Viedokļi

Šodien Latvijas robežvalstī Baltkrievijā, ziemeļrietumu daļā, kur baltkrieviem robeža ar Lietuvu, sākas vērienīgas militārās mācības Zapad 2017. Līdzīgi Krievijas, agrāk PSRS, iniciēti pasākumi notiek reizi četros gados vienlaikus dažādos poligonos jau kopš 1977. gada, kad kopā ar PSRS armijniekiem sadarbību slīpēja arī Polijas, Čehoslovākijas un VDR bruņotie spēki. Šogad Zapad gaidāmajām aktivitātēm pievērsta pastiprināta uzmanība, jo Rietumu novērotāji joprojām nav pārliecināti par Krievijas uzrādīto mācību dalībnieku skaitu, līdz ar to ir bažas, ka mācības  varētu izmantot kāda cita uzdevuma aizsegam.

Lai arī Latvijas izlasei Eiropas čempionāts basketbolā aprāvās brīdī, kad likās — nu tik viss vēl sāksies, arī pēc šīs neveiksmes pret Slovēnijas izlasi nav ne mazākā pamata slānīt mūsu basketbolistus, kā to līdz šim esam ieraduši darīt.

Publiskajā telpā diskusijas ap un par medicīnu lielākoties notiek caur finanšu prizmu. Pauls Stradiņš kādreiz definēja, ka medicīna ir zinātne, prakse un māksla. Pagājušā gadsimta 80. gadu beigās šim uzskaitījumam pievienojās – medicīna kā bizness. Kopš tā laika medicīnā tērētās naudas kopapjoms pasaulē palielinās ik gadu. Resursu pieaugums licis ļaužu apziņā medicīnu tvert finansiālā, nevis ētikas, zināšanu un profesionalitātes skatījumā. Tā lielākā daļa arī medicīnas pieejamību skata caur finanšu šablonu prizmu, par pieejamību uzskatot dārgas valsts apmaksātas zāles un izmeklējumus, sarežģītas operācijas un konsultācijas pie speciālistiem Stradiņa slimnīcā.

Latvijas Valsts prezidents Raimonds Vējonis vakar iesniedza Saeimā likumprojektu ar nosaukumu «Par nepilsoņa statusa piešķiršanas izbeigšanu bērniem». Likumprojekts paredz pārtraukt piešķirt nepilsoņa statusu pēc 2018. gada 1. jūnija dzimušiem nepilsoņu bērniem un atzīt viņus par Latvijas pilsoņiem, ja vien bērna vecāki nepaziņo par citas valsts piešķiršanu jaundzimušajam.

Ugunsdzēsējiem glābējiem visā Latvijā ir kāda līdz šim neatrisināta problēma, kas dienestam traucē operatīvi un kvalitatīvi veikt darbu. Tie ir automašīnu nobloķētie jau tā šaurie ceļi daudzdzīvokļu namu pagalmos.

Divi puiši apzinīgā vecumā paiet man garām, savā starpā kaut ko aizrautīgi pārspriežot un tukšojot atspirdzinoša dzēriena pudelītes. Nonākuši līdz vietējam dīķītim, viņi tās ar plašu vēzienu ielidina ūdenī un nesamulst, ka joprojām eju aiz viņiem un šādu rīcību redzu, jaunie cilvēki neatskatīdamies aiziet tālāk. it kā nekas nebūtu noticis. Acīmredzot savu uzvedību abi uzskata par normālu.

Latvijas atjaunotās neatkarības gados it kā realizēti simtiem dažādu sabiedrības integrācijas projektu, gan jau dažs labs šī procesa pieskatītājs paguvis tīri labi uzvārīties ar čaklas strādāšanas imitēšanu. Lai ko rakstītu dažādos integrēšanas naudas tēriņu pārskatos, situācija šajā jomā mūsu valstī joprojām tāda, kā nu ir... Informatīvās telpas latviešiem un krievu valodā runājošajiem reāli divas un visai dažādi pozicionētas, joprojām Latvijā apritē divu veidu pases — pilsoņu un nepilsoņu.

Šovasar vairāki pilsētnieki, apbraukājot Latviju, izbrīnā vaicājuši: kādēļ tīrumos tagad aug tik daudz lauku pupu? Izrādās, viņi neko nav dzirdējuši ne par ES zaļināšanas nosacījumiem, ne arī par pupām kā vērtīgu kultūraugu sekas maiņai un zemes ielabošanai. Bet tāds nu reiz ir pilsētnieks, viņu interesē galvenokārt tikai jebkuras lauksaimniecības nozares gala iznākums — pārtikas produkts lielveikala plauktā. Taču ražotājiem nu par vēl vienu galvassāpi vairāk.

