Ja latviešus aicina kādam palīdzēt, viņi to dara. Ja aicina ziedot, tad ziedo, ja kopīgi sakopt savu zemi, tad talko. Visu laiku ir sajūta, ka brīžos, kad līdzcilvēki sadodas rokās, var tiešām daudz paveikt kādas konkrētas idejas vārdā.
Valsts galva, tēvišķi ievirzot šo «d#vadoto» Saeimu jaunam un smagam darba cēlienam (budžets! ne-/vakcinēšanās! robežu spriedze!), veiksmīgi izmantoja iespēju atgādināt sabiedrībai savas stiprās puses.
Pirms gadiem šo jautājumu sev uzdeva toreizējais Valsts prezidents Valdis Zatlers, vēlāk viņš uzrakstīja arī grāmatu ar šādu nosaukumu, bet nu pienācis laiks katram Latvijas iedzīvotājam to noskaidrot, jo, kā ievērojusi kāda kolēģe, notikumu hronikās vairs netiekot minēts, kurš īsti ķibelē iekūlies – vīrietis vai sieviete, dzimumu līdztiesības vārdā lietojot šķietami neitrālo apzīmējumu persona.
Šīs nedēļas sākumā kļuva zināms, ka Latvijā ir nodibināta vēl viena, pēc skaita jau ceturtā, tā saucamo kovidskeptiķu partija, šoreiz ar nosaukumu «Brīvai un stiprai Latvijai» (BSL). Pastāv aizdomas, ka ar to šāda veida partiju saraksts nebūs izsmelts, jo Covid-19 tēmu saviem mērķiem ir gatavs izmantot vēl gana kupls pulks ar dzīvi un valsti neapmierināto. Cits jautājums, kādas ir visu šo kustību un partiju nākotnes perspektīvas.
Virsrakstā minēto par aksiomu, protams, uzskatīt nevar, jo noteikti starp dažāda ranga tautas kalpiem ir arī izņēmumi, kad lēmējvaras pārstāvji pārvietojas ar divu riteņu transporta līdzekļiem (ar kāju, benzīna motora vai elektrisko piedziņu), izmanto automašīnas, trolejbusus un tramvajus (galvaspilsētā un vēl dažās Latvijas lielpilsētās), bet viens no ministriem iecienījis pat dzelzceļu.
Nu jau vairākus mēnešus notikumi uz Latvijas – Baltkrievijas robežas ir valdības uzmanības lokā varbūt pat vairāk nekā Covid-19 problēmas. Nu katru dienu tiek nosaukts ne tikai ar covid saslimušo skaitlis, bet arī minēto robežu nelegāli šķērsot mēģinājušo.
Ar vakcinēšanos pret Covid-19 saistītās domstarpības ir aizēnojušas uzreiz virkni faktu, kuri uzskatāmi liecina kā par Latvijas tautsaimniecības atgūšanos, pārvarot pandēmijas radītās problēmas, tā par labām mūsu valsts ekonomikas nākotnes perspektīvām.
Reizēm šķiet, ka laiks paiet tik ātri – nupat bija jūlijs, kad nezinājām kur no karstuma likties. Nu jau pēdējo reizi sezonā pļaujams zāliens, āboli krīt pakšķēdami. Vakari kļuvuši tumšāki un drēgnāki. Jāsteidz novākt ražu dārzā, brīvdienās ar groziņu un nazīti jācilpo pa mežu.
No visām pusēm skan aicinājumi «celties, iet...». Katrs, kurš jūtas esam kaut cik sabiedriski nozīmīgs, steidz demonstrēt patriotisko stāju, aģitējot par to, kas tāpat šķiet pašsaprotams. Tomēr saceltā kņada nevar noslāpēt sabiedrībai svarīgāko jautājumu: ko darīsim pēc tam, kad apklusīs uzvaras gaviles?
