Vasaras garderobi nomainot pret rudens, iespējams, kaut no apģērba gabaliem izmetīsim ārā. Kur jūs tos liekat? Vai esat aizdomājušies, ka cits tos varētu izmantot savā garderobē? Tāpēc nevajadzētu izmest apģērbus atkritumos, bet gan ielikt tekstila šķirošanas konteinerā, tie pieejami ikvienam iedzīvotājam un tajos var ievietot visa veida apģērbus, apavus un mājas tekstilu.
Nupat publiskotas Eiropas Savienības (ES) oficiālā sabiedrisko aptauja veicēja Eurobarometer aptaujas rezultāti liecina, ka vairākums Latvijas iedzīvotāju uzskata – viņu balsij valstī nav nekādas nozīmes. Šādi viedokli paudis 71% aptaujāto (pretējās domās ir 28%), un tas ir pats augstākais (vai, raugoties no otras puses, zemākais) rādītājs ES.
Dzejnieka Eduarda Veidenbauma smeldzīgās vārsmas par padebešiem kā baltiem gulbjiem pilnā balsī skandēju pagājušās sestdienas novakarē, atlaidusies atpūtas krēslā savā dārzā un atvadoties no, iespējams, pēdējās siltās šīs atvasaras dienas. Kā milzu ekrānā vēroju mākoņu pārsteidzoši skaistās pārvērtību spēles.
Piektdien līdz Latvijai nonāca viena no apjomīgākajām naudas kravām, kādu vienkop mūsu valsts vispār ir saņēmusi. Proti, vieni no pirmajiem esam tikuši pie 237 miljoniem eiro no Eiropas Atveseļošanas fonda kopumā mums paredzētajiem 1,82 miljardiem eiro.
Patiesībā tie pat nav raibumi, drīzāk lietiņas, ko nācies ceļā sastapt un nobrīnīties, kāpēc tās izgatavotas vai novietotas tieši tā. Šai reizei pāris jocīgu risinājumu – pa vienam no Valmieras un Mazsalacas.
Man nav īsta priekšstata, cik nopietna problēmā Valmierā – vai citur novadā – jau ir pa trotuāriem (un gājējiem virsū) braucoši elektroskrejriteņi un to atvasinājumi. Ja vēl nav, tad diemžēl drīz būs.
Ja latviešus aicina kādam palīdzēt, viņi to dara. Ja aicina ziedot, tad ziedo, ja kopīgi sakopt savu zemi, tad talko. Visu laiku ir sajūta, ka brīžos, kad līdzcilvēki sadodas rokās, var tiešām daudz paveikt kādas konkrētas idejas vārdā.
Valsts galva, tēvišķi ievirzot šo «d#vadoto» Saeimu jaunam un smagam darba cēlienam (budžets! ne-/vakcinēšanās! robežu spriedze!), veiksmīgi izmantoja iespēju atgādināt sabiedrībai savas stiprās puses.
Pirms gadiem šo jautājumu sev uzdeva toreizējais Valsts prezidents Valdis Zatlers, vēlāk viņš uzrakstīja arī grāmatu ar šādu nosaukumu, bet nu pienācis laiks katram Latvijas iedzīvotājam to noskaidrot, jo, kā ievērojusi kāda kolēģe, notikumu hronikās vairs netiekot minēts, kurš īsti ķibelē iekūlies – vīrietis vai sieviete, dzimumu līdztiesības vārdā lietojot šķietami neitrālo apzīmējumu persona.
Šīs nedēļas sākumā kļuva zināms, ka Latvijā ir nodibināta vēl viena, pēc skaita jau ceturtā, tā saucamo kovidskeptiķu partija, šoreiz ar nosaukumu «Brīvai un stiprai Latvijai» (BSL). Pastāv aizdomas, ka ar to šāda veida partiju saraksts nebūs izsmelts, jo Covid-19 tēmu saviem mērķiem ir gatavs izmantot vēl gana kupls pulks ar dzīvi un valsti neapmierināto. Cits jautājums, kādas ir visu šo kustību un partiju nākotnes perspektīvas.
