Iepriekšējā nedēļā aprunājos ar jauniešiem, kas iesaistījušies dažādās aktivitātēs visa gada garumā un piedalījušies akcijā «Manas 100 brīvprātīgā darba stundas», un man radās pārdomas. Brīnišķīga dāvana pašu valstij tik nozīmīgā jubilejā.
Pirmajā XIII Saeimas sēdē Valsts prezidents ātri vien dabūja uzzināt dažu jaunievēlēto deputātu viedokli par viņa izteikto mudinājumu savā darbā būt visas tautas priekšstāvjiem, ne tikai pašu partijas un tās vēlētāju interešu īstenotājiem. Īsi un kodolīgi tas skanētu: «Ej, Raimi, dziļi dillēs ar cēlām pamācībām – mums nu spēks rokās: kā gribēsim, tā arī izdarīsimies!»
Bieži, stāvot veikalā pie kases, var dzirdēt patērētāju joku, kāpēc veidojas rinda: «Man to karšu tik daudz, ka nevaru atrast jūsējo.» Bet šoreiz stāsts būs nevis par tirdzniecības vietu klientu kartēm, bet par trim dokumentiem, kas katrs pilda savu funkciju – Latvijas pilsoņa pase, personas apliecība jeb ID karte un autovadītāja apliecība. Mulsinoši, ka tikai ar ID karti nevar novēlēt, savukārt ar vadītāja apliecību oficiāli nevari apliecināt savu identitāti, bet pase ir liela vērtība un valsts īpašums, ko nedrīkst pazaudēt.
To, ka pēc priekšvēlēšanu cīniņiem un pēcvēlēšanu nerimstošajiem strīdiņiem valstī dzīve atkal sāk ieiet kaut cik normālā ritumā, pierādīja 13. Saeimas pirmā sēde otrdien. Tajā, it kā nemaz nedzirdējuši politisko norišu vērotāju iepriekšējās prognozes, ka tik sadrumstalota Saeima, kurā nevienai no septiņām partijām nav izteikta skaitliskā pārsvara un gandrīz vai ne par ko nevarēšot vienoties, deputāti pat pārsteidzoši raiti, bez neviena atkārtota balsojuma ievēlēja Saeimas prezidiju. Var jau būt, ka šādu raitumu būtiski ietekmēja Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa deputātiem ieteiktais novēlējums atbildīgi ievēlēt Saeimas priekšsēdētāju un prezidiju, lai tas «nebūtu pagaidu risinājums un neradītu šaubas par jaunās Saeimas lemtspēju», kā arī aicinājums neizteikt tādus attaisnojumus kā «koalīcija tā izlēma», «es nebiju klāt», «tas ir partijas lēmums».
Lai arī šis virsraksts ir gana locīts dažādu problēmu apskatos, šīs manis aprakstītās aplamības būtībai tas piestāv vislabāk, nekādu zemtekstu – tīri par medaļām, šoreiz par tām, kuras mēs saņemam par kādu uzvaru sporta sacensībās.
Interesantas apstākļu sakritības dēļ vakar – dienā, kad uz pirmo sēdi pulcējās jaunā sasaukuma, 13. Saeima, apritēja tieši tūkstotis dienu kopš joprojām pie varas esošās Māra Kučinska (ZZS) valdības izveidošanas. Valdība sāka strādāt 2016. gada 11. februārī, bet šobrīd turpina darbu pagaidu režīmā.
Tieši tā vakar, vadot pēdējo Latvijas valdības sēdi 12. Saeimas sasaukuma laikā, par mūsu valsts izpildvaras šodien jau pavisam apaļu darba periodu izteicās, manuprāt, viens no sakarīgākajiem Ministru prezidentiem atjaunotās Latvijas Republikas laikā Māris Kučinskis. 1000 dienas izturēt un palikt kājās – tā patiešām nav joka lieta, zinot mūsu valsts ekonomikas un politikas tik nesaraujamo nabas saiti. Tajā partiju sponsoru alias politisko leļļu īsteno vadītāju merkantili savtīgās intereses visai reti sakrīt ar sabiedrības vairuma un tātad arī valsts īstajām vajadzībām.
Speciālisti, kas analizē nevalstisko organizāciju darbu, kas vērtē, kā dažādiem labdarības projektiem izdodas vai neizdodas piesaistīt sabiedrības ziedotus līdzekļus, min vispārēju atziņu, ka Latvijas cilvēki ir vienkārši labi, tāpēc atsaucas uz visiem palīgā saucieniem, kad lūdz ziedot līdzcilvēku, īpaši bērnu, veselības un dzīvības glābšanai, kad lūdz atbalstīt krīzē un trūkumā nonākušos, kad izskanējis mudinājums palīdzēt veciem cilvēkiem vai dzīvniekiem, kas pazaudējuši gādīgus saimniekus un mājas.
Jaunās Saeimas pirmajā sēdē, kas notiks otrdien, vispirms ir jāizpilda pavisam elementārs politiskais «vingrinājums» – šīs institūcijas prezidija ievēlēšana. Topošajam likumdevēju korpusam – numurētam ar māņticīgi nelāgo skaitli – pat šāds darbiņš ir kļuvis par lielu pārbaudījumu, riskējot nodeldēt jau tā pavisam trauslo tautas respektu pret Jēkabielas augsto namu.
