Cilvēks ir interesanta būtne. Viņš zina, ka ir likumi un noteikumi, kuri jāievēro. Tāpat zina, ka likumu un noteikumu nezināšana neatbrīvo no soda. Bet tāpat viņš šos paša drošībai veidotos noteikumus un likumus brīžiem apzināti, retāk neapzināti pārkāpj.
Latvijas sportistu, treneru un sporta organizāciju atklātā vēstule valdības un politisko partiju pārstāvjiem
Saeimas vēlēšanu priekšvakarā, redzot jaunākos politisko partiju reitingus, kārtējo reizi nav iespējams izvairīties no izbrīna par to, cik ievērojama daļa Latvijas vēlētāju turpina atbalstīt atklāti populistiskus un marginālus politiskos spēkus.
Nu jau visiem skaidrs, ka gados vecākie ļaudis vairākumā ir apzinīgākā sabiedrības daļa visās jomās — kārtīgākie un savlaicīgākie komunālo pakalpojumu un īres maksājumu kārtotāji, cenšas izpildīt visu, ko kādam solījuši (ja vien neaizmirst), ja redz, ka uz ielas, soliņa vai zālienā kāds saguris guļ, noteikti šīm cilvēkam pieies klāt, lai uzzinātu, vai viņam nav slikti ar veselību un varbūt nepieciešama palīdzība, ar lielu atbildību mājās pārkravā senās fotogrāfijas (tas noteikti aizņem daudz laika, jo jāatvēl arī uzvējojušajām atmiņām) un visus iespējamos dokumentus, lai tie stāvētu pa rokai, ja senioram bēdīgā brīdī kādam citam tie būtu jāatrod.
Aizvadītajā nedēļā aiz skandalēšanas par informācijas noplūdi no KNAB vai kādas amatpersonas Saeimas kriminālvajāšanai izdotā deputāta Askolada Kļaviņā (ZZS) lietā sabiedrības uzmanību maz piesaistīja divi, pat daudz nozīmīgāki vēstījumi naudas lietās. Viens negaidīti labs, otrs — slikts.
Tuvojas vēlēšanas, un palielinās interese par notikumiem politiskajā manēžā. Iedzīvotāju viedokļi ir krasi atšķirīgi, kādam šis process ir vienaldzīgs, zaudēta cerība, ka kaut ko ir iespējams mainīt, bet ir arī gluži pretēja nostāja – aktīvi iesaistās un dalās ar saturu.
Pieredzējušos politikas interesentos tā dēvētā Saeimas vēlēšanu kampaņa, ko patlaban piedzīvojam, sava neslēptā remdenuma un šļauganuma dēļ rada arvien vairāk izbrīna, apmulsuma un pat klusa riebuma. Knaps mēnesis vairs palicis līdz balsojumam, kas izlems turpmāko Latvijas likteni, bet partijas uzvedas tik rāmi, it kā visi mandāti tām jau sen būtu sadalīti.
Līdzdalības platforma ManaBalss.lv nākusi klajā ar jaunu iniciatīvu — panākt azartspēļu zāļu aizliegšanu visā Latvijas teritorijā.
Pirms 27 gadiem – 1991. gada 19. augustā Padomju Savienībā notika valsts apvērsuma mēģinājums. Televīzijā skanēja simfoniskā mūzika, kas tālaika cilvēkiem saistījās ar kārtējā partijas līdera aiziešanu aizsaulē. Ziņās rādīja armijas kolonnas, kas ieiet Maskavā, nedaudz vēlāk tika paziņots, ka tā laika Padomju Savienības Komunistiskās partijas ģenerālsekretārs M. Gorbačovs ir smagi slims un nespēj vadīt valsti. Viņa slimības laikā valsti pārvaldīšot Valsts ārkārtējā stāvokļa komiteja. Tālaika cilvēks bija gatavs noticēt Gorbačova slimībai, bet tas, ka tāpēc galvaspilsētā jāieved karaspēks, bija par traku pat oficiālās informācijas piekritējiem.
Es nebrīnīšos, ja pašlaik kādā mājā vai lauku sētā mazs pirmsskolas vecuma bērns pārbīlī saviem vecākiem tieši tā vaicās: «Vai sācies karš?» Piekrītu, ka medijos un sociālajos tīklos ir pietiekami daudz informācijas par bruņoto spēku mācībām «Namejs 2018», kuras no 20. augusta līdz 2. septembrim notiek ne tikai militārajos poligonos, bet arī vairākās Latvijas pilsētās, tostarp Valmierā, pagastu centros, pašvaldību teritorijās un pat saskaņotajos privātīpašumos. Mācībām plānots tāds vēriens un tik kupls dalībnieku (apmēram 10 000!) skaits, ka šo pasākumu pat ir nodēvējuši par bruņoto spēku «Dziesmu un deju svētkiem». Mērķis cēls un vajadzīgs, jo «Namejs» nu pārbaudīs mūsu valsts bruņoto spēku gatavību, fizisko un tehnisko spēju aizstāvēt Latviju un tās iedzīvotājus no visa veida (arī modernākajiem!) apdraudējumiem.
