Latviešu valodā vārds cittautietis vārda uzbūvē ietilpina gan būtību, ka personai ir cita tautība, gan vienlaikus vārda skanējums pauž toleranci pret tiem citiem. To pašu varētu pateikt, sakot sveštautietis, taču šo vārdu lietojam daudz retāk un jau ar jūtami distancētu attieksmi, jo tas, lai arī tāpat kā cittautietis nošķir savējos no citiem, it kā uzceļ neredzamu žogu un norobežo ar piesardzību vai pat neuzticēšanos. Tāpēc biežāk sakām cittautietis. Tas skan draudzīgi.
Tā teikts mājaslapas www.olerumuiza.lv vizītkartē. Ar atbildību paustais atbilst 18. gadsimta 80. – 90. gados agrīnā klasicisma stilā celtā muižas ansambļa kā Latvijas kultūras mantojuma saglabāšanas un atjaunošanas koncepcijā. Viss notiek mērķtiecīgi, autentiski un profesionāli. Jau trīsdesmit gadus par šo vidi gādā muižas tagadējie saimnieki – biedrība «Oleru muiža», tās valdes priekšsēdētāja IEVA ZEMĪTE un atbildīgais par ēku atjaunošanu Mg.art. KĀRLIS ZEMĪTIS.
Viduslaikos Valmiera bijusi knapa. Kā lai nebūtu, ja aiz Dzirnavu ezeriņa un upītes jau sākās Valmiermuiža, pāri Gaujai Kaugurmuiža, bet aiz Jāņparka – Kokmuiža. Kur tad Valmiera varēja izplesties?
Kur ir Mujāni?
Vai tāpēc, ka Valmieras novads ir brangi liels, vai tāpēc, ka mums ir ļoti daudz vēsturiski nozīmīgu vietu, kurās risinājušies interesanti un svarīgi notikumi, bet vēl arvien ir vietas, par kurām nav dzirdējuši visi, un jautājums «Kur ir Mujāni?» aizvien vēl izskan pat no novadniekiem. Par to smaidot dažreiz brīnās Mujānu Izglītības biedrības nama saimnieki Dace Kitnere un Mareks Nika. Kopš 2016. gada, kad viņi uzsāka biedrības nama atjaunošanu, par nama atdzimšanu, tā interesanto vēsturi un namu kā jaunu novada kultūrvietu, kas regulāri piedāvā dažādus sarīkojumus, vēstīts diezgan daudz.
“Kādreiz bieži braukāju pa pasauli, lielākoties pie copes draugiem Skandināvijā, bet tagad pārsvarā dodos uz vietējām upēm un ezeriem priecāties par zivīm, jo mums to ir daudz,” teic pieredzējis makšķernieks Guntis Kārkliņš.
Kopš seniem laikiem Latvija varējusi lepoties ar zivju sugu daudzveidību. Laika gaitā klimata pārmaiņu ietekmē Baltijas jūras un iekšējo ūdeņu piesārņojuma, upju un ezeru eitrofikācijas, biotopu degradācijas, migrācijas šķēršļu, maluzvejniecības un vēl citu faktoru dēļ ihtiofauna ir mainījusies – dažu sugu stāvoklis pasliktinājies, citu uzlabojies, kā arī parādījušās populācijas, kādu agrāk pie mums nebija.
Latvijas dabā arvien vairāk izplatās svešzemju augi, kas apdraud vietējās ekosistēmas. Par Sosnovska latvāņa ļaunumu visiem sen zināms, cīņa ar šo augu izplatību jau gadiem notiek valstiskā līmenī. Bet ir daudz skaistu augu, par kuriem pat neaizdomājamies, ka varētu būt bīstami, jo ir svešinieki un strauji savairojas, nomācot tradicionālos biotopus un barības ķēdes. Tāda ir arī Kanādas zeltgalvīte jeb zeltslotiņa, ar kuru pērn cīņu uzsāka arī Kuldīgas pusē.
Iesākumam pats sāls par vienu no Latvijā visplašākajiem mūsdienas piedzīvojušajiem muižu kompleksiem, ko savā 2022. gadā Jelgavas tipogrāfijā nodrukātajā grāmatā Valmiermuiža teicis Dr. art. Jānis Kalnačs: «Valmiermuižas ēku kompleksu, izņemot abus pils pamatkorpusus, Lēvenšterni izveidoja 19. gadsimtā.
Iedomājieties, ka ir 1804. gads. Salisburga. Nevajag iztēloties pat laiku, bet sajūtu. Tur Salaca, muiža un līdzās tās kompleksam ir saslieti linu statiņi. Tāda fotogrāfija, drīzāk jau palielināts divu gadsimtu sens ikdienas dzīves attēls ir saglabāts Mazsalacas muzejā. Muzejā, kas aizņem šīs pašas Salisburgas pils pirmo stāvu.
