Situācijā, kad aizvien vairāk Eiropas Savienības (ES) valstu pakāpeniski sāk atcelt koronavīrusa pandēmijas dēļ noteiktos ierobežojumus, kā arī palēnām atvērt savas robežas, sāk atgriezties arī pārliecība par to, ka pēc kāda laika viss atkal būs «kā agrāk».

Maijs ir smaržām piepildīts mēnesis, kurā varam sajust arī reibinošos ceriņus, kas lēnām raisa vaļā savus ziedus. Manuprāt, ceriņu smarža ir viena no fantastiskākajām smaržām tieši maijā, man tā asociējas ar bērnību, ar lauku mājām un dārzu, kad ceriņu kokā meklēju pieclapiņu ziediņus, ievēlējos vēlēšanos un tos apēdu, jo ticēju, ka visas iedomātās vēlēšanās piepildīsies. 

Mana pirmā doma, izdzirdot, kā tiek virzīta augst­skolu reforma, – tās ir vienas politiskās partijas ambīcijas, kur tā cer celt savu prestižu, noslēpjot citas savas lietas un praktiski pakļaujot augstāko izglītību politiskai kontrolei.

Deju olimpiādē 2020, kas norisinājās Rīgā no 19. līdz 20. martam, Kocēnu novada mūsdienu deju grupa Estrelas, piedaloties ar mūzikas autora Damiena Escobara un horeogrāfijas autores Evijas Kokorites deju Awaken, nominācijā Autora horeogrāfija ieguva 1. vietu.

750 liellopi, kas tiek audzēti gaļai, pēc kuras diemžēl pieprasījums «covid laikā» ir krietni samazinājies, nezina par šo sarežģīto tirgus situāciju. Un, pat ja zinātu, – vai gan lopiņi varētu pārstāt augt un augšanu atsākt tad, kad gaļas pieprasījums atjaunosies? Daba saka – nē! «Liesma» nesen devās uz Matīšiem ciemos pie uzņēmēja ANRIJA ŠĻAUKSTIŅA, lai uzzinātu, kā viņa bioloģisko zemnieku saimniecību «Rūķīši» skārusi šī krīze.

Strauji tuvojas noslēgumam mācību gads, un izlaiduma klašu skolēnus sagaida viena no svarīgākajām izvēlēm dzīvē – lēmums par nākotnes profesiju un nākamo mācību iestādi. Turpināt mācības vidusskolā vai kādā no profesionālās izglītības iestādēm? Kurā no Latvijas vai visas pasaules augstskolām studēt un par ko kļūt?

Kopš 13. maija Valkas pilsētas kultūras namā Klientu apkalpošanas centrā var apskatīt valcēnietes EVERITAS PUKINSKAS gleznu personāl­izstādi Impulsīvais plūdums mākslas projekta Paši savējie ietvaros. Liesma devās iepazīties un aprunāties ar Everitu. 

EVIJA PUMPURIŅA ar savu ģimeni uz Valmieru pārcēlās laikā, kad viņai bija jāuzsāk mācības 1. klasē: «Es atceros, ka tētis pieteica mani nepareizā — otrajā klasē, kaut man bija jāiet pirmajā.» Toreiz starpgadījumu izdevies atrisināt viegli. 

Jaunatnes centrā Vinda par  metodiķi strādāju no 2004. gada, kad ar oficiālu pilsētas domes lēmumu toreizējais Tehniskās jaunrades centrs tika pievienots Vindai.

Ir pagājušā gadsimta divdesmitie gadi. Valmierā pazīstamais tipogrāfijas īpašnieks un grāmatu izdevējs Jānis Dūnis Kazarmju ielā uz zemes, ko iepriekš nomājis no Veides draudzes, ceļ māju — divstāvu vasarnīcu. Jānis un Emma Dūņi nezina, ka skaistajā namā pēc pārdesmit gadiem dzīvos sveši ļaudis, ģimenes galvas mūžs apdzisīs tālajā Sibīrijā, bet nākamā Dūņu paaudze atgriezīsies dzimtenē un mēģinās atdot šai vietai kādu daļu no senā spožuma.