Nu ko, lielais dabas līdzsvara likums ir visai nežēlīgs. Vasarā, Dziesmu svētkos, piedzīvojām un izbaudījām sava nacionālā rakstura, latvju dzīvesziņas un kultūras pašas daiļākās un cildenākās izpausmes. Skaisti garo vasaru nomaina pietiekami tīkams rudens – taču diemžēl tas jau ir fons mūsu sīkmanības, aprobežotības un sūnciemisma izvirdumam.
13. Saeimu vēlēsim sestdien, 6. oktobrī. Sen pagājuši tie laiki, kad balsojām par vienīgo pareizo partiju un vienīgo tās izraudzīto kandidātu. Dažreiz varējām arī nenobalsot, bet rezultātu tas neietekmēja – gan jau kāds gādīgs cilvēks dienas beigās nobalsoja par neatnākušajiem. Tagad izvēle jāizdara katram pašam.
Ļoti labi atceros sarunas ar «Liesmas» lasītājiem pirms četriem gadiem, Saeimas vēlēšanu priekšvakarā. Pirms diskusijas šķita, ka katra sabiedrības grupa vilks deķīti uz savu pusi – darba ņēmējiem vajadzēs lielāku atalgojumu, pensionāriem lielākas pensijas, māmiņām garāku bērna kopšanas atvaļinājumu...
Nu jau vairākas nedēļas ikvienā lielākā vai mazākā kompānijā, kur sanāk apgrozīties, saņemu jautājumu – nu, žurnālist, iesaki, par kuru jābalso! Tiesa, 13. Saeimas vēlēšanas jau šosestdien, nekur nespruksi arī no personīgās izvēles. Variantu vispār neiet balsot nekad neesmu apsvēris, manuprāt, šo teju vienīgo iespēju kaut minimāli iespaidot mūsu pašu valstī notiekošos procesus vajadzētu izmantot katram pilsonim.
Līdz 13. Saeimas vēlēšanām palikušas vairs tikai dažas dienas – balsojums gaidāms jau šīs nedēļas nogalē. Tajā pašā laikā vēlēšanu iespējamais iznākums joprojām ir neskaidrs, un pamatotas cerības iekļūt nākamajā Saeimā saglabā vismaz septiņas politiskās partijas vai vēlēšanu apvienības.
Dažas dienas pirms 13. Saeimas vēlēšanām parādījusies ziņa, ka nacionālās apvienības Visu Latvijai! - Tēvzemei un Brīvībai/LNNK priekšsēdētājs Raivis Dzintars kādā intervijā atklājis, ka nacionālā apvienība neatbalstīs Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa pārvēlēšanu uz nākamo termiņu, akcentējot, ka prezidentam jābūt «līderim, iedvesmotājam un stratēģim».
Baiba Rubesa sajuta īsto brīdi un «izleca no vilciena» – viņas skaļā aiziešana no Rail Baltica projekta vadības sanāca efektīga un efektīva. Dāmām elegantā vecumā ir spēcīga intuīcija, un viņām nav arī vēlēšanās uzņemties lētticīgā virsleitnanta Sausā lomu.
Nesen Valmierā notika starptautiska konference par tēmu «Lauku telpas attīstība un sabiedrības virzīta vietējā attīstība», kurā daudzi ar nepacietību gaidīja Austrijas lektora birģermeistara Jozefa Obera (Josef Ober, Neue Stadt Feldbach) uzstāšanos par to, kā Austrijas reģions, kas robežojas ar Ungāriju un Slovēniju, ir pratis, pareizi saliekot akcentus uz savas teritorijas vērtībām un to attīstībai piesaistot iespējamos ES un pašu valsts atbalsta finansējumus, kļūt par pašpietiekamu dzīves telpu. No kuras vairs neaizbrauc, bet uz kuru brauc atpakaļ.
Nupat latviešu tautai pienācis tas pasakainais laiciņš, kad 12. Saeimas deputāti gatavi ar viskardinālākajiem lēmumiem sanaglot, viņuprāt, pēdējos puslīdz drošos tiltiņus nokļūšanai 13. Saeimā. Viens no būtiskiem šādiem talkas produktiem varētu tapt pēdējā nedēļā pirms vēlēšanām, kad valsts galvenajā likumdevējā orgānā izšķirošajā trešajā lasījumā tiks vētīti grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā. Bez aplinkiem runājot, deputāti lems par nebanku kredītu nozares nākotni, un pasākumu plāns tur gana plašs: ierobežot ātro kredītu likmes, aizliegt reklamēt nebanku kredītus, skrupulozāk vētīt potenciālos ātro kredītu ņēmējus, arī paaugstināt viņu vecuma slieksni...
«Cilvēki ir kā tērauda tilti, kas nesalūst zem dzīves grūtību uzliktā smaguma,» teica Daina Krēpause, cilvēks, kurš izstaigājis Sibīrijas ceļus, bet šoreiz viņa nerunāja par saviem likteņbiedriem. Viņa šos vārdus teica dienā, kad Valmierā atklāja pirmo sociālās uzņēmējdarbības uzņēmumu. Viņa norādīja uz to, cik ļoti apbrīnojamai ir jābūt to cilvēku vēlmei varēt un darīt, kuri gan liekti, gan lauzti, gan sāpīgi dzīves spārdīti tamdēļ, ka vai nu viņiem pašiem, vai viņu bērniem ir kāds paliekošs un nepārejošs grūtums.
