Vīruss pierimis, Jāņi aizvadīti, Pēteri arī, nu laiks runāt par ikdienas lietām. Un, lūk, šī tēma. Gribas teikt – dzīvojam kā savdabīgā Leiputrijā. Ķīnas vīruss atvēris naudas lādi, un valsts dala naudu uz nebēdu. Tā, it kā tā kristu no gaisa.
Vakar Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) oficiāli izsludināja Latvijas galvaspilsētas Rīgas domes vēlēšanu datumu – par tādu kļūs 29. augusts. Pats par sevi šis oficiālais paziņojums gan bija tikai likumu ietvaros paredzēta formalitāte, tomēr tagad diena, kad paredzētas minētās vēlēšanas, ir ne tikai zināma, bet arī apstiprināta un apzīmogota.
Tāpat kā vecākiem, arī sunim pirmā tikšanās ar mazuli var būt satraukuma un neziņas pilna, tāpēc svarīgi šo tikšanos nesasteigt. Vēl jo vairāk – laikā, ko saimniece pavadīs dzemdību namā, arī mājas mīlulis būs sailgojies un pieprasīs nedalītu uzmanību.
Manuprāt, katra pilsēta, kurā pavadām kādu posmu no savas dzīves, atstāj neizdzēšamas atmiņas. Aizdomājos par pilsētām, kurās esmu dzīvojusi... Esmu dzimusi Tukuma slimnīcas dzemdību nodaļā (kopš 2017. gada tā ir slēgta).
Kad noplok Covid-19 vīrusa draudi, aktuāla atkal kļūst smagsvara vilciena (ar tādu salīdzinu ATR) virzīšanās pa Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) un nu jau arī Saeimas noteiktajām sliedēm. Maz ticams, ka šo virzību, izskatot dažu pašvaldību iesniegumus, pilnībā apstādinās pat Satversmes tiesa.
Citu aktualitāšu ēnā 25. februāra valdības sēdē un pagājušajā nedēļā 2. jūlija Saeimas sēdē ir pieņemts Nacionālais attīstības plāns 2021.-2027. gadam. Protams, priekšā vēl dokumenta saskaņošanas process ar Eiropu. Tomēr jau tagad iezīmējas turpmākais Latvijas attīstības ceļš.
Statistika ir skaudra – pēc VUGD datiem šogad ūdenstilpēs ir noslīkuši jau 65 cilvēki un starp tiem ir arī bērni. Mazais cilvēks, kas pats vēl neprot peldēt vai to dara slikti, ir tikai un vienīgi atkarīgs no vecākiem. Vecāki ir tie, kuriem ir jāpaseko, lai bērniem ir ne tikai peldriņķi, bet arī glābšanas vestes.
Valdībai ir apņēmība «sildīt ekonomiku», un šim nolūkam sarūpēti miljardi. Taču kur naudu guldīs/tērēs? «Pārējai» Latvijai vajag dūšīgi cīnīties, lai zelta lietus nelīst tikai pār Rīgu un Pierīgu.
Šī gada pirmie mēneši iezīmēja augšupejošu tendenci remigrācijas procesā – arvien vairāk tautiešu izteica vēlmi atgriezties Latvijā šī vai tuvāko gadu laikā. Diemžēl Covid-19 pandēmija tendenci apturēja.
Jau sen, kopš 2016. gada 20. maija grozījumiem Tabakas aprites likumā, ir aizliegts smēķēt dzīvojamo ēku koplietošanas telpās, uz balkoniem un tamlīdzīgi. Jāakcentē, ka ir aizliegts smēķēt jebkurā gadījumā neatkarīgi no tā, vai kādam ir vai nav iebildumu.
Vakardiena atnāca ar patīkamu ziņu sabiedriskā transporta, tostarp autobusu, lietotājiem – uzpurnis brauciena laikā pasažierim vairs nav obligāts. Ja nu kāds joprojām ar sejas masku šādā mobilā tusiņā jūtas drošāk, lai turpina izolēties, vairāk par apkārtējo neizpratni tas laikam neizraisīs...
Pagājušās nedēļas otrajā pusē Satversmes tiesa (ST) atzina, ka Latvijā noteiktais garantētais minimālais ienākumu (GMI) līmenis, kas šobrīd oficiāli ir 64 eiro mēnesī, neatbilst Satversmei, kamdēļ to regulējošās normas atzīstamas par spēkā neesošām, sākot ar 2021. gada 1. janvāri.
Vakar biju iegājusi vienā no lielveikaliem, nav nozīmes, kurā, jo nevēlos kādu īpaši izcelt. Devos pie piena produktu plaukta, lai sameklētu biezpienu un krējumu. Pirmais, ko pamanīju, – ka latviešiem ir zema lojalitāte saviem ražotājiem: tiklīdz cena nedaudz zemāka, tā tiek izpirkti lietuviešu produkti.
Šovasar visām tradicionālajām karstākā gadalaika un atvaļinājumu sezonas ķibelēm, kuru ietekmi vērtē gan dažādas specializācijas mediķi, gan apbedīšanas pakalpojumu sfērā strādājošie, nākusi klāt vēl viena – Covid-19 pandēmija.
Saulgriežu svētku atnesto bezrūpības burvību, to pacilājumu un skurbumu esam godam izbaudījuši. Mēs atgriežamies ikdienā – pie bažām par vīrusa «otro vilni» un pie Administratīvi teritoriālās reformas likumā no jauna pārzīmētās Latvijas.
Es šogad no vieniem svētkiem otros iekšā. Izlaidums tika nosvinēts, tad maza atelpa un klāt jau Līgo. Lai gan sētā nav nevienas Līgas un neviena Jāņa, tāpat tiek nestas meijas un rotāts pagalms.
Cik ļoti tagadējie saulgrieži atšķirsies no iepriekšējiem? Kādas likstas piemeklēs tos, kuri gribēs izlikties, ka nekādu atšķirību nemaz nav un visi drīkst pilnībā, pat pāri malām ļauties svētku skurbumam?
Tagad internetveikalos ir nopērkams viss, sākot ar desas luņķi un beidzot ar televizoru. Kamēr valstī bija izsludināta ārkārtas situācija un doties iepirkties uz veikaliem nebija ieteicams, es to redzēju kā lielisku alternatīvu. Jā, bija cilvēki, kas nedrīkstēja doties ārpus mājas, līdz ar to internetveikala piegāde līdz pašām durvīm, varētu teikt, bija pat izdzīvošanas jautājums.
Satiksmes ministra Tāļa Linkaita darbaspējas var tikai apbrīnot. Aviācija, ostas, dzelzceļš, autobusu pārvadājumi, taksometru pakalpojumi, transporta līdzekļu tehniskās skates...
Augstskolas studiju laikā, apgūstot kursu «Krīžu komunikācija», domāju, ka šis nav vieglais darbiņš. Pandēmijas izplatība to apstiprināja, jo uzņēmumi izmantoja dažādus komunikācijas modeļus.