Virsrakstā minēto par aksiomu, protams, uzskatīt nevar, jo noteikti starp dažāda ranga tautas kalpiem ir arī izņēmumi, kad lēmējvaras pārstāvji pārvietojas ar divu riteņu transporta līdzekļiem (ar kāju, benzīna motora vai elektrisko piedziņu), izmanto automašīnas, trolejbusus un tramvajus (galvaspilsētā un vēl dažās Latvijas lielpilsētās), bet viens no ministriem iecienījis pat dzelzceļu.
Nu jau vairākus mēnešus notikumi uz Latvijas – Baltkrievijas robežas ir valdības uzmanības lokā varbūt pat vairāk nekā Covid-19 problēmas. Nu katru dienu tiek nosaukts ne tikai ar covid saslimušo skaitlis, bet arī minēto robežu nelegāli šķērsot mēģinājušo.
Ar vakcinēšanos pret Covid-19 saistītās domstarpības ir aizēnojušas uzreiz virkni faktu, kuri uzskatāmi liecina kā par Latvijas tautsaimniecības atgūšanos, pārvarot pandēmijas radītās problēmas, tā par labām mūsu valsts ekonomikas nākotnes perspektīvām.
Reizēm šķiet, ka laiks paiet tik ātri – nupat bija jūlijs, kad nezinājām kur no karstuma likties. Nu jau pēdējo reizi sezonā pļaujams zāliens, āboli krīt pakšķēdami. Vakari kļuvuši tumšāki un drēgnāki. Jāsteidz novākt ražu dārzā, brīvdienās ar groziņu un nazīti jācilpo pa mežu.
No visām pusēm skan aicinājumi «celties, iet...». Katrs, kurš jūtas esam kaut cik sabiedriski nozīmīgs, steidz demonstrēt patriotisko stāju, aģitējot par to, kas tāpat šķiet pašsaprotams. Tomēr saceltā kņada nevar noslāpēt sabiedrībai svarīgāko jautājumu: ko darīsim pēc tam, kad apklusīs uzvaras gaviles?
Šī nedēļa, manuprāt, ir svētku nedēļa. Skolēni un studenti sākuši jauno mācību/studiju gadu. Lai katram no jums nepazūd mācīšanās prieks, izbaudiet satikšanās prieku ar klasesbiedriem un kursabiedriem!
Saka, «latvieša gēni liek meklēt sēni». Raksts gan nebūs par sēņošanu, bet jauno politisko partiju bumu. Mūsu politiskais spektrs jau tāpat ir pietiekami plašs, vēlētājiem līdz šim bija iespēja izvēlēties tīkamāko partiju no aptuveni sešdesmit politiskajām partijām un to apvienībām.
24 stundu laikā kopš bērna siekalu testa nogādāšanas laboratorijā vecāki uzzinās testa rezultātu. Tas tiks nosūtīts uz norādīto e-pastu. Skatos e-pastā, atbildes joprojām nav. Lasu sabiedriskajos medijos, ka, lai nepārslogotu laboratorijas, šis noteikums jau grozīts un rezultāti tiks sūtīti skolām pa klašu grupām ar šifrētu paroli.
Kā liecina augusta vidū veikta tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS aptauja, gana kupla skaita politisko partiju popularitāte pašlaik atrodas aptuveni 5 % līmenī, kas varētu ļaut, bet varētu arī neļaut šiem spēkiem iekļūt Saeimā.
Mēs aizvien mācāmies pareizi šķirot atkritumus. Protams, visu vieglāk ir salādēt visu vienā maisā, un īpaši nedomāt par to, kur tas tagad nonāks. Atkritumu šķirošana vismaz sākumā aizņem diezgan daudz laika, kamēr iegaumē, kas ir pārstrādājams, kas nav. Dažos veikalos parādījušās izlietoto šampūnu, dušas želeju iepakojumu un dažādu kosmētikas konteineru savākšanas vietas.