Ja runājam par tehnoloģisko parku Valmierā vai piepilsētā, sajūtas ir duālas. Pirmais, kas mani uztrauc kā uzņēmuma vadītāju un kas, visticamāk, nepatiktu, — ja mums te atnāktu kādi konkurenti metālapstrādē, kas sāktu bradāt pa Valpro speciālistiem.
Pavisam nedaudz dienu palicis līdz Adventa laikam, Ziemassvētkiem. Šajā gada nogales tumšajā laikā mēdzam dedzināt svecītes un, to liesmiņās raugoties, kļūstam mierīgāki, sentimentālāki, tādi kā labāki.
Vienmēr ir grūti stāstīt par savu dzimtenes mīlestību. Gluži tāpat kā skaidrot mīlestību vispār un citas tikpat pašsaprotamas lietas. Turklāt vēl grūtāk klājas tad, ja teicējam nav kur sprukt. Atkal pienācis brīdis, kad tieši man dāvāts gods Tevi, lasītāj, uzrunāt pirmssvētku numurā, bet prātu pārņem jūtu mulsums.
Mūsu laiks ir nogrieznis starp diviem punktiem: dzimšanu un nāvi. Mēs izkūstam kā lāstekas, pārvēršoties ūdenī kā jaunas dzīvības avotā. Gribētos izkust lēnām un skaisti.
Lai Latvijā stiprinātu partiju sistēmas stabilitāti un ilgtspēju, Valsts prezidents Andris Bērziņš, uzrunājot 12. Saeimu, solījis jau šomēnes iesniegt likumdošanas iniciatīvu palielināt partiju dibinātāju minimālo skaitu no pašreizējiem 200 līdz 500, kā arī prasību, ka Saeimas vēlēšanās kandidātu sarakstus varēs iesniegt tikai partijas, kas izveidotas vismaz gadu pirms vēlēšanām.
Tā sanāca, ka vasaras nogalē un rudens sākumā ar dažu nedēļu starpību bija izdevība izbaudīt divus dabas tūrisma objektus tepat Latvijā un Igaunijā. Ciemos atbraukušos viesus aizvedu apskatīt Sietiņiezi, bet kopā ar kolēģiem pa ceļam uz Pērnavu uzkāpām 18 metru augstajā Rannametsa skatu tornī, no kura uz vienu pusi redzama jūra, uz otru — Tolkuse purvājs. Abu apmeklēto dabas tūrisma vietu infrastruktūra ir tik kliedzoši atšķirīga, ka te un tur redzētais joprojām neiziet no prāta.
Lāčplēša diena un 18. novembris Latvijai ir svētki, pat neraugoties uz parasti visai drēgnajām dienām kaut kur pa vidu starp rudeni un ziemu, kā arī faktu, ka mūsu valsts tās šodienas veidolā atrodas patālu no tās valsts, kādu to iztēlojās tēvi — dibinātāji. Vienlaikus šogad kritušo karavīru piemiņas diena un valsts dibināšanas gadadiena ir īpašas arī ar to, ka tiek svinētas brīdī, kad starptautisko drošības situāciju, pieticīgi izsakoties, varētu vēlēties ievērojami labāku.
Pieļauju, ka jaunievēlētais 12. Saeimas deputāts Arturs Kaimiņš sabiedrībā vienaldzīgu neatstāj nevienu. Katram ir savs viedoklis par šo tik nepierasti atklātu valodu runājošo aktieri, nu tautas kalpu.
Šonedēļ, rotājot skolu sarkanbaltsarkanajā rotā, pārdomāju par to, ko šīs krāsas lentītes nozīmē skolēniem, viņu vecākiem, maniem kolēģiem skolā un ikvienam iedzīvotājam.
Šodien Lāčplēša diena, kurā pieminam savas tautas varoņus. Ja ne vairāk, tad domās aši pārskrienam savas mazās valsts pēdējās simtgades vēsturei, vismaz tās mezglu punktiem, un vakara tumsā iededzam svecītes par godu varoņu piemiņai.
Mēdzam teikt, ka vārdam mīlestība nav jēgas, ja tas attiecībās ar pasauli saglabā lietvārda nozīmi. Tam jābūt darbības vārdam — domās, uzklausot, saprotot, rūpēs un atbildībā. Mīlestība izpaužas, spilgtumu iegūst darbībā, un tāpat, šķiet, ir ar patriotismu. Pats par sevi tas ir visai iracionāls jēdziens, vien pētot tā sakni, mēs uzmeklējam Tēvzemes nozīmi un spriežam — esam patrioti vai ne, ir mums viena patriotu nedēļa gadā vai katrā dienā mēs varam iemiesot šī jēdziena jēgu darbībā.
Visi politiskie procesi Jēkabielas augstajā namā patlaban norisinās pārāk raiti un gludi — tieši tāpēc mums nevajag daudz cerēt no šīs koalīcijas un tās valdības. Drīz to sabrucinās vai nu iekšējās ķildas, vai sabiedrības neapmierinātība.
