Saeima – demokrātijas simtgadniece
Vakar apritēja 100 gadu, kopš 1922. gada 7. novembrī pl. 12 Rīgā, Jēkaba ielā 11, uz pirmo sēdi pulcējās Latvijas Republikas 1. Saeimā ievēlētie deputāti.
Vakar apritēja 100 gadu, kopš 1922. gada 7. novembrī pl. 12 Rīgā, Jēkaba ielā 11, uz pirmo sēdi pulcējās Latvijas Republikas 1. Saeimā ievēlētie deputāti.
Jau labu laiciņu apritē ir aromatizētās e-cigaretes, kas pēc izskata atgādina krāsainos marķierus. Parastās cigaretes smēķējot diezgan izteikti smird, un pēc tam arī pirksti nesmaržo pēc rožu dārza, turpretī aromatizētās e-cigaretes pat smaržo.
Strauji pieaugot būvniecības izmaksām, kas pēc jaunākajiem Centrālās statistikas pārvaldes datiem šī gada augustā palielinājās par 20,5%, salīdzinot ar pērno gadu, arvien aktuālāks kļūst jautājums par nekustamā īpašuma apdrošinājuma summu pārrēķinu.
Nesākusi darbu un pat neizveidojusies, jaunā koalīcija jau pamanās sev pamatīgi «iešaut kājā». Sabiedrībai acis dursta valdības veidotāju vēlmes tajā iekārtoties iespējami komfortablāk.
Pēdējo divu gadu laikā to iedzīvotāju skaits, kas izrādījuši gatavību izmest speciālajos konteineros viņiem nevajadzīgo tekstilu un to arī dara, ir palielinājies no 21 līdz 31 procentam.
Pagājušonedēļ visu Latviju pāršalca ziņa, ka kādi cilvēki Kurzemes pusē nozāģējuši un nozaguši kopā 69 koka latas no soliņiem 15 autobusu pieturvietās.
Varam priecāties, ka pa savām vietām Jēkaba ielas namā Rīgā jau sasēdināti visi 100 jaunievēlētās 14. Saeimas deputāti, taču pamatīga kaudze steidzīgi darāmu darbu pa šo pārejas laiku sakrājusies topošajai valdībai.
Klāt ir tumšākais rudens mēnesis, kad diena satumst aizvien agrāk un pelēkās, lietainās dienas, miglainie rīti rada miegainu, nomācošu noskaņu, un, kā mēdz teikt, spiež pie zemes.
Blusiņa, utīte, cērmīte, mēslu mušiņa, vīrusiņš un bacilītis – tās visas ir Dieva radībiņas, šīs un neskaitāmas citas, kas pašas par sevi nav ne labas, ne sliktas, bet savas īpašības iegūst attiecībā pret citām dzīvības formām.
Jaunās valdības veidošanas gaitā dienaskārtībā parādījies arī jautājums par jaunas – Enerģētikas, klimata un vides – ministrijas izveidi.
Jau vairāk nekā gadu dzīvojam jaunajā Valmieras novadā. Esam pieraduši pie jaunā teritoriālā iedalījuma, pašvaldības institūciju reformām, pārkārtojumiem.
Viņnedēļ saņēmām kārtējo viedo zaļo vēsti no Briseles – tur Eiropas it kā paši gudrākie prāti un gan jau ar nospiedošu balsu vairākumu nolēmuši, ka no 2035. gada mūsu kontinentā vairs nebūs lemts tirgot jaunus auto ar iekšdedzes dzinējiem.
Latvija plāno iepirkt joda tabletes; aicina tās nelietot profilaktiski bažās par radioaktīvo apdraudējumu – šonedēļ ziņoja Latvijas Radio. Vai Kremļa kareivīgumam vēl ir saprāta robežas?
Ilgtspējīgi apsaimniekotu mežu koksne ir CO2 neitrāla, ņemot vērā ekosistēmas procesus, aizstājot konkurenci starp atsevišķiem kokiem un dabas katastrofu radītos zaudējumus, regulējot mežaudžu blīvumu. Ainavas mērogā oglekļa parāda nav.
Viņdien ar padomu bija jāpalīdz mazai radu meitenītei, pirmklasniecei, izlemt, kādai būtu jāizskatās raganas slotai, kā to pagatavot un noformēt, lai tā būtu ne tikai Halovīna noskaņā, bet arī derētu draudzenītei kā dāvana viņas jubilejā, kas ir tieši tajā dienā.
Izskatās, ka nekā progresīva jaunajā Latvijas valdībā tomēr nebūs.
Šonedēļ Liepājā tika demontēts piemineklis pilsētas aizstāvjiem.
Par Latvijas iekšpolitiskās dienaskārtības pašu aktuālāko jautājumu – jaunas valdības veidošanu pēc 14. Saeimas vēlēšanām – šobrīd ir ieviesta stratēģiska skaidrība – to tomēr veidos trīs politiskie spēki: «Jaunā Vienotība» (JV), Apvienotais saraksts (AS) un Nacionālā apvienība (NA), bet aiz valdības borta, pie tam lielā mērā pēc pašu iniciatīvas, paliks «Progresīvie» (P).
Ejot ciemos, man ir pierasts aiznest kādu ciemakukuli – vai nu tā ir šokolādes konfekšu kārba, vai kūka, vai kāds telpaugs, ja eju ciemos pirmo reizi.
Iespējams, asiņainais Kremļa punduris savā būtībā ir ne tikai pasaules kundzību alkstošs cilvēknīdējs, bet arī vēl fatālists, kurš pilnai laimei ar patoloģisku konsekvenci un viņa rīcībā visiem vēl atlikušajiem militārajiem resursiem fiziski cenšas iznīcināt ne tikai ukraiņus, bet arī viņu valsts stratēģiski svarīgo infrastruktūru, pie reizes bojājot arī par milzu investīcijām uzbūvēto zemūdens gāzes vadu Nordstream.