Viedokļi

Aizvadītas cilvēku aktivitāti apliecinošas valsts svētku dienas. Tik spēkpilnu militāro parādi, kāda bija šajā novembrī, Daugavas krastmala Rīgā brīvās Latvijas laikā nebija piedzīvojusi nekad.

Mana apakšīrniece Brigita kādu laiku nav manīta. Laukā debesis burtiski uzgūlušās zemei ar biezu miglu kā tajā filmā, kur Nikola Kidmena domāja, ka ir dzīva, bet izrādījās, ka ir nabaga nelaimīgs spoks ar saviem diviem bērniem, kalpiem un vīru, kurš tieši šādā miglā atklīda no kara un nākamajā dienā nemanīts bija aizgājis miglā atpakaļ. 

Šie mums būs pavisam citādi valstssvētki – nepavisam ne tādi kā pērnie, aizpērnie, vēl kādi citi. Tālā kara kāvi debesu dienvidaustrumu pamalē liek smeldzīgi sajust, cik trauslas, ievainojamas ir mūsu tēvzeme un brīvība. Un cik mums dārgas.

Rītdien, 18. novembrī, atzīmēsim Latvijas simt ceturto dzimšanas dienu. Ja būtu runa par cilvēka mūžu, tad mēs nešauboties teiktu, ka tas ir daudz. Ja runājam par valsti, tad droši vien ne.

Ir novembris, ir svētku nedēļa, un sagaidām Latvijas Republikas 104. dzimšanas dienu. 

Pēc nesen aizvadītajām 14. Saeimas vēlēšanām kā vairākās publiskās diskusijās, tā preses publikācijās ir izskanējis interesants jautājums – vai ir pareizi par valsts budžeta līdzekļiem (nodokļu maksātāju naudu) atbalstīt tos politiskos spēkus (vai pareizāk – politiskos projektus), par kuriem visiem ir skaidrs, ka neiekļūšana Saeimā nozīmē viņu neizbēgamu galu, vai arī kurus par politiskajiem spēkiem var dēvēt tikai ar ļoti lielu piespiešanos.

Sākoties 2022. gada 3. ceturksnim, Latvijas iedzīvotāji ar bažām gaida apkures sezonas iestāšanos un jaunos siltumenerģijas rēķinus. Ekonomiskā vide iedzīvotājus nostādījusi paradoksālā situācijā – inflācijas rezultātā nauda zaudē savu vērtību un būvmateriālu izmaksas kāpj, taču vienlaikus pie tik augstām energoresursu cenām ieguldījumi siltināšanā atpelnāmi ātrāk nekā jebkad. 

Reizē ar valsts svētku noskaņojumu sabiedrībā sāk virmot arī cerības sagaidīt Ziemassvētku vecīša maisā veiksmes, pāri gada slieksnim kāpjot. Izskatās, ka vai pats pirmais «dāvanu maisu» šoreiz atvērt pasteidzies Valsts prezidents Egils Levits.

Inflācija un straujais energoresursu sadārdzinājums lielai daļai Latvijas iedzīvotāju jau vasaras beigās radīja finanšu stresu un nedrošību par savām iespējām nākotnē tikt galā ar ikmēneša rēķiniem. 

Lai gan 18. novembri, visticamāk, neatzīmējam, klājot galdu, dāvinot dāvanas un cits citu apsveicot, tomēr tie tāpat ir svētki, kas silda sirdi. Visu mēnesi pie jakas tiek nēsāta sarkanbaltsarkanā lentīte, un pa vakariem tiek skatītas filmas, kas saistītas ar mūsu vēsturi, – vismaz es tā daru.

Vienotība cenšas topošās koalīcijas partneriem atgādināt, kurš īsti uzvarēja Saeimas vēlēšanās. Pieļauju, ka tas ir vajadzīgs, taču izskatās prasti un glupi. 

Ja mūsu Latvija būtu mūžīgā sasaluma zeme vai neauglīgs tuksnesis, vai nabadzības nomocīta postaža, atkritumu kapsēta vai gražīgu vulkānu kalnains apvidus, varbūt tad neviens to neiekārotu.

Latvijas Republika bija tikko nosaukta vārdā, kad vajadzēja doties to aizstāvēt. Mūsu valsts dzima, Pirmajam pasaules karam beidzoties.

Mūsu valstī gluži vai nacionālā tautsaimniecības politikas īpatnība ir jebkuru puslīdz naudīgu un ekonomiski sakarīgu procesu vispirms palaist pilnīgā pašplūsmā, pa šo laiku ļaujot kārtīgi ar lielo karoti no jaunās bļodas pasmelties lēmējvarai pietuvinātiem fiksā biznesa darboņiem, lai pēc tam – jau ar striktu likuma burtu – šo pašu procesu apliktu ar tādām lamatām, kuras atsit vēlēšanos šajā biznesā iesaistīties pavisam godprātīgiem uzņēmējiem.

Atskatoties un vērtējot pēdējos četrus gadus, jāatceras, kas Latvijā un Eiropā ir noticis. Pirms kāda laika Eiropas koksnes tirgū piedzīvojām mizgraužu uzbrukumu.

Pēc tam, kad esošais un gandrīz droši arī nākošais Ministru prezidents Krišjānis Kariņš nāca klajā ar priekšlikumu par ministru portfeļu (atbildības jomu) sadali topošajā valdībā, kā arī ar prasību vispirms vienoties tieši par jomu sadali, bet tikai pēc tam ķerties pie valdības deklarācijas izstrādes, valdības veidošanas process ir nonācis sava veida robežpunktā.

Ekonomika attīstās cikliski, kas nozīmē gan kāpienus augšup, gan arī lejup.

Vakar apritēja 100 gadu, kopš 1922. gada 7. novembrī pl. 12 Rīgā, Jēkaba ielā 11, uz pirmo sēdi pulcējās Latvijas Republikas 1. Saeimā ievēlētie deputāti.

Jau labu laiciņu apritē ir aro­matizētās e-cigaretes, kas pēc izskata atgādina krāsainos marķierus.  Parastās cigaretes smēķējot diezgan izteikti smird, un pēc tam arī pirksti nesmaržo pēc rožu dārza, turpretī aromatizētās e-cigaretes pat smaržo.

Strauji pieaugot būvniecības izmaksām, kas pēc jaunākajiem Centrālās statistikas pārvaldes datiem šī gada augustā palielinājās par 20,5%, salīdzinot ar pērno gadu, arvien aktuālāks kļūst jautājums par nekustamā īpašuma apdrošinājuma summu pārrēķinu.