Latvijas politiskajā vidē sācies kārtējais skandāls, kurš var ietekmēt oktobrī gaidāmo saeimas vēlēšanu rezultātus. Runa ir par tā dēvētajām Taureņu pirts sarunām jeb ietekmīgu vīru slepenām apspriedēm un lietu kārtošanai, ko vairāku gadu garumā ierakstījis tāds dienests kā Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB).
Laikā, kad aiz loga līst sēņu lietus un rudens jau klauvē aiz durvīm, atsaukšu atmiņā kādu šīs vasaras uzplaiksnījumu, kurus valmierieši — kurš vairāk, kurš mazāk, pārdzīvoja vai ik dienas. Un tie ir jaunieši (bērni) uz motorolleriem.
Kad līdz 13. Saeimas vēlēšanām atlikuši mazāk par diviem mēnešiem, šķiet, diezgan tieši priekšvēlēšanu aģitācijā ar būtiskiem secinājumiem ir iesaistījusies arī Fiskālās disciplīnas padome (FDP). Tie var ietekmēt vēlētājus, kuri 6. oktobrī urnā iemetamā partijas sarakstu izraudzīsies nevis pēc populāriem kandidātiem, partijas skaļuma, bet gan pēc programmās rakstītā. Vairums vēlētājiem vairāk par partiju solījumiem sakārtot, uzlabot, pilnveidot saimniekošanas, valsts pārvaldes un citas jomas daudz svarīgāk ir zināt, ko tās sola naudas lietās. Tādēļ vairākās pasaules valstīs jau ilgāku laiku ir prakse pirms vēlēšanām vērtēt partiju politiskā piedāvājuma fiskālo ietekmi uz valsts budžetu.
Igaunijas pavisam loģiskais piedāvājums – abām valstīm veidot kopēju iepakojuma depozīta jeb apmaksātas savākšanas sistēmu – atkal liek mūsu uzņēmējiem un politiķiem meklēt labskanīgus skaidrojumus tam, kāpēc Latvijā ievērojami labāk ir joprojām pieciest ar plastmasas pudelēm vai skārdenēm piemētātas grāvmalas.
Līdz 13. Saeimas vēlēšanām atlicis nedaudz mazāk par diviem mēnešiem. Partijas un to apvienības kandidātu sarakstus reģistrējušas, sarakstu numurus izlozējušas. Vēlēšanu kampaņa varēs sākties ar pilnu jaudu. Mūs gaida bezmaksas avīzes, smaidīgi un smuki politiķi reklāmās masu medijos, plakātos, vēstules un pastkartes, e-pasti un daudz kas cits. Balsu medības ir sākušās!
Tirdzniecība izjūt vislielāko darba roku trūkumu – Nodarbinātības valsts aģentūrā vien 15% vakanču ir tirdzniecības darbinieki. Vienlaikus valsts atbalsts apmācībām tirdzniecības profesijās ir paredzēts tikai 1,5% jauniešiem bezdarbniekiem. Nozare dod 33% (nepilni 3 miljardi eiro) valsts budžeta ieņēmumu, bet atbalstu saņem «kaķa asaru» apjomā.
Dažkārt grūti ir saprast, kad pārtraukt karjeru vai pieņemt lēmumu kaut ko izbeigt, kad visiem ir forši un patīkami. Tāpat arī Valmieras vasaras teātra festivāla pilsētiņu pie Hanzas sienas nojauca, un ir palikusi laba pēcgarša, varam kavēties jaukajās atmiņās.
Pirms dažām dienām Spānijas militārais iznīcināts, patrulējot virs Igaunijas gaisa telpas, nejauši izšāva klases gaiss – gaiss raķeti, kuru vismaz pagaidām tā arī nav izdevies atrast. Incidents oficiāli ir noformulēts kā negadījums, un varas iestādes to cenšas noklusēt, izliekoties, ka nekas īpašs nav noticis.
Manuprāt, nav tāda vecāku, kuri negribētu, lai viņa bērns vispusīgi attīstītos, ne vien glāstot mobilo viedierīču ekrānus, bet arī apmeklējot dažādus interešu izglītības pulciņus. Jāteic, ka Valmierā piedāvājums ir tik plašs, ka nav viegli izvēlēties, jo te darbojas gan mūzikas, mākslas un sporta skolas, gan jaunatnes centra Vinda radošās darbnīcas, gan privātās mūzikas klases, mākslas studijas un sporta klubi.
Gandrīz vai aizmirstībā laiks, kad uz Saeimas kārtējām vēlēšanām partiju pārstāvji jau naktīs dežurēja pie Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) durvīm, lai pirmās iesniegtu kandidātu sarakstus un attiecīgi tiktu pie mazākiem numuriem savām vēlēšanu listēm. Visa šī gaidīšanas procedūra bieži tika papildināta ar sabiedrības uzmanību piesaistošiem šova elementiem, priekšvēlēšanu aģitācijā tas pat neprasīja papildu izmaksas.