Kā liecina pēdējās priekšvēlēšanu aptaujas, lai arī līdz 13. Saeimas vēlēšanu dienai ir palikusi vairs tikai nedaudz vairāk kā nedēļa, gandrīz divas piektdaļas Latvijas balsstiesīgo iedzīvotāju joprojām nezina, par ko un vai vispār viņi balsos, pie tam runa šajā gadījumā ir pamatā par tiem Latvijas pilsoņiem, kuri tradicionāli piedalās dažādos balsojumos.
Pagājušajā piektdienā noslēgusies lidsabiedrības airBaltic Latvijas simtgadei veltītā akcija – balsojums divu nedēļu garumā par iedzīvotāju mīlētākajām Latvijas pilsētām, kuru vārdi vēl līdz valsts svētkiem novembrī tiks doti 14 jaunajām Airbus A220-300 lidmašīnām. No kopumā par 76 pilsētām saņemtajām 98000 balsīm Valmiera ar 8072 (tostarp arī vienu manējo!) ierindojusies 3. vietā aiz Cēsīm (9183) un Alūksnes (8810), tālākajās pozīcijās atstājot Kuldīgu (5048), Smilteni (4338), Ogri (3774), Līvānus (3719), Bausku (3716), Gulbeni (3707), Rīgu (tikai (!) 3659), Jelgavu (3608), Liepāju (3589), Jūrmalu (3478) un Siguldu (3387) – gandrīz vai katru no šīm pilsētām gribētos apmīļot, jo tajās mājo īstens, neviltots latviskums un savas dzīvesvietas vai dzimtās pilsētas mīlestība.
Šonedēļ «Gerharda ministrija» (pavisam drīz tā droši vien sauksies pavisam citā uzvārdā) rīkoja ikgadējos tradicionālos pasākumus valsts un pašvaldību piedāvāto e-pakalpojumu uzstājīgākai reklamēšanai Latvijas sabiedrībā. Tik tiešām vajadzīga un neatliekama lieta. Tikai, šķiet, arī pašam uz sevi paraugoties, tāda viegli bezcerīga...
Līdz ar septembri un skolas sākumu pilsētas ielas kļūst pilnākas gan ar gājējiem, gan autobraucējiem. Steidzamies darbos un uz skolām, pēcpusdienās vecāki ved bērnus uz pulciņiem un ne tikai.
Uz 13. Saeimas vēlēšanām potenciālais elektorāts šoreiz tiek teju aprakts masveidīgā informācijas plūsmā vispirms jau no tiem medijiem, kuri piedāvā audiovizuālo materiālu. Dažādu pirmsvēlēšanu diskusiju ieraksti burtiski pārblīvē interneta portālus, neatpaliek arī televīzija.
Jau sengrieķu filozofs Platons skaidroja muļķības attīstību bremzējošo būtību: «Muļķība tieši tāpēc ir liels ļaunums, ka cilvēks, nebūdams ne krietns, ne labs, ne saprātīgs, pats ar sevi ir pilnīgā mierā, jo nedomā, ka viņam kaut kas trūktu, pēc kā būtu jācenšas.» Pārceļot šo atziņu mūsdienu Saeimas vēlēšanu gaisotnē, negribot domas aizķeras pie vēlētāju izvēles motīviem. Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) ieņem otro vietu reitingos. Izteikšu savu subjektīvu viedokli.
«Jaunā Lattelecom televīzija ar nosaukumu Helio ir kārtējais pierādījums tam, ka pie mums diemžēl neko nevar izdarīt tā pa īstam, konkrēti un līdz galam...» – tā raksta kāds no neskaitāmajiem šīs kompānijas interaktīvās televīzijas lietotājiem facebook tīklā, kurā pēdējā laikā netrūkst līdzīgu komentāru saistībā ar šīs kompānijas neseno atjauninājumu, kas jau skāris 50% lietotāju visā Latvijā un drīzumā skars arī pārējos.
Par Latvijas iekšpolitikas sava veida raksturīgu iezīmi ir kļuvis fakts, ka līdz ar kārtējo Saeimas vēlēšanu tuvošanos aktualizējas arī jautājums par to, kā pareizi vēlams Latvijas Valsts prezidents.
Nesen domāju par to – kas varētu būt tā viena lieta, ko es gribētu novēlēt Latvijai? Sev un arī Burtnieku novadam, katram Latvijā dzīvojošajam es gribētu novēlēt vienu vārdiņu, un tas ir TĀLREDZĪBA. Tas īpaši svarīgi šajā populisma laikā, kad mēs dzirdam, ka būs partijas, kas tūliņ visas problēmas atrisinās ar vienu burvju pieskārienu. Domāt tālredzīgi. Mēs zinām, ka ir jāskatās uz priekšu tālākā vektorā, kas ir desmit, divdesmit, trīsdesmit, piecdesmit gadus uz priekšu, un, manuprāt, Latvijas simtgade ir tieši tas brīdis, kad vajag apskatīties un padomāt – kāda ir tā Latviju, kuru mēs aiz sevis atstāsim pēc simt gadiem? Kādu mēs viņu gribam? Vai tādu, ka visa vēsture šeit ir nošķūrēta, vai arī tādu, ka vēsture ir izcelta, saglabāta, sakopta, arī tie vēstures stāsti izstāstīti.
No mazotnes mācāmies dalīties, jo tas taču ir pieklājīgi, tomēr tam ir savas robežas. Tāpat jāapzinās, ko mēs dodam un kam. Cilvēka nezināšana Rīgas Zooloģiskajā dārzā radījusi ļoti nelāgu notikumu – ilgās mokās uz operāciju galda miris trīs mēnešus jauns ziemeļbriedis.