Šī nedēļa, manuprāt, ir svētku nedēļa. Skolēni un studenti sākuši jauno mācību/studiju gadu. Lai katram no jums nepazūd mācīšanās prieks, izbaudiet satikšanās prieku ar klasesbiedriem un kursabiedriem!
Saka, «latvieša gēni liek meklēt sēni». Raksts gan nebūs par sēņošanu, bet jauno politisko partiju bumu. Mūsu politiskais spektrs jau tāpat ir pietiekami plašs, vēlētājiem līdz šim bija iespēja izvēlēties tīkamāko partiju no aptuveni sešdesmit politiskajām partijām un to apvienībām.
24 stundu laikā kopš bērna siekalu testa nogādāšanas laboratorijā vecāki uzzinās testa rezultātu. Tas tiks nosūtīts uz norādīto e-pastu. Skatos e-pastā, atbildes joprojām nav. Lasu sabiedriskajos medijos, ka, lai nepārslogotu laboratorijas, šis noteikums jau grozīts un rezultāti tiks sūtīti skolām pa klašu grupām ar šifrētu paroli.
Kā liecina augusta vidū veikta tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS aptauja, gana kupla skaita politisko partiju popularitāte pašlaik atrodas aptuveni 5 % līmenī, kas varētu ļaut, bet varētu arī neļaut šiem spēkiem iekļūt Saeimā.
Mēs aizvien mācāmies pareizi šķirot atkritumus. Protams, visu vieglāk ir salādēt visu vienā maisā, un īpaši nedomāt par to, kur tas tagad nonāks. Atkritumu šķirošana vismaz sākumā aizņem diezgan daudz laika, kamēr iegaumē, kas ir pārstrādājams, kas nav. Dažos veikalos parādījušās izlietoto šampūnu, dušas želeju iepakojumu un dažādu kosmētikas konteineru savākšanas vietas.
Zinot, ka 14. Saeimas vēlēšanas būs vien nākamā gada 3. oktobrī, daudziem ir izbrīns, kāpēc tik laikus sākusies partiju gluži vai drūzmēšanās pie durvīm Saeimas namam Rīgā Jēkaba ielā. Pašlaik gan vien ar piketiem un pieprasījumiem, bet ar izteiktu mērķi – pēc gada pa šīm durvīm ieiet ar deputātu mandātiem.
Sen zināma ir patiesība par dārzeņu, augļu un ogu lielo, neatsveramo lomu cilvēku veselībā. Pamatotas slavas dziesmas arvien vēl bieži dzirdam par to, ka tieši dārzeņi, augļi un ogas ir lieliskākais cilvēka organismam nepieciešamo vitamīnu, minerālvielu, antioksidantu, šķiedrvielu un vēl daudzu citu bioloģiski aktīvu vielu avots.
Mūsu ziemeļu kaimiņu politikā pirmdien, 30. augustā, iestājas nervozākais brīdis piecos gados. Par tādu viņi padarīja sava prezidenta vēlēšanas.
Nesen dzirdēju divu kundzīšu sarunu par Vidzemes slimnīcu, ka tur esot atsaucīgi ārsti, kas vienai no viņām izglābuši dzīvību.
Pirmdien, 23. augustā, pat nezinot, ka notiks kāds it kā ar Baltijas ceļu saistīts gājiens, piezvanīju saviem biedriem no Mazsalacas barikāžu biedrības un apsveicu ar Baltijas ceļa 32. gadadienu. Jo šajā dienā nekādus citus pasākumus valsts neorganizēja, izņemot konferenci Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, uz kuru mums aizbraukt, manuprāt, būtu par tālu.
Pagājušās nedēļas vidū Rīgā notika Covid-19 pandēmijas laika paši vērienīgākie protesti jeb, ja precīzāk, akcija pret obligātu vakcinēšanos, uz kuru pulcējās, kā tiek lēsts, 3 – 4 tūkstoši cilvēku, kas Latvijai, un vēl jo īpaši pandēmijas apstākļos, ir gana iespaidīgs skaits neapmierināto.