PROJEKTS

Valmierā darba tirgus ir diezgan dinamisks un vairākas nozares aktīvi meklē jaunus darbiniekus.

Lai lasītājus informētu par Vidzemes plānošanas reģiona (VPR) nozīmīgumu reģiona attīstībā, Liesma sarunājās ar VPR administrācijas vadītāju GUNU KALNIŅU-PRIEDI.

Pastāstiet, lūdzu, par Vidzemes plānošanas reģiona uzdevumiem un galvenajiem to īstenošanas rīkiem!

Pašlaik Valmieras Industriālā parka teritorija ir 102,54 hektāri, kas atrodas abās pusēs dzelzceļa līnijai Valmiera – Rīga.

Lielākoties pārmaiņas un dzīves uzlabošanos ikviens iedzīvotājs var novērot pats, piemēram, ejot pa gludu ietvi un labi izgaismotu ceļu, vērojot, kā apkārtējā vidē cits pēc cita top dažādi objekti, un ik dienas saskaroties ar to, kā neskaitāmos veidos novads pilnveidojas un attīstās. Ar dažādu investīciju piesaisti dzīves augšupeja notiek visās jomās.

Ņemot vērā ģeopolitisko situāciju un globālo procesu ietekmi pasaulē, mūsu leksikonā arvien biežāk lietotais vārds ir DROŠĪBA. Attiecinot to ne tikai uz militāro spēju vairošanu, valsts robežu stiprināšanu un iedzīvotāju dzīves pamata tiesību nodrošinājumu, bet arī uz pārtikas ražošanas un tās izejvielu drošību. Kas jāzina ražotājiem un patērētājiem, lai neriskētu un pasargātos no draudīgām infekcijām? Par to nesen ar Vidzemes žurnālistiem runāja PVD Ziemeļvidzemes pārvaldes vadītājs, valsts vecākais veterinārais inspektors MĀRCIS ULMANIS.

Vienpadsmit gadi Anglijā un mājupceļš uz dzimto vietu. Uz Nordhemptonu SANDIJA KUTILA aizbrauca uzreiz pēc izlaiduma Rubenes pamatskolā. Sandija neliedzas, ka drusku piespiedu kārtā, jo gribējies būt ar draugiem šeit, bet mamma jau pāris gadus strādājusi tobrīd tik svešajā valstī.

Valmieriete VALENTĪNA EVEQOUZ ir aktīva sieviete – viņa gan dejo līnijdejas, gan vasarās rušinās dārzā, gan arī kopā ar savu vīru Joelu vada bezmaksas franču valodas stundas pieaugušajiem.

Valmierietis SAIMONS BURVIS ir jauns vīrietis, kuram ceļā uz jauniem dzīves mērķiem līdzi ir prasme nenobīties no izaicinājumiem, spēja pārvarēt grūtības, kā arī ārvalstīs gūtā pieredze. Pagājušā gada jūlijā Saimons atgriezās no Norvēģijas, kur bija nostrādājis gadu. Uz šo ziemeļu valsti aizbraucis, lai savā dzīvē ko pamainītu un ko jaunu iemācītos.

Mans sarunas biedrs pilnīgi noteikti nav dzimis Stalbē kaimiņu novadā, tāpat viņam rados nav arī ekscentriskais mūziķis Horens Stalbe. Man blakus sēž Strenču kultūras nama saimniecības vadītājs un vēl citās praktiskās lietās iesaistīts jauns cilvēks IVARS STALBE. Savos 39 gados viņš jau divas reizes – vispirms ilgāku, tad īsāku laiku – padzīvojis ārzemēs, taču šobrīd atgriezies Latvijā uz palikšanu. Ar Ivaru pārspriedīsim šodien Latvijā aktuālo remigrācijas tēmu.

Kopš uzņēmēju RIHARDA un INGAS SAŅIKOVU ģimenes atgriešanās no ārzemēm Latvijā un kopš abu lēmuma savai jaunajai mājvietai izvēlēties Valmieru pagājuši vien daži gadi, taču tajos viņi ar drosmīgi un sekmīgi uzsākto uzņēmējdarbību – mājās ražotiem saldējumiem un pēc īpašām receptēm gatavotiem burgeriem un japāņu rīsa kūkām mochi – jau paspējuši iekarot ne vien vietējo patērētāju, bet arī Valmieras viesu atzinību. Uzņēmums 2024. gada 9. aprīlī ir saņēmis preču zīmes «Radīts Valmieras novadā» lietošanas tiesības.

Atgriezties mājās jeb remigrēt ir ļoti būtisks, bieži ilgu un emociju, bet reizē racionālu apsvērumu dēļ pieņemts lēmums.

