Starp notikumiem, konfliktiem un Covid-19 aizvadītajā nedēļā ēnā palika paziņojumi par izcilā zviedru zinātnieka Alfrēda Nobela iedibināto prēmiju piešķiršanu. Kopš 1901. gada tās piešķir literatūrā, fizikā, fizioloģijā vai medicīnā, ķīmijā un miera stiprināšanā.
Pagājušajā nedēļā Saeimā tika prezentēts domnīcas Certus veikts pētījums par Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) ieguldījumu augstākās izglītības eksportā, kā tiek dēvēta starptautisko jeb tā dēvēto mobilo studentu ierašanās mācīties Latvijas universitātēs un augstskolās.
Neviens cilvēks uz šīs pasaules nezina visu, tā tas vienkārši ir. Tomēr, lai sevi pilnveidotu, ir dažādas skolas, kursi, kuros ir iespējams pieteikties. Tā ir iespēja vai nu papildināt savas esošās zināšanas, vai arī mācīties kaut ko pilnīgi jaunu. Viss slēpjas tajā, vai vēlies mācīties un uzzināt ko jaunu. Neviens cilvēks uz šīs pasaules nezina visu, tā tas vienkārši ir. Tomēr, lai sevi pilnveidotu, ir dažādas skolas, kursi, kuros ir iespējams pieteikties. Tā ir iespēja vai nu papildināt savas esošās zināšanas, vai arī mācīties kaut ko pilnīgi jaunu. Viss slēpjas tajā, vai vēlies mācīties un uzzināt ko jaunu.
Valdošā koalīcija strauji tuvojas savam morālajam bankrotam – visa tās saceltā jezga ap administratīvi teritoriālo reformu jau nākamgad, pilsētu un novadu budžetus apcērpot, izrādīsies pārcentīgi kalts čiks.
Tā vienkārši ir aksioma – arī Valmierā vieglo automašīnu, privāto un darba mašīnu bez uzņēmuma garāžas, ar katru dienu kļūst arvien vairāk. Līdz ar to milzu tempos samazinās brīvo autostāvvietu skaits ne tikai pilsētas centrā, bet arī citos mikrorajonos. Jāmeklē vietas un jābūvē jaunas, jo progresu taču neapstādināsi!
Saeimā savēlētie 100 deputāti – visi kopā vai pa vienam – allaž vēlētājiem solās, ar roku uz Bībeles vāka vai vēl kā citādi, ka nodokļus viņi necels, nu, vismaz tuvākajos trijos gados, bet tas ir vien kārtējais blefs.
Neraugoties uz būtiskām pārmaiņām Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā, kas ļāvušas būtiski palielināt valsts finansējumu politiskajām partijām, pastāv pamatotas aizdomas, ka vismaz daļā gadījumu vairāk nodokļu maksātāju naudas nenozīmē arī godīgāku politiku.
Es kādreiz salīdzinu to, kas notiek augstskolās, ar sportu. Un tad saku, ka augstskolas jau nav nekāds sports, jo tām ir citi uzdevumi. Tur ir visādi reitingi, kurš ir pirmais šajos reitingos, un tad valdība saka par kaut kādu mistisku piecsimtnieku reitingā, kurā vajag būt...
Šodien Rīgā, «Rimi» Gardēžu virtuvē notiek diskusija «Kāpēc svarīgi ir izvēlēties kvalitatīvus vietējos produktus?».
Pēc tam, kad Saeimas deputāts Vjačeslavs Dombrovskis pameta partijas Saskaņa valdi, nebija ilgi jāgaida atbildes reakcija – 15. septembrī kopā ar citu Saeimas deputāti Ļubovu Švecovu dumpinieks pēc visu tautu tēva Josifa Visarionoviča Staļina labākajām tradīcijām kas nav ar mums, tas ir pret mums tika ar kaunu un negodu patriekts no partijas kristāltīrajām rindām, jo, kā izteicies Saskaņas līderis Jānis Urbanovičs, abi grēkāži «sistemātiski pārkāpj partijas lēmumus un izrāda necieņu pret kolēģiem», tāpēc partijas biedriem radusies pārliecība, ka abi deputāti nenovērtē savu atbildību vēlētāju priekšā.
