Viedokļi

Valdībai ir apņēmība «sildīt ekonomiku», un šim nolūkam sarūpēti miljardi. Taču kur naudu guldīs/tērēs? «Pārējai» Latvijai vajag dūšīgi cīnīties, lai zelta lietus nelīst tikai pār Rīgu un Pierīgu.

Šī gada pirmie mēneši iezīmēja augšupejošu tendenci remigrācijas procesā – arvien vairāk tautiešu izteica vēlmi atgriezties Latvijā šī vai tuvāko gadu laikā. Diemžēl Covid-19 pandēmija tendenci apturēja. 

Jau sen, kopš 2016. gada 20. maija grozījumiem Tabakas aprites likumā, ir aizliegts smēķēt dzīvojamo ēku koplietošanas telpās, uz balkoniem un tamlīdzīgi. Jāakcentē, ka ir aizliegts smēķēt jebkurā gadījumā neatkarīgi no tā, vai kādam ir vai nav iebildumu.

Vakardiena atnāca ar patīkamu ziņu sabiedriskā transporta, tostarp autobusu, lietotājiem – uzpurnis brauciena laikā pasažierim vairs nav obligāts. Ja nu kāds joprojām ar sejas masku šādā mobilā tusiņā jūtas drošāk, lai turpina izolēties, vairāk par apkārtējo neizpratni tas laikam neizraisīs... 

Pagājušās nedēļas otrajā pusē Satversmes tiesa (ST) atzina, ka Latvijā noteiktais garantētais minimālais ienākumu (GMI) līmenis, kas šobrīd oficiāli ir 64 eiro mēnesī, neatbilst Satversmei, kamdēļ to regulējošās normas atzīstamas par spēkā neesošām, sākot ar 2021. gada 1. janvāri.

Vakar biju iegājusi vienā no lielveikaliem, nav nozīmes, kurā, jo nevēlos kādu īpaši izcelt. Devos pie piena produktu plaukta, lai sameklētu biezpienu un krējumu. Pirmais, ko pamanīju, – ka latviešiem ir zema lojalitāte saviem ražotājiem: tiklīdz cena nedaudz zemāka, tā tiek izpirkti lietuviešu produkti.

Šovasar visām tradicionālajām karstākā gadalaika un atvaļinājumu sezonas ķibelēm, kuru ietekmi vērtē gan dažādas specializācijas mediķi, gan apbedīšanas pakalpojumu sfērā strādājošie, nākusi klāt vēl viena – Covid-19 pandēmija.

Saulgriežu svētku atnesto bezrūpības burvību, to pacilājumu un skurbumu esam godam izbaudījuši. Mēs atgriežamies ikdienā – pie bažām par vīrusa «otro vilni» un pie Administratīvi teritoriālās reformas likumā no jauna pārzīmētās Latvijas.

Es šogad no vieniem svētkiem otros iekšā. Izlaidums tika nosvinēts, tad maza atelpa un klāt jau Līgo. Lai gan sētā nav nevienas Līgas un neviena Jāņa, tāpat tiek nestas meijas un rotāts pagalms.

Cik ļoti tagadējie saulgrieži atšķirsies no iepriekšējiem? Kādas likstas piemeklēs tos, kuri gribēs izlikties, ka nekādu atšķirību nemaz nav un visi drīkst pilnībā, pat pāri malām ļauties svētku skurbumam?

Tagad internetveikalos ir nopērkams viss, sākot ar desas luņķi un beidzot ar televizoru. Kamēr valstī bija izsludināta ārkārtas situācija un doties iepirkties uz veikaliem nebija ieteicams, es to redzēju kā lielisku alternatīvu. Jā, bija cilvēki, kas nedrīkstēja doties ārpus mājas, līdz ar to internetveikala piegāde līdz pašām durvīm, varētu teikt, bija pat izdzīvošanas jautājums.

Satiksmes ministra Tāļa Linkaita darbaspējas var tikai apbrīnot. Aviācija, ostas, dzelzceļš, autobusu pārvadājumi, taksometru pakalpojumi, transporta līdzekļu tehniskās skates...

Augstskolas studiju laikā, apgūstot kursu «Krīžu komunikācija», domāju, ka šis nav vieglais darbiņš. Pandēmijas izplatība to apstiprināja, jo uzņēmumi izmantoja dažādus komunikācijas modeļus. 

Nesen tika publiskots Stokholmas Ekonomikas skolas Rīgā profesora Arņa Saukas vadībā veiktais kārtējais ikgadējais pētījums par ēnu ekonomiku Latvijā, un tas liecina – ēnu ekonomikas daļa Latvijā ir sākusi palielināties un, visticamāk, arī turpinās palielināties.

Ir jūnijs! Laiks, kad daudzi skolēni absolvē vidusskolas. Divpadsmitās klases skolēniem šis ir īpašs un pat grūts laiks, jo viņiem ir jāizdara svarīgs lēmums savā dzīvē – kur studēt tālāk un vai vispār studēt, vai paņemt pauzi un pārdomāt, ko vēlas, vai doties strādāt, ja ir tāda iespēja.

Kuram gan uzņēmumā «Rūjienas saldējums», kad tur pirms nu jau vismaz diviem gadiem sāka ražot upeņu saldējumu ar no pasakas ņemtu vai starp citiem mīļvārdiņiem atrastu nosaukumu «Melnītis», nomodā esot, varēja ienākt prātā doma, ka viņi ar šo saldējumu ne vien Latvijā, bet arī valstīs, uz kurām šis gardums tiek eksportēts, popularizēs rasismu.

Šogad beidzu augstskolu, un jau šosestdien man diploms būs kabatā. Tā ir tāda saldsērīga sajūta – viens dzīves posms būs noslēdzies, un es vairs neskaitīšos Vidzemes Augstskolas studente.

Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums ir pieņemts – tajā, gluži kā pirms operācijas ķirurgi ar marķieriem (tā filmās rāda), politiķi  saviem «pacientiem» sazīmēja griezumu un sašuvumu vietas. 

Latvijā regulāri pēta ēnu ekonomikas īpatsvaru. Salīdzinot ar kaimiņiem Baltijā, mēs šajā pozīcijā, kas, manuprāt, diezgan labi raksturo valsts varas kvalitāti, velkamies astē. Rīgas Ekonomikas augstskolas Ilgtspējas biznesa centra direktors Arnis Sauka, zinīgākais ēnu ekonomikas pētnieks, šonedēļ publiskoja jaunākos datus – pērn ēnu ekonomikas īpatsvars mūsu valstī bijis 23,9% no IKP.

1941. gada naktī no 13. uz 14. jūniju padomju sistēma veica vienu no lielākajiem noziegumiem pret Latvijas iedzīvotājiem. Bez tiesas sprieduma uz tālākajiem PSRS reģioniem piespiedu kārtā pārvietoja 15424 cilvēkus. Salīdzinājumam – aptuveni tik iedzīvotāju pirms dažiem gadiem dzīvoja Cēsīs.