Viss, kur vien metas skatiens, no senlaicīgas bufetes līdz kaltētu zāļu košiem pušķīšiem, no balto aizkaru mezgliem līdz ēterisko eļļu trauciņiem un daudzām citām lietām, skaistumkopšanas salonā «Rūžeņa», kas Valmierā, Garā ielā 8, viss veido mājīgu un estētiski daiļu vidi. Mīkstie paklāji slāpē soļus, gaišās telpas noskaņa ar savu mieru apņem ap pleciem, un steiga pierimst. Pēkšņi tu saproti, ka dzīve, kas joņo, palikusi tur, ārpusē. Klusi švīkstot garo svārku malai, kas saskaras ar grīdu, Laine iet maziem, slīdošiem solīšiem, nesdama baltu tējas tasīti, lai katrs nācējs justos gaidīts.

Skaņkalnes zemnieku saimniecība «Ķeiķi» ir plašāk pazīstama kā Jēru klubs. Tajā saimnieko Ilze un Valters Mitāni. Un šopavasar Jēru klubā ir jaunumi – tiek veidots Zelta ganāmpulks, kā to sauc paši saimnieki. Ko tas nozīmē?

Jau piecpadsmit gadus grieķis KOSTA HASANI dzīvo Valmierā un Latviju sauc par savām mājām.

Valmiermuižas Vanagos, kur savulaik bija būvfirmas SCO Centrs ražošanas bāzes teritorija, nu jau otro gadu desmitu ar guļbūves pirtiņu ražošanu savā uzņēmumā Filwud uzsācis uzņēmējs IĻJA STAROSTINS. Uzņēmīgs jauns cilvēks, kurš joprojām teju katru darba dienu kursē maršrutā Berģi – Valmiera – Berģi, jo ir rīdzinieks, kas par sava biznesa vietu izvēlējies Valmiermuižu un joprojām šo soli nenožēlo un savos tikai 36 gados kaļ tepat Vanagos arī ambiciozus nākotnes plānus.

Tagad, kad siltais laiks ļāvis noticēt pavasarim un gara acīm jau redzam vasaru, cilvēkos aug nemiers – mostas gan zemnieka gars, gan vilinājums doties apskatīt, cik daudz skaista un vēl neizzināta ir mūsu Latvijā un ko dara tāli un tuvi kaimiņi. Piemēram, Valkas novadā. Ko vienas vai pat vairāku dienu ceļojumā noteikti apskatīt, iesaka Valkas Tūrisma informācijas birojs – pašu labāko, kas ir izzinoši, garšīgi, neparasti un tā, kā tikai Valkas novadā.

Trimdas latviešu organizācijai «Daugavas Vanagi» šogad apritēs 80 gadi. Vairāk nekā 30 no tiem par materiālo un garīgo atbalstu tautiešiem Latvijā gādājusi valmieriete KLĀRA MĒTRA. Viņa bijusi «Daugavas Vanagi Latvijā» Valmieras nodaļas vadītāja, Latvijas Vanadžu un no 2018. līdz 2021. gadam pat visas pasaules Vanadžu nozares priekšniece. Apbalvota ar «Daugavas Vanagu» augstāko apbalvojumu – krūšu nozīmi zeltā.

Soļotāji, «Atspulga» ļaudis un cieminieki ir dažādi savā varēšanā, izpausmēs, bet ir pāris lietas, kas viņus spēcīgi vieno – viņi dara un rada, un konkrētā apjomā arī ražo. Viņi dzīvo un strādā Valmieras novadā, un darītāji ir cilvēki ar invaliditāti, pieaugušie ar garīga rakstura traucējumiem.

Manuprāt, patriotisms ir ļoti plašs jēdziens, kurā mūsu tradicionālās šaurās Latvijas karoga krāsu lentītes pie apģērba Patriotu nedēļas laikā ir tikai viens neliels sīkumiņš, iespējams, dažreiz pat tikai bezpersoniska nodeva attiecīgajam laika sprīdim.

Govju veselību, slaukšanu, piena daudzumu un kvalitāti moderno fermu datoros uzrauga pārraudzības programmas, graudaugu precīzo sēju sējmašīnās vada info no satelīta. Tikai daži piemēri, kā laukos talkā nākušas jaunās tehnoloģijas. Lai tiktu laikam līdzi, vairāk nekā 30 gadus 26 birojos Latvijā lauksaimniekus izglīto un konsultē LLKC speciālisti. Kā tas izdodas un kas aktuāls atbalsta programmās, par to sarunā ar LLKC Valmieras un Valkas biroju vadītāju DAIGU SILIŅU.