Valmiera pošas valsts svētkiem. Latvijas simtgadi Vidzemes lielākā un rūpnieciski varenākā pilsēta sagaida ar daudziem veiksmīgi realizētiem projektiem. Tie nav ātrumā sasteigti pēdējā pusgada laikā, bet tapuši plānveidīgi vismaz pēdējos desmit gados, ja ne vēl garākā laika posmā.
Aizvakar partijas KPV LV premjera kandidāts Aldis Gobzems ar savas valdības deklarāciju un sadarbības līguma variantu iepazīstināja Valsts prezidentu Raimondu Vējoni, bet vakar šis tas no dokumentu satura tika atklāts arī vienkāršajiem mirstīgajiem, uzsverot, ka «valdībai ar savu darbu ir jārāda piemērs godprātīgi pārvaldītas un taisnīgas Latvijas veidošanā, koncentrējot visus iespējamos resursus, lai veidotu labi pārvaldītu, modernu un taisnīgu valsti, kur ikviens cilvēks var justies piederīgs un dzīvot sociālā komfortā».
Laikā, kad no Latvijas, spārnus sparīgi vēzējot, atvadījās migrējošie gājputni, kādai ziņnesei bezdelīgai tik ierasto aizlidošanas ceļa maršrutu tomēr nācās pamainīt, apmetot loku, lai kaut uz brīdi mītnes zemē atgrieztos. Vietējiem lauksaimniekiem bija jāpavēstī kārtējā no Brexit iespējamo seku ziņām par to, ka Eiropas Komisija ir izplatījusi informāciju par iespējamām pārmaiņām lauksaimniecības kultūraugu sēklu tirdzniecībā saistībā ar Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības.
Pēc 13. Saeimas vēlēšanām un sarunu par jaunas valdības izveidi uzsākšanas ir izveidojusies nedaudz pretrunīga situācija, kas vienlaikus ir arī sava veida eksāmens Latvijas demokrātijai tās simtgadē.
Visas pazīmes liecina, ka līdz 6. novembrim, kad gaidāma jaunā sasaukuma Saeimas pirmā kopā sanākšana, tajā ievēlētie politiskie spēki tā arī ne tikai nebūs spējuši vienoties par jaunas valdības izveidi, bet arī nebūs spējuši sadalīt amatus pašā Saeimā.
Kopš septembra kaimiņvalstī Lietuvā vidējā ātruma mērīšanas ierīces, kuras izvietotas galvenokārt ap Viļņu, Panevēžu, Prieniem un Mariampoli, nepilnu divu mēnešu laikā līdz 23. oktobrim fiksējušas aptuveni 11000 atļautā ātruma pārsniegšanas gadījumus. Sistēmas darbojas pēc vienkārša principa – viena kamera fiksē automobili un laiku, kad tas iebrauc kontrolposmā, bet otra – laiku, kad tas no šī posma izbrauc, sistēma aprēķina vidējo ātrumu pēc šajā ceļā pavadītā laika un attāluma starp kamerām, pārkāpuma gadījumā noformējot attiecīgu protokolu.
Atsaucoties uz D. Lemešonoka rakstu 26. oktobra «Liesmā»
Ir viena ļoti nopietna lieta, kas varbūt šodien nemaz netiek pieminēta potenciālo nākamās valdības premjeru intelektuālajās divkaujās un policīņās. Tieši tās dēļ, iespējams, galvenajam valdītājam Latvijas Finanšu ministrijā nemaz tik pievilcīgs nešķiet finanšu ministra cūkādas portfelīt’s...
Cienītie lasītāji! Vai jūs zināt apdzīvotu vietu Igaunijā, kas saucas «Lehmja»? Es līdz šim nezināju. Bet nāksies šo vietvārdu iegaumēt, jo tur tagad top viens no pazīstamākajiem latviešu vēderpriekiem (un varbūt mums dziļi sirdī pat kaut kas vairāk) – no bērnības pazīstamās Laimas šokolādes tāfelītes Rigonda, Lukss un vēl citas. Protams, to vidū ir arī valsts karoga krāsām un tautisko rotu attēliem greznotā jubilejas tumšā šokolāde Latvija.
Mana dzīve Valmierā tā iegriezusies, ka pastaigas kopā ar mūsu ģimenes četrkājaino mīluli Karātavu kalniņa skvērā ir neatņemama dienas sastāvdaļa, vismaz rīta cēlienā obligāti. Šī nu ir tā vieta, kur regulāri iespējams visā krāšņumā aplūkot un reizumis pat pašam līdzi darboties mūsu sabiedrības (sa)dzīves ainiņās. Katram gadalaikam ir savs košums cilvēciskajās izdarībās. Nu, ziemā varbūt tā knapāk – tomēr ārā sals un arī visi iespējamie aizsegi bez lapām, taču gada siltākajos periodos te viskrāšņākā mūsu dzīves palete miniatūrā kā uz delnas! Vai katru dienu.
Latvijā rakstīti vairāki reemigrācijas plāni, nemaz nerunājot par daudzajiem pētījumiem, kas veikti, lai izzinātu, kāpēc konkrētas izvēles par labu vai sliktu savai dzimtajai zemei izdara tautieši, kuri jau gadiem dzīvo, strādā, mācās un ģimenes veido citviet.