Iepriekšējās nedēļas nogalē tika oficiāli nodibināta politiskā partija Kustība Par, kuras kodolu veido galvenokārt no «Vienotības» aizgājušie tā dēvētā liberālā (lai nebūtu jāsaka — ultraliberālā) spārna pārstāvji un pārstāves.
Kamēr mūsu jaunieši arvien attālinās no sportiskām aktivitātēm, kļūst mazkustīgāki — līki, greizi, nepareizi, tikmēr tautas sports tai pašā laikā plaukst un zeļ. Šķiet, kā tad tā — Veselības ministrija ceļ trauksmi, bet ārpus skolām katru sestdienu, svētdienu redzam, kā cilvēki aumaļām gāž apkārt kārtējos skriešanas, riteņbraukšanas utt. seriālus, pie tam gatavi par piedalīšanos kādā no tiem atvēlēt ne tās mazākās naudas summas.
Jau gadu desmitiem iegājies, ka 1. septembris ir skolu jaunā mācību gada sākums jeb Zinību diena. To, ka tālajā 1939. gadā agrā 1. septembra rītā Vācija sāka iebrukumu Polijā tādējādi aizsākot 2. Pasaules karu atceramies reti.
Medijos un sociālajos tīklos pašlaik ievērības centrā ir video un foto par lietus nodarītajiem postījumiem Austrumlatvijā. Kā zināms, pagājušajā trešdienā un ceturtdienā tur bija ļoti spēcīgas lietavas, kas daļā Latgales sasniedza pat nokrišņu rekordu. 32 stundu laikā Rēzeknes novērojumu stacijā reģistrēti 159 milimetri lietus, kas atbilst 229% no mēneša normas. Plūdus veicināja arī iepriekšējās lietavas, kas valsts austrumos bija 19. — 21. augustā. Rezultātā daudzviet ir bojāti autoceļi un pārplūdušas prāvas zemes platības.
18. augustā Alūksnē notika Latvijas Pašvaldību savienības 28. kongress, kurā, demonstrējot prezentācijas materiālu par paveikto un aktuālākajām problēmām, uzstājās ilggadējais, bet nu jau bijušais Pašvaldību savienības priekšsēdētājs Andris Jaunsleinis.
Nav zināms, kā un kad beigsies pēkšņās intrigas Latvijas otrās lielākās pilsētas pašvaldībā – Saskaņa neļaus Rihardam Eigimam un Latgales partijai tik viegli sevi apspēlēt. Tomēr no jezgas ir vismaz viens ieguvums: sabiedrības uzmanība tiek pievērsta valsts «autonomam» nostūrim, kas pārāk ilgi vārās savā sulā.
Kad jūlija nogalē Saeima pēc pamatīgām debatēm pieņēma valdības izstrādātos ar nodokļu reformu saistītos likumus, Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) sarunā ar žurnālistiem teica, ka šajos likumos ir atrunātas vairākas lietas, lai vismaz trīs gadus nemainītu nodokļus. «Tā ir stabilitāte, kas vajadzīga visiem iesaistītajiem, un mūsu uzdevums ir to nodrošināt,» tad īpaši uzsvēra valdības vadītājs, izsakot apņēmību, ka nepieļaušot arī Saeimas vēlēšanu tuvumam šo stabilitāti ietekmēt. Arī finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) akcentēja, ka viens no nodokļu reformas galvenajiem uzdevumiem bijis, lai sabiedrība un arī uzņēmēji «vismaz dažus gadus var rēķināties ar stabilu nodokļu politiku».
Ne reizi vien rakstīts par to, ka Zemkopības ministrija, domājot par vietējo pārtikas ražotāju atbalstīšanu, izveidoja plaši pārstāvētu ekspertu darba grupu, kurā izvērtēja reālās iespējas samazināt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi pārtikai vai atsevišķām tās grupām. Par šo plašai sabiedrības daļai — pārtikas ražotājiem un patērētājiem — joprojām tik aktuālo tēmu ne reizi vien sprieda un viedokļus izteica gan valsts institūciju, gan arī Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) un vēl citu lauksaimniecības organizāciju pārstāvji, uzsverot, ka PVN likmes samazināšana pārtikai būtu jāsāk pakāpeniski, vispirms to nosakot kaut vai tikai svaigiem dārzeņiem un augļiem, neaizmirstot sākotnējo ieceri par PVN samazināšanu visiem svaigajiem produktiem ar īsu derīguma termiņu.
Okupācijas muzeja direktors un Austrālijas latviešu laikraksta «Latvietis» redaktors Gunārs Nāgels jautā: «Kas ir latviešiem centrālais identitātes elements? Kas ir tā lieta vai doma, par kuru mēs stāvam un krītam? Un vai ir vispār kaut kas, kas latviešiem kā tautai ir svarīgi?»
Iepriekšējās nedēļas nogalē notika partijas «Vienotība» kongress, kura gaitā par jauno partijas vadītāju prognozējami tika ievēlēts patlabanējais ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens, kurš savulaik ienāca «Vienotībā» no Pilsoniskās Savienības rindām. Tā varētu būs laba ziņa partijai, kurai vitāli nepieciešams vadītājs — praktiķis, kurš spētu veikt «Vienotībā» virkni pārkārtojumu.
