir zināms, tad pašiem bērniem un arī vecākiem vieglāk, jo studijas nozīmē arī izmaksas pat tad, ja izdevies tikt valsts apmaksātajā studiju programmā un vietā.
14. jūnijs Latvijā ir Komunistiskā genocīda upuru piemiņas diena — šajā datumā 1941. gadā PSRS varas iestādes no Latvijas izsūtīja ap 15 tūkstošiem cilvēku, kas tika uzskatīti par nelojāliem vai kā citādi nepatika režīmam. Šis datums Latvijā, protams, nav aizmirsts — mēs pieminam un atceramies. Cits jautājums tikmēr ir — vai arī saprotam?
Ja tā paraugās apkārt, nemaz jau tik slikti mēs savā Latvijā nedzīvojam. Ielas un ceļi mums pilni pajaunu automobiļu, nerunāsim par tīrumiem, kur mūsu āres vago tādu pasaules TOP marku pilnīgi jauni traktori, kombaini un vēl visdažādākie agregāti, kādus, piemēram, bagātās Zviedrijas zemnieku platībās neredzēt. Tur saimnieki, pārtiekot no savas, nevis no ārpuses dāvātas naudas, cītīgi uzpasē un ilgus gadus lieto jau krietni vien pavecu lauksaimniecības tehniku. Košs piemērs bija pagājušajā nedēļā pie kāda zviedra sētā redzētais frontālais iekrāvējs — kādreiz koši dzeltens bijis, tagad norūsējis gluži brūns, tomēr joprojām darba kārtībā! Pats redzēju, kā saimnieks ar šo, manuprāt, vismaz 30 gadus seno aparātu, kuram uz riteņiem arī vasarā sniega ķēdes laikam jau kuru gadu bez nost ņemšanas stāv, pieveda šķembas pie kūts durvīm un līdzināja...
Ceturtdien Saeima galīgajā lasījumā pieņēma jau par strīdīgiem nodēvētus grozījumus Kredītiestāžu likumā, kas nosaka ierobežojumus kļūt par maksātnespējīgas kredītiestādes administratoru.
Pirms nedēļas nebija tādas lielas pārliecības par to, ka pašvaldībās esam ievēlējuši labākos no tautas priekšstāvjiem un interešu aizstāvjiem. Cepāmies kā traki par to, kādā valstī dzīvojam! Paklausoties, kā mazāki un lielāki uzņēmēji apmuļķo valsts kasi, nemaksājot nodokļus, atkal cepiens... Un ne bez pamata, jo, neko tā īpaši nedarot, lai mazinātos tas sasodīti augstais ēnu ekonomikas rādītājs, ministrijas un deputāti jau plāno vairāk nodokļos iekasēt no tiem, kuri arī līdz šim maksā daudz.
Šajās pašvaldību vēlēšanās publisku pliķi ir saņēmuši latvju Temīdas kalpi: Aivaram Lembergam pievienojās vēl viens ļoti kolorīts un visā valstī slavens vēlētāju mīlulis ar «smagos noziegumos apsūdzētā» birku. Savukārt iespējamais Ogres novada galva vispār ir svaigi notiesāts par izspiešanu.
Iznāk skaista sakritība. Tikai pirmdien Valmieras centrā pie barjerām sāka stiprināt puķu kastes. Kāpēc ne agrāk? Dzirdēju sievietes mēļojam, ka esot bijis jāsagaida vēlēšanu rezultātus, lai zinātu, vai Valmierai līdz šim tik ierastās zilās krāsas kastes šovasar maz vairs derēšot, vai nebūšot ar zaļām jānomaina. Citas bilda pretī, sak, kāda gan sasaiste ir vēlēšanu rezultātiem ar puķu kastēm: ja zilās tā pavairāk jau ir sagādātas, līdz šim par derīgām atzītas un vēl tīri labi lietojamas, kāpēc gan tērēt nodokļu maksātāju naudu jaunu, citādas krāsas kastu iegādei?
Nacionālā identitāte neiedzimst, bet tā veidojas jau no mazotnes, kad bērns redz un iegaumē ģimenes tradīcijas. Viņā veidojas piederības sajūta. Cilvēkam pieaugot, nacionālā identitāte jau izpaužas kā patriotisms. Varbūt nespējam pateikt, ka mīlam savu valsti, bet tā sajūta cilvēkā gruzd, jo viņš savai zemei jūtas piederīgs, te arī iederīgs, vairāk it kā saprot par sevi un citiem, jo arī kultūra, tradīcijas, ieražas un ticība veido to cilvēka mugurkaulu, ko saucam par identitāti.
Lauku saimniecības Latvijā pakāpeniski kļūst lielākas. 2016. gadā lauksaimniecībā izmantojamās zemes (LIZ) platība vidēji vienā lauku saimniecībā bija par 19,6 % vairāk nekā 2013. gadā un par 27,9% vairāk nekā 2010. gadā, tā liecina Centrālās statistikas pārvaldes informācija.
3. jūnijā bez īpašiem pārsteigumiem visā Latvijā tika aizvadītas pašvaldību vēlēšanas. Vispirms jau ir patīkami — nepiepildījās bažas, ka vēlētāju aktivitāte kārtējo reizi būs mazāka nekā iepriekšējās vēlēšanās.
Kamēr Latvijā tiek diskutēts par to, cik kaitīgas vai nekaitīgas ir plastmasas pudeles, kāda ir to iespējamā ietekme uz patērētāju veselību, Igaunijas Veselības padome (Estonian Health Board) ir veikusi virkni pētījumu un secinājusi, ka plastmasas pudelēm, ko iespējams iegādāties Eiropā, nav negatīvas ietekmes uz ūdens kvalitāti.