Atskats vēsturē
«Budenbrokas muiža, kura šobrīd sanāk Valmieras novadā, atrodas starp divām, pavisam noteikti dzirdētām un lielām muižām - Dikļu muižu un Ozolu muiža. Budenbroka sākotnēji 16. gadsimtā saukusies Skuju – Pālēnu muiža un radusies pateicoties Koskulu dzimtai, kura darbojusies Ozolu muižā, jo kuram gan baronam tajā laikā ir tikai viena muiža?
Skatoties vēsturē, pirmās ziņas par Sēļu muižu saistāmas ar 1561. gadu – zīmīgo pārmaiņu gadu. Livonijas ordeņa mestrs Rīgas arhibīskaps un Livonijas bruņniecības pārstāvji zvērējuši uzticību Polijas karalim Sigismundam II Augustam.
Valsts vides dienesta (VVD) Vidzemes reģionālās vides pārvaldes Piesārņojuma kontroles daļas vadītāja ILZE LUIKA darba gaitas VVD uzsāka pirms gandrīz 20 gadiem un karjeras laikā uzkrājusi gan zināšanas, gan pieredzi, kas ļauj viņai novērtēt pārmaiņas sabiedrības attieksmē, likumdošanā un arī vides aizsardzības jomā kopumā, tāpēc sarunā ar viņu apspriedām aktualitātes un analizējām problēmas.
Madonietis Gatis Gailītis videi draudzīgi dzīvo gadiem ilgi. Viņš uzskata – sargāt un kopt dabu, kurā dzīvojam, ir pašsaprotami un rūpēties par to ir ikviena Latvijas iedzīvotāja primārais uzdevums. Kopā ar meitu un viņas draugiem Gatis vairākkārt ir iesaistījies vides sakopšanā, ar savu iniciatīvu padarot tīrāku apkārtni sev un citiem.
Klimatu mēs ietekmējam ar savām ikdienas darbībām, piemēram, to pašu pērno lapu dedzināšanu pavasaros. Tā ir ne tikai nevēlama, bet administratīvi sodāma rīcība. Sagrābtās lapas nedrīkst vest arī uz mežu, jo tās satur ekosistēmai neparedzētas vielas un šādi var nodarīt postu.
Intervijā ar biedrības «Valmieras pilsētas pensionārs» valdes priekšsēdētāju INĀRU ALLIKU par to, kādas ir senioru izkustēšanās iespējas Valmierā, kā un kāpēc tās izmanto cilvēki jau cienījamos gados.
No šosejas virskārtas nofrēzēts vecais asfalts var vēlreiz noderēt ceļu būvē, tāpat nojaucamai ēkai katru ķieģeli var rūpīgi atlikt malā. “Pirmais mums nebūtu jāmeklē ekonomiskais vai saimnieciskais labums, bet jādara tāpēc, ka tas ir atbildīgi un ilgtspējīgi. Tie ir atslēgas vārdi jebkuram centienam aprites ekonomikas virzienā, skaidrojot nepieciešamību pārstrādāt un otrreiz izmantot būvniecības atkritumus, uzsver Latvijas Būvuzņēmēju apvienības pārstāve Brigita Vīksne.
2022. gada rudenī Eiropas Parlaments atbalstīja tiesību aktu, kas ļauj Eiropas Savienības (ES) patērētājiem visas savas elektroniskās ierīces uzlādēt ar viena tipa lādētāju. Līdz šī gada beigām visiem mobilajiem tālruņiem, planšetdatoriem un kamerām, ko pārdod ES, jābūt aprīkotiem ar "USB C" tipa uzlādes pieslēgvietu. Savukārt no 2026. gada pavasara šī prasība attieksies arī uz klēpjdatoriem.
Kā padarīt lietas ilgmūžīgas, ir viens no lielākajiem mūsdienu izaicinājumiem. Diemžēl pat tās preces, ko iegādājamies ar garantiju, vajadzības gadījumā tiek vienkārši nomainītas pret jaunām, tās labo reti. Lai milzīgo patēriņu mazinātu kaut uz pusi, ir pieejami dažādi maiņas punkti, kur lietām varam dot jaunu dzīvi. Tikai pašiem jāvēlas to darīt!
Noslēgumam tuvojas Mediju atbalsta fonda atbalstītā projekta «Mēs paši» rakstu sērija «Esi vesels!». Šajā reizē, turpinot aizsākto sarunu ar Novada pašvaldības Sporta pārvaldes vadītāju RIHARDU ZALTI, neliels ieskats veselības veicināšanas iespējās Valmieras novadā.
Viens no faktoriem, ar ko izceļas Jāņa Daliņa stadions, ir tā atrašanās vieta. Reti kur stadions ir nomaļus no pilsētas augstceltnēm, automašīnu radītiem sastrēgumiem un apmeklētājiem ļauj sajust brango priežu spēku un līkumotās Gaujas tuvumu. 2021. gada augustā tika pabeigta Jāņa Daliņa stadiona rekonstrukcija, iegūstot mūsdienīgu vieglatlētikas bāzi. Par stadiona ikdienu, profesionālu sportistu un valmieriešu iespējām to izmantot saruna ar Jāņa Daliņa stadiona vadītāju MEGIJU STALBERGU.