Aizejošā 11. Saeima pēdējā plenārsēdē trešajā lasījumā nobalsoja «Par tabakas izstrādājumu realizācijas, reklāmas un lietošanas ierobežošanu».
Kad valsts izlases komandas basketbolā, hokejā vai pat futbolā sāk startu pasaules vai Eiropas mēroga čempionātos, sporta kafejnīcās, klubos, pat uz ielām izvietotos lielos ekrānos līdzjutējiem tiek dota iespēja sekot līdzi sacensību gaitai. Tad gluži vai kā klātienē spraigākos momentus var pulciņā emocionāli pārdzīvot, pat komentēt.
Valmieras pašvaldība pašlaik strādā pie jaunā pilsētas attīstības plāna. Ir skaidrs, ka attīstība nav iespējama, neradot papildu darba vietas. Automatizācija, robotronika samazina strādājošo skaitu ražotnēs, tāpēc nepieciešami arvien jauni ražotāji. Nevar noliegt, ka Valmierā jau ir daudz spēcīgu uzņēmumu, kuru darbība arī jāstiprina, taču, ja vēlamies piesaistīt jaunas ražotnes, ieinteresēt uzņēmējus, kas varētu nodrošināt lielāku darba vietu skaitu, ieguldīt daudz lielākas investīcijas, nonākam pie problēmas, ka Valmierai ir ļoti ierobežota teritorija. Pašvaldībai patiesībā ir tikai viens, piecus hektārus liels, uzņēmējdarbībai piemērots zemes gabals. Pārējie varētu ieinteresēt tikai pavisam nelielu ražotņu attīstītājus. Ir, protams, brīvas privātās teritorijas, taču nevaram būt pilnībā pārliecināti par to īpašnieku plāniem. Jārēķinās arī, ka ģeopolitiskā situācija jebkurā brīdī var kardināli mainīties, tāpēc pašvaldība uzskata, ka jāpaļaujas uz savām iespējām.
Saeimas pēc skaita nu jau 12. vēlēšanas ir aizvadītas, deputāti zvērestus nodevuši, jauna vecā valdība tūdaļ tiks apstiprināta, Saskaņai joprojām ir lielākā frakcija Saeimā, tomēr Maskavas spalvainā roka pie varas svirām tā arī nav tikusi, Latvija nākamā gada sākumā kļūs par Eiropas Savienības (ES) prezidējošo valsti, un varētu šķist, ka pilsoņiem nebūtu īpašu iemeslu neapmierinātībai. Tomēr ļaudis, kas tiek dēvēti par politisko eliti, ne tikai publiskajā telpā, bet arī kuluāros jau sākuši izvērst diskusijas par to, ka nepieciešams ko nebūt iesākt ar plusu un svītrojumu sistēmu vēlēšanās.
Nupat, runājoties ar tikko atvērtā Valmieras pagasta bērnudārza Burtiņš vadītāju Vitu Lelli, uzzināju priecīgu ziņu — te gaida ierodamies arī divus latviešu bērniņus no Īrijas, kurus vecāki pieteikuši šajā modernajā pirmsskolas izglītības iestādē. Izrādās, tieši mazuļu augšana un attīstība normālā latviskā vidē ir gana spēcīgs arguments tiem, kas ekonomiskajā trimdā devušies, iespējams, vien normāla atalgojuma meklējumos. Tērēt to ikdienas vajadzībām un kaut ko arī iekrāt vai arī lielumu svešumā nopelnītā novirzīt pašu iekrāto parādu dzēšanai — tā jau ir katra aizbraukušā privāta lieta.
Šodien 12. Saeimas pirmās sēdes darba kārtībā paredzēts būtisks jautājums, kas jebkurā gadījumā varētu noteikt svarīgākās norises Latvijā vairākos gados — par jaunā Ministru kabineta apstiprināšanu. Akcepts valdības sastāvam vēl nevienā reizē pēc neatkarības atgūšanas nav tapis viegli un vienkārši, bez kaislībām un batālijām, un varam vien sevi mierināt, ka citās valstīs nav labāk.
Intereses pēc palasījos internetā, cik daudz kaķu audzētavu ir Latvijā un cik dažādu šķirņu pārstāvjus tās piedāvā iegādāties potenciālajiem kaķu mīļotājiem. Ja par šķirnēm, tad iespējams noskatīt vismaz 40 dažādības, un lielākā daļa samīļojama arī pie mums. Sakiet, kāpēc šķirnes kaķu audzētāji atļaujas būt tik bezkaunīgi, ka kaķu izstādi reklamē lieliem un maziem, bet rezultāts ir tāds, ka aizvadītajā sestdienā Valmieras Kultūras centra lielajā zālē burtiskā nozīmē četrās rindās bija apskatāmi desmit kaķi un vēl daži mazie ņaudētāji, kurus izstādes rīkotāji tikpat izmisīgi vēlējās pārdot.