Pagājusī nedēļas nogale bija izlaidumu pilna. Mazliet vēlāk nekā citus gadus, bet skolēniem bija iespēja saņemt savus atestātus klātienē. Valmieras pilsētas pašvaldības dibinātajās izglītības iestādēs ir izsniegti 360 centralizēto eksāmenu sertifikāti. Vēl skaits par dažiem jauniešiem palielināsies, jo ir skolēni, kuri dažādu apsvērumu dēļ eksāmenos nevarēja piedalīties noteiktajā laikā, – šo skaitu zinās 30. jūlijā. Valmieras tehnikumā izsniegti 259 centralizēto eksāmenu sertifikāti. Valmieras novada skolās izsniegti 38 centralizēto eksāmenu sertifikāti.

Nesen Briselē Eiropas Savienības (ES) valstu vadītāji piecu dienu garumā un vētraini skandalējot dalīja ES budžeta līdzekļus laika posmam līdz 2027. gadam, kā arī risināja jautājumu par to, kā tiks veidots dalīts fonds koronavīrusa seku novēršanai.

Naudas dalīšana, jāpiebilst, noslēdzās Latvijai visai labvēlīgi. Pagaidām panāktās vienošanās paredz, ka mūsu valsts minētajā laika posmā saņems papildus desmit miljardus eiro jeb apmēram vienu papildu gada budžetu. Visās Eiropas institūcijās šis lēmums gan vēl nav apstiprināts un kādas atsevišķas nianses var pamainīties, tomēr kopumā ir skaidrs, ka apmēram pie šiem skaitļiem arī tiks palikts.

Nu jau pagājis labs laiks, kopš Latvijā tiek piemērota pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazinātā 5% likme svaigiem tepat mūsu zemītē augušiem augļiem, ogām un dārzeņiem. Atcerēsimies, ka to patērētāju un vietējo ražotāju labā izcīnīt nenācās viegli, bija taču neskaitāmas diskusijas, prognozes un saskaņošanas visdažādākajos līmeņos, līdz beidzot pircēji veikala plauktos cenu zīmēs ieraudzīja tik ilgi gaidītās, pozitīvās pārmaiņas. Nu jau pie tām esam tā pieraduši, ka pat vairs nesekojam līdzi ne savu iepirkšanās paradumu maiņai, ne arī maciņa kopējam ieguvumam.

Pasaules kārtība šopavasar kļuva citāda. Tagad mēs domājam citās kategorijās, novērtējam to, kas pirms Covid krīzes likās tik pašsaprotams un neiedragājams.

2020. gadu iesākām ar lauksaimnieku apmācību aktivitāšu rūpīgu plānošanu ES līdzfinansētā projekta «Profesionālās izglītības un prasmju apguves pasākumi» ietvaros.

Kā jums paiet šī vasara?

Mierīgāk... Kovida dēļ esmu daudz atpūtusies, jo mēs Bastionā nestrādājām, nedrīkstēja. Raimonds mums bija vienīgais pelnītājs, elektriķi jau varēja strādāt.Vakar visi atbraucām mājās, bijām nedēļu pie jūras. Aiz Tūjas, netālu no Veczemju klintīm, noīrējām mājiņu. Bērniem ļoti patika!

Tagad man atvaļinājums — mums ir labi darba devēji! — bet pēdējās dienas gan sanāca tādas saspringtākas: bija jākārto dokumenti, man un bērniem jāmaina pases. Plānā vēl daudzkas vēl jāizdara, pirms sāksies darbs.

GUNTAI BŪMANEI ir vairāki hobiji. Viens no tiem – fotografēšana. Daudzi pamanījuši, ka Gunta sūta fotogrāfijas ar radošiem parakstiem laikraksta Liesma fotokonkursiem. Valmierietis uzaicināja Guntu uz sarunu.

Jūlija otrajā pusē Cēsīs, Ruckas mākslas rezidenču centrā, notika Zero Waste vasaras skola. No 11 dažādām Latvijas vietām vienuviet bija sapulcējušies 27 entuziasti, tostarp arī seši no Valmieras apkārtnes, lai meklētu atbildes uz jautājumu – kā dzīvot bez atkritumiem.

Pārgaujas novada logo ir – no Braslas līdz Gaujai ik solis ir vērts. Tas lielā mērā sasaucas ar vietu, kur šoreiz Liesma ciemojas. Jo no zivjaudzētavas Brasla, kas atrodas nieka pāris kilometrus lejpus tilta pār Braslu uz Valmieras – Inčukalna šosejas, šeit izaugušie taimiņu, foreļu un nēģu mazuļi nonāk tieši Gaujas baseina upēs.

Līdz vakardienai no Latvijas ūdenstilpēm šogad izcelti jau 75 noslīkušie, kas nelaimju skaita ziņā uz 100 000 iedzīvotājiem ir viens no augstākajiem rādītājiem Eiropā. Kāda situācija ir Vidzemē, vaicājām Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Rūjienas posteņa komandierim MĀRTIŅAM LINGARTAM, kas šobrīd pilda arī VUGD Valmieras daļas komandiera pienākumus: – Vidzemē situācija pagaidām bijusi diezgan veiksmīga – pavisam bijuši septiņi izbraukumi, izdevies arī glābt slīkstošos, kuriem pēc tam nav bijusi nepieciešama pat mediķu palīdzība.

Iepriekšējā nedēļā pēc 90 stundu garām sarunām ES valstu līderi tomēr panāca vienošanos par tautsaimniecības atveseļošanas fonda izveidi, lai finansētu izkļūšanu no Covid-19 pandēmijas radītās dziļās ekonomikas lejupslīdes. Šajā fondā nolemts ieguldīt 750 miljardus eiro, bet pavisam nākamajam ES septiņgades budžetam atvēlēti vairāk nekā 1,074 triljoni eiro. Skaitļi ir milzīgi (ne katrs no mums uzreiz pateiks, ar cik nullēm triljons rakstāms, un pieļauju, ka vismaz trešdaļa Latvijas iedzīvotāju pat 500 eiro naudas zīmi ir vien attēlos redzējuši), taču tie dod vismaz cerības un piedāvājumu ne tikai izkļūt no Covid-19 krīzes ar iespējami minimāliem zaudējumiem gan Eiropas ekonomikai kopumā, gan arī ikkatram krīzes dēļ bez darba un iztikas līdzekļiem palikušajam.