Viedokļi

Ir uzmundrinošs teiciens: «Ne čiku, ne grabu, jau rīts pie loga!» To atcerējos sakarā ar Krišjāņa Kariņa veidotās valdības pastāvēšanas 100 dienām. Ne jau kā šīs valdības atnesto gluži vai jauno rītu, bet laika ātrā ritējuma dēļ: līdz janvāra vidum pat nebija skaidrības, vai šajā Saeimā ievēlētie deputāti vispār spēs vienoties par valdības izveidošanu, skanēja prātojumi par iespējamām ārkārtas vēlēšanām. Kad valdību tomēr izveidoja, arī tad bars skeptiķu steidza apšaubīt tās darboties spēju.

Tuvojas laiks, kad būs jāvēl kārtējais Latvijas iesaukums Eiropas Parlamenta deputātu pulkā. Neiedziļinoties socioloģisko aptauju rezultātos, prognozēju, ka vēlētāju aktivitāte būs sasniegusi kārtējo rekordu intereses minimumā. Un tas diez vai būs saistīts ar sprādzienu mazdārziņu apsēšanā un apstādīšanā.

Izbijusī premjerpartija, piesakot tiesībsargu valsts galvas amatam, izmisīgi cenšas izrādīties par joprojām vērā ņemamu politisko spēku. Kad Raimonds Vējonis, ZZS sākotnējais kandidāts, atteicās no šaubīgā goda piedzīvot smagu sakāvi Saeimas balsojumā, viņa vietā nepiedienīgā apsviedībā tiek pieteikts (acīmredzami – jau laikus sagatavots) dublieris.

Daudzu prātus nodarbina potenciālā administratīvi teritoriālā reforma. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) prezentējusi jaunizveidoto karti, un pašvaldības saņēmušas informatīvo ziņojumu, kā arī jau notiek spraigas diskusijas, viedokļu apmaiņa ar ministriju.

Diena mēdz būt stāvgrūdām pilna ar informāciju un darāmo, un noteikti katram no mums ir nācies izjust, ka nepamanīji, kā diena pagājusi. Un tieši tāpēc mēs uzduramies padomdevēju aicinājumiem, kas mudina apstāties, padomāt, vērtēt un saprast, ka nav nekam citam cilvēka dzīvē tik lielas nozīmes kā laikam. Arī attiecībām. Arī tam, kur meklējam, atrodam jēgpilnību.

Pērnruden ievēlētā 13. Saeima pamanījusies izcelties ar vairākiem diskutabliem lēmumiem, kuri izraisījuši neizpratni ne vien sabiedrībā, bet arī ļoti nopietnā institūcijā – Tiesībsarga birojā.

Nez kāpēc Latvijas politiķus tik ļoti satrauc, ka 25. maija vēlēšanās ir sagaidāma zema pilsoņu līdzdalība. Iespējams, pat krietni zemāka nekā iepriekšējā reizē (toreiz uz iecirkņiem devās 30 procenti balsstiesīgo). Vairākas partijas – «Attīstībai/Par!», Nacionālā apvienība, Jaunā konservatīvā partija, jo īpaši «Saskaņa» – pašas parūpējās, lai sabiedrība šo pasākumu neuztvertu nopietni. Tāpēc uz Briseli savīkšķījušies braucēji lauza rokas vai tukši sapņo par pilsoņu pārpludinātiem iecirkņiem.

Pirms nu jau nedaudz vairāk kā 15 gadiem – 2004. gada 1. maijā – Latvija pievienojās Eiropas Savienībai (ES).  Tobrīd dalība aliansē daudziem šķita kā politisko sapņu piepildījums, taču patlaban situācija vairs ne tuvu nav tik viennozīmīga.

Bija agrs 4. maija rīts, kad arī «Liesmas» auto no Valmieras apņēmīgi ripoja Siguldas virzienā, kur jau sešpadsmito reizi notika populārā Latvijas Stādu parāde, kas šā allaž kupli apmeklētā pasākuma pastāvēšanas vēstures pēdējos piecos gados ir pārvērtusies jau par starptautisku Notikumu, jo divu dienu laikā tā vairāk nekā 70000 apmeklētāju vidū nu ir ne tikai Latvijas, Igaunijas un Lietuvas, bet arī Somijas, Zviedrijas, Baltkrievijas un Krievijas iedzīvotāji.

Agrāk sevi par paraugvalsti sludinājusī Igaunija līdz ar jaunās valdības apstiprināšanu iedzīvojās skaļos skandālos. Tallinas varas gaiteņos notiekošais mums ir ļoti pamācošs, jo kļūst pārāk līdzīgs pašu mājās notiekošajam. Jā, arī tagad, svētku priekšvakarā, ir vērts piedomāt, cik tīrs ir mūsu valsts «galds», kuru kā svētku baltie galdauti pārklāj tautas patriotisms.

Šķiet, ka tikai vēl aizvakar tikām uzņemti Eiropas Savienībā, bet kalendārs ir nepielūdzams – kopš 2004. gada 1. maija, kad tas notika, rīt apritēs jau 15 gadi, kuru laikā, bēdu nepazīstot, izaugusi pavisam jauna paaudze ar pavisam citām prasībām un ambīcijām. Tikmēr lielākoties daži mani vienaudži joprojām ar aizrautību šo izvēli kritizē, uzskatot to par aplamu, jo: cilvēki pamet Latviju, lauki tukšojas, skolas tiek slēgtas, vienvārdsakot, viss ir slikti un pie tā vainojama ļaunā Eiropa, kuras sankciju politika kaitē Latvijas šprotu ražotāju eksporta biznesam utt., utjpr.