2016. gadā meža ugunsgrēki dzēsti 641 reizi 467 hektāru platībā. 75,7% gadījumu meža ugunsgrēka izcelšanās iemesls bija neuzmanīga rīcība ar uguni, bet 15,7% tā bijusi ļaunprātīga dedzināšana. Šogad pavisam reģistrēti 54 meža ugunsgrēki ar kopējo uguns skarto platību 33,2 hektāri, tajā skaitā jaunaudzes nodegušas 5,9 hektāros.
2017. gada pašvaldību vēlēšanas noslēgušās, rezultāti zināmi. Daudziem gandarījums, daudziem šoks par neveiksmi. Tā Rīgā pietrūka tikai viena procenta vēlētāju atbalsta, lai galvaspilsēta tiktu pie cita mēra. Bet tā vairāk ir rīdzinieku problēma.
Cilvēka dabā ir gaidīt, sastapties ar ko jaunu, neredzētu, piedzīvot kādu radošu uzplaiksnījumu. Un vasara ar savu košumu domās, darbos un radošajos lidojumos ir tam kā radīta. Pēdējos gados ļoti iecienīti ir pilsētu svētki, atklājot arī jaunas nianses to svinēšanā un izmantojot konkrētās vietas vienreizējās iespējas. Lai atceramies kaut vai svecīšu plostus Gaujā, Dzirnavu ezeriņa vakara mūziku utt.
Ir labi, ka uzņēmumi Latvijā arvien vairāk pievēršas eksportam. Skaidrs, ka ar eksportu ir saistīti vairāk riska faktoru nekā ar pārdošanu iekšzemes tirgos. Taču, ja ir zināmi eksporta galvenie riska faktori, tad var vēl labāk palielināt eksportu.
Kad ražotājs ar savu preci nevar konkurēt ne garšā, ne izskatā, ne cenā, viņš klauvē pie patērētāja patriotiskuma kambara durvīm: pērc latvisko, izlepušais! Tādā pašā «mērcē» šonedēļ dažas publiskās autoritātes uzstājīgi mums atgādina par pilsonisko pienākumu nobalsot.
Latvijas Tirgotāju asociācija (LTA) vienmēr ir iestājusies par godīgu tirdzniecību. Mēs esam par mūsdienīgām, taisnīgām un patiesi efektīvām kontroles metodēm. Uzskatām, ka Finanšu ministrijas (FM) uzspiestā kases aparātu reforma ir tehniski novecojusi, «nošpikota» no Zviedrijas, kur tā ieviesta 2006. gadā un jau 2010. gadā atzīta par nederīgu. LTA piedāvāja izstrādāt mūsdienīgu (atbilstoši Eiropas Komisijas rekomendācijām) kontroles sistēmu — pārejas posmā novecojušo tehniku nomainot tiem, kam nepieciešams iegādāties jaunus aparātus, un nosakot to darīt tiem uzņēmumiem, par kuriem VID ir pamatotas aizdomas par krāpšanos.
Medijos plaši izskanējušais stāsts par cilvēka saslimšanu ar ehinokokozi pievērsis pastiprinātu uzmanību daudziem suņu un kaķu saimniekiem. Pie tam mēs, veterinārārsti, ikdienā aizvien sastopamies ar dzīvnieku īpašniekiem, kas neattārpo vai pietiekami bieži neattārpo savus dzīvniekus. Kā galveno pamatojumu kaķu saimnieki min iemeslu — mans kaķis ārā neiet. Gaužām aplami pieņemt, ka tas pasargā dzīvniekus no inficēšanās. Jo ārā ejam mēs, viņu saimnieki, un ar apaviem mājās varam ienest visu to, kas atrodas ārējā vidē. Parazītu olas ir mikroskopiskas, acīm nesaredzamas. Tas jāatceras! Šiem dzīvnieku īpašniekiem vienmēr parādu cērmes paraugu, ko ieguvu no kāda kaķa, kas tika atnests uz rutīnas kastrācijas operāciju. Kad runcim sāka iedarboties anestēzija, viņš izvēma pieaugušu cērmi. Kaķa vecums — 7 mēneši. Pēc saimnieka teiktā, viņi dzīvo Valmierā, 7. stāvā, un runcis nekad nebija bijis ārā. Iedarbīgs paraugs.
Kad daudzi līdzšinējie pašvaldību vadītāji un deputāti ar cerībām raugās uz 3. jūnija vēlēšanu rezultātiem un pat kāda astroloģe paziņo, ka šajās vēlēšanās būšot tik labi rezultāti kā nekad, jo tās beidzot notiekot zvaigžņu un planētu stāvoklim vai visatbilstošākajā dienā, statistikas sarūpētāji un mediji atkal ceļ trauksmi par Latvijā strauji sarūkošo iedzīvotāju skaitu. Reizē ar to aktuāls ir arī jautājums, cik šobrīd Latvijā ir balsot tiesīgu vēlētāju un cik liela daļa no viņiem vispār aizies uz vēlēšanām. Centrālās vēlēšanu komisijas interneta mājaslapā ir dati, ka šo vēlēšanu reģistrā iekļauti vairs tikai 1448288 balsotāji. Sarukums nepilnos 10 gados vien jau ir līdzvērtīgs pamatīgas pilsētas iedzīvotāju skaitam, jo 2009. gada pašvaldību vēlēšanās bija reģistrēti par 54802 vēlētājiem vairāk.
Šodien atzīmējam Starptautisko bērnu aizsardzības dienu. Manuprāt, īsti vietā ir šajā sakarā izteikt savas domas par ģimenes un vecāku lomu katra cilvēka dzīvē.