Jau trešo gadu Latvijā īsteno izglītības programmu strādājošiem cilvēkiem vecumā virs 25 gadiem. Pieaugušo izglītības programma notiek ar ES fondu līdzfinansējumu, ko īsteno Valsts izglītības attīstības aģentūra.
Valdība, atšķirībā no vietvarām, var gan budžetu veidot ar deficītu, gan izdevīgi aizņemties naudu. Taču kāpēc Finanšu ministrija un koalīcija tik kategoriski ķeras klāt pašvaldību maciņiem?
Patīkami, ka to šodien apzinās arī Valmierā. Vakar sanāca būt memoriālā, kur personīgi aplūkot firmas Sanart veikumu šī ansambļa atjaunošanas darbu pirmajā posmā Valmierā bija ieradies Krievijas Federācijas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijā Jevgeņijs Lukjanovs.
Ja Satiksmes ministriju nosauktu par Reformu ministriju, nekas īpaši sadomāts nebūtu. Jo reformas šīs ministrijas pārvaldītajās sfērās patiešām sit augstu vilni!
Tuvojas Skolotāju diena, kad mazāko klašu skolēni dosies uz skolu ar puķu pušķiem, lai apsveiktu tos cilvēkus, kas viņiem ikdienā māca dažādas gudrības. Tā ir arī reize, kad atceramies savus skolotājus un sakām viņiem – paldies.
Uzreiz vairāki kā parlamentārās opozīcijas, tā pozīcijas politiķi ir izteikušies par nepieciešamību aktualizēt jautājumu par sliekšņa samazināšanu valsts mēroga referendumu rīkošanai. Tajā pašā laikā iespēja, ka šis slieksnis varētu tikt samazināts, tomēr ir samērā neliela.
Vakar, 29. septembrī, tika atzīmēta Pasaules Sirds diena. Manuprāt, šāda atzīmējamā diena noder kā atgādinājums tiem, kas ikdienā neaizdomājas par savas sirds veselību. Mūsu sirdij nav brīvdienu – tā sitas aptuveni 100000 reižu dienā. Tiek uzskatīts, ka sirds simbolizē cilvēka dzīvības centru. Viņa spēju priecāties par dzīvi, dzīvot saskaņā pašam ar sevi un ar apkārtējo pasauli. Mēs dzīvojam tik ilgi, kamēr pukst mūsu sirds. Par sirds veselību jārūpējas ļoti atbildīgi.
Svētdien bija 50. diena, kopš Baltkrievijas pilsētās tūkstošiem šīs valsts pilsoņu dažādās akcijās protestē pret Aleksandra Lukašenko atzīšanu par uzvarētāju 9. augustā bijušajās prezidenta vēlēšanās.
Redzot un dzirdot, kas pēdējos gados notiek globālajā pasaulē ar tā saukto trešo valstu bēgļu izmisīgajiem centieniem atrast sev jaunu dzīves un darba vietu Eiropas Savienībā vai citās attīstītajās valstīs, maz pamazām sākam pierast, ka arī Latvijā un ne tikai galvaspilsētā, bet arī reģionos starp mūsu līdzcilvēkiem nu ir arī citas rases, citu vaibstu un citas ādas krāsas ļaudis.
Cilvēku nosita. Dzīvu cilvēku nosita. Ar kājām, dēļu galiem, sašķaidot galvu. Kādēļ tāds – pat it kā pašiem slepkavām pilnīgi nevajadzīgs – sadisms? Tiešām dārgu aproču pogu un rokaspulksteņu kolekcijas dēļ?