Es esmu par depozītsistēmu, bet ne tādu, kādu pašlaik tiek plānots ieviest, proti – depozītu nelielam skaitam PET pudeļu (piena, kefīra, jogurta, lielās ūdens pudeles tajā nav iekļautas), daļēji stiklam un alumīnijam. Domāju, ja tas būtu izdarīts pirms 10 gadiem, tas būtu devis labus rezultātus, tomēr pašlaik, kad visa pasaule ir nonākusi pie katastrofāla plastmasas apjoma un nekontrolējamas tās izplatīšanās (palikšanas) dabā, ir jāsaprot, ka tērēt 30 miljonus šīs problēmas risināšanai Latvijā, turklāt apzinoties, ka risinām to tikai daļēji, būtu ne vien bezatbildīgi, bet, arī globāli vērtējot, videi nedraudzīgi. Ir jāskatās plašāk. Arī taromātu ražošana prasa resursus. Agrāk vai vēlāk būs jāmeklē jauni risinājumi, ko darīt ar visu pārējo iepakojumu, to skaitā dzērienu, pārtikas, tehnikas, sadzīves preču, elektronikas.

Brīvdienās norisinājās MTB riteņbraukšanas maratons no Valmieras uz Cēsīm. Patīkami, ka, laikiem mainoties, sports un aktīvs dzīvesveids mums kļūst aizvien nozīmīgāks. Esam gatavi slēgt daļu pilsētas ielas centrā, domājot par braucēju drošību.

Viņceturtdien Burtnieku novads pamodās jau pie jaunas valdības, jo trešdien divu – parastās un ārkārtējās – domes sēžu laikā tika atbrīvots (8 balsis pret 7) no amata līdzšinējais domes priekšsēdētājs Guntars Štrombergs, bet viņa pilnvaras ar balsu vairākumu (8 pret 6) pārņēma līdzšinējais domes priekšsēdētāja vietnieks Edvīns Straume. Jau tuvākajā laikā tiks balsots arī par jaunu priekšsēdētāja vietnieku, un maz ticams, ka šajā krēslā varētu tikt kāds no opozīcijā pret tagad valdošā deputātu astotnieka viedokli esošajiem septiņiem novada deputātiem.

Valsts galvas raudzības Ukrainā sniedz vērtīgas mācības un brīdinājumu arī mums, dziļāk Eiropā tikušajiem. Vai «TV seja», kas iepatikās tautai, tēlojot labo prezidentu, tiešām spēs būt lietpratīgs nācijas līderis? Atliek vien cerēt: gan TV seriāliem, gan prezidenta kancelejai vienmēr kādi citi ļaudis raksta tekstus, bet Volodimiram Zelenskim šie vēstījumi vienkārši ir pārliecinoši, «ar izteiksmi» jānorunā. Ar to problēmu nebūs, kaut arī viņam, krievvalodīgajam, ukraiņu valoda – un kultūra – nav dzimtā.

Uzņēmējdarbība tūrisma pakalpojumu un aktīvās atpūtas jomā nebūt nav vienkārša lieta. Kaut vai to pašu laivu nomas turētāju tagad saradies tā ka biezs, bet cik no viņiem pieiet atbildīgi šīm lietām? Jo svarīgi ne tikai pie sevis ievilināt braukt pa ūdeni gribētājus, sabāzt viņus smailēs un iegrūst straumē, svarīgi ir arī šos bieži vien svētdienas braucējus pirms tam skrupulozi instruēt par drošības tehniku peldlīdzeklī uz ūdens, arī gādāt, lai visi potenciālie peldētāji būtu ekipēti ar atbilstošām drošības vestēm. Tikai tad, kad viss nokārtots (arī rakstveidā), laivu īpašnieks var sākt rēķināt, cikos un kurā vietā viņam jābūt pretī gandarītajiem viņa piedāvātā pakalpojuma saņēmējiem.

Lieldienu brīvdienās nejauši uztrāpījos LNT raidījuma Degpunktā sižetam par kādu, atļaušos viņu nosaukt visai skarbi, bezkaunīgu likumpārkāpēju, kurš krietnā reibumā bija sēdies pie auto stūres bez attiecīgiem auto vadīšanas dokumentiem kabatā un lielā visatļautībā Vecrīgā ar savu (cerams) automašīnu centies pa gājējiem un velosipēdistiem domāto ieliņu piebraukt klāt tieši pie sev tīkamā kroga durvīm. Tā teikt, puisim, kuram pēc apģērba un izturēšanās varēja dot plus mīnus trīsdesmit, tobrīd bija pilnīgi viss pie kājas, un viņš tādā veidā, sēžot pie auto stūres, bija pārkāpis pilnīgi visu, ko vien satiksmes dalībnieks var pārkāpt!

Pēc ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas datiem aptuveni trešdaļa no visas pasaulē saražotās pārtikas tiek izmesta vai izšķērdēta. Un lielākie šķērdētāji ir mājsaimniecības, kā arī produktu ražotāji, pārstrādātāji.

Pirmssvētku nedēļā pamatīgas kaislības Baltijas valstīs, protams, arī Latvijā, izraisīja Igaunijas prezidentes Kersti Kaljulaidas viesošanās Maskavā un tikšanās ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu. Vizīte izpelnījās ļoti pretrunīgus vērtējumus, tostarp kārtējo reizi liekot aizdomāties par Baltijas valstu vienotību.

Aizvadītajā rudenī pieskāros tēmai, kas izrādījās aktuāla ļoti daudziem – par jauniešiem (bērniem) uz motorolleriem un viņu izdarībām. Pēc mana viedokļa saņēmu vairākas atsauksmes un ne tikai no Valmieras, bet arī, piemēram, no Trikātas, kur, kā teica zvanītājs, iedzīvotāji ar šādiem indivīdiem cīnoties saviem spēkiem, jo nav neviena, kam uzticēt šīs problēmas risināšanu.