Gauja, ko reizēm mēdzam dēvēt par vēl vienu Valmieras galveno maģistrāli, ne vien dāvā lielisku dabas baudījumu un atpūtu, bet vairāku valmieriešu ģimenēs uz mūžu atstāj atmiņas par traģiskiem notikumiem. Nepaiet ne gads, kad kādam neizdodas izpeldēt no upes dzelmes. Īpaši sāpīgi ir, kad Gauja paņem gluži jauna zēna dzīvību, kā tas notika šovasar jūlijā. Valmierieši kārtējo reizi par to bija satraukušies, bija raksti, ieteikumi presē, citos medijos. Pilsētas pašvaldība kārtējo reizi steidza paziņot, ka Valmierā Gaujā nav nevienas oficiālas peldvietas, kurā peldētāji kaut minimāli tiktu uzraudzīti vai kontrolēti.
Valmierā ir samērā daudz vecu koku stādījumu vēl no pagājušā gadsimta sākuma un iepriekšējiem gadiem. Lielākoties tie ir ozoli un to alejas, tāpat pagājušā gadsimta vidū stādītie bērzi, kļavas, arī papeles.
«Partijai Vienotība vēlētāju uzticība ir jāatgūst ar reāliem darbiem, nevis mutiskiem solījumiem, kuri netiek īstenoti dzīvē» — tā pēc sestdien notikušā Vienotības kongresa, kurā par turpmāko partijas vadoni kļuva Ministru prezidenta biedrs, Latvijas Republikas ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens, pauduši jaunievēlētie valdes locekļi — Rīgas domes deputāts Vilnis Ķirsis un Saeimas deputāts Ainars Latkovskis. Vēl bez viņiem partijas valdē darbosies Cēsu novada priekšsēdis Jānis Rozenbergs, Rīgas domes deputātu frakcijas referents Edgars Ikstens, bijusī premjerministre Laimdota Straujuma, Rīgas domes deputāts Olafs Pulks, labklājības ministrs Jānis Reirs, Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, Salaspils mērs Raimonds Čudars, iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis, izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis, gastroenterologs un politiķis Hosams Abu Meri, Vienotības Rīgas domes deputātu frakcijas referents Edmunds Jurēvics un deputāts Uģis Rotbergs.
Rīt notiks Vienotības «pēdējā salmiņa» kongress. Vienmēr ir skumji vērot nesen ietekmīgas (un paša cītīgi gānītas) varas partijas izdzišanu. Arī tad, ja agonija ir pārpārēm pelnīta, politiķu lielmanības un prāta akluma izsaukta.
Politikā mēs parasti ievēlam cilvēkus, ne jau balstoties uz viņu zināšanām, bet tādus, kuriem uzticamies, kuri ataino domāšanas veidu, kas mums šķiet simpātisks, tāpēc arī lemjam, lai viņi to domāšanas veidu atspoguļo valsts politikā, un valsts tā arī attīstās — jūs taču nevēlēsiet tādu, kas nav jums līdzīgs. Ja cilvēkam ir kaut kāda izglītība, tad bez uzticības viņam nāk līdzi vēl kvalifikācija, viņš var kaut ko darīt konkrētā jomā. Problēma ir tā, ka augstākā izglītība diemžēl ne vienmēr ir rādītājs, tāpēc, ka mūsu izglītības sistēma kopumā bijusi, atvainojos par izteicienu, sapurgāta.
Mēdz teikt: «Jo dziļāk mežā, jo vairāk malkas.» Taču reizēm izrādās, ka pēc cītīgas malkas ciršanas vairs nav arī paša meža. Tāds salīdzinājums uzmācīgi pieprasās, vērtējot, kas notiek un notiks ar reiz spēcīgo un ilgus gadus stabilas valdības koalīciju veidojošo partiju «Vienotība» pēc tam, kad tās pāri palikušie biedri sestdien būs pulcējušies un par partijas jaunu vadību lēmuši ārkārtas kongresā.
Pagājušās nedēļas negaisa laikā notika tas, kam sen jau bija jānotiek — satrunējušais koks ar trūcīgo lapotni Andreja Upīša ielā Valmierā neizturēja vēja brāzmu un nogāzās. Paldies Dievam, ka tas bija kritis zālienā starp ielu un ietvi, neskarot ne gadījuma rakstura gājējus, ne braucējus.
Nu jau pāris nedēļas no plašsaziņas līdzekļiem nepazūd ziņas par Vācijas lielveikalu tīkla Lidl iespējamo ienākšanu Latvijā. Lai arī oficiāli nav zināms, nedz kad tas varētu notikt, nedz arī cik veikalu Lidl varētu atvērt Latvijā, ziņas šķiet ticamas, vēl jo vairāk tādēļ, ka desmitgadi iepriekš Lidl jau zondēja Latvijas tirgu, tomēr tad sākās ekonomiskā krīze, un arī Lidl interese par Latviju pazuda.
11. augusts kalendāros atzīmēts kā Latvijas brīvības cīnītāju piemiņas diena. Viena no daudzajām piemiņas un atceres dienām, kuras atzīmēšana norisinās visai klusi. Oficiāli 1920. gada 11. augustā Rīgā Latvija un Padomju Krievija parakstīja miera līgumu. Bija beigušās Latvijas brīvības cīņas, ko vēsturē sauc arī par Latvijas atbrīvošanas karu, Latvijas neatkarības karu.
12. augustā bārs «Tinte» svinēja savas pastāvēšanas septiņus gadus. «Nedēļā ir septiņas dienas, septiņas krāsas varavīksnē, septiņas notis, septiņi pasaules brīnumi un Tintei septiņi gadi,» solot elpu aizraujošu mākslinieku listi, iepriekš teikts bāra mājaslapā kopā ar uzaicinājumu dzimšanas dienu visiem kopā nosvinēt pilsētas tirgus laukumā.