Vasara un precību mēnesis augusts nu jau ir aiz muguras. Lai arī vārda precības saknē ir vārds «prece», kas visticamāk nāk vēl no tiem senajiem laikiem, kad tēvs, izprecinot savu meitu, deva līdzi lielu pūru, tomēr tas nav veids, kā skatīties uz precēšanos un tai sekojošo laulības dzīvi. Vīram sieva un sievai vīrs nav nekāda prece, kuru iegādājas kā jaunu skaistu auto, bet pēc pāris gadiem, ieraugot uz ielas skaistāku, un jaunāku, tūdaļ to iekāro un dara visu, lai pie tā tiktu.

Pašvaldības var tikai apskaust valsts varu — jo visas ministru un parlamentāriešu perspektīvas strikti aprobežojas vien ar nākamā gada oktobra pirmo sestdienu (6. datums, starp citu). Savukārt vietvarām jau ir bažīgi jāraugās, cik strauji tām nāk virsū 2021. gada jūnijs.

Bībelē Mateja evaņģēlija 13. nodaļā teikts: «Jo, kam ir, tam tiks dots, un tam būs pārpilnība; bet, kam nav, tam tiks atņemts arī tas, kas tam ir.» Kad šo domu attiecinām uz naudu un cilvēku atšķirīgām iespējām dzīvot kaut cik pārtikušiem, tad Saeimas 2015. gada novembrī pieņemto solidaritātes nodokļa likumu aptuveni 6000 valsts iedzīvotāji, kuri algā mēnesī saņem vismaz 4000 eiro, var uzskatīt par Bībelei neatbilstošu. Lai gan liela daļa no šiem tūkstošiem Bībeli nav pat pāršķirstījuši, daudziem no viņiem pret reālajām un it īpaši morālajām vērtībām ir tāda attieksme, it kā šīs rindas būtu rakstītas tieši viņu rīcības attaisnojumam. Kā gan likumdevēji Saeimā tā vietā, lai viņiem dotu vēl un vēl, ir uzdrošinājušies no viņiem sākt kaut ko arī ņemt?

Vēl līdz piektdienai Valmieras pašvaldībā gaida iedzīvotāju izteikumus par centra apļa jauno satiksmes organizācijas shēmu. Ja nu kādam tā ir pirmā dzirdēšana, sīkāk par to rakstīts  ej.uz/centraaplis.

Latvijā jau faktiski kopš neatkarības atjaunošanas darbojas tāda organizācija kā Ārvalstu investoru padome. Kā jau noprotams no nosaukuma, organizācija pārstāv Latvijā strādājošo ārvalstu uzņēmēju intereses, pie kam de facto pārstāvētas tiek tikai rietumvalstu uzņēmēju intereses. Bijušās PSRS valstis ar Krieviju priekšgalā, kā arī Ķīnas uzņēmēji ar savām interesēm kaut kā veikli ir atstāti «aiz iekavām».

Bērniem ir izjokošanas spēle «No šīs vietas nedzird». Kad viens kaut ko stāsta, otrs pēkšņi paziņo, ka no vietas, kur viņš sēž, nekā nevar dzirdēt. Ja stāstītājs tam netic, abi apmainās vietām. Pēc tam nosacītais nedzirdētājs otrajā vietā vispār skaļi nerunā, vien tēlodams plāta muti. Nu arī stāstītājam nākas atzīt, ka no tās vietas nekā nevar dzirdēt...

Vakar pēc divu mēnešu raženas atpūtas darbu atsāka 12. Saeimas deputāti. Zīmīgi, ka 4. septembrī pirms 140 gadiem dzimis viens no Latvijas valsts izveidotājiem un dibinātājiem Kārlis Ulmanis, tāpat zīmīgi, ka pirms deputātu brīvdienām pašreizējais Valsts prezidents Raimonds Vējonis, pamatojot savu ierosmi ar nepieciešamību pēc straujākām reformām, aicināja Saeimu rudens sesijā lemt, lai jau 2019. gadā Valsts prezidents tiktu ievēlēts visas tautas vēlēšanās, kā arī tiktu paplašinātas valsts vadītāja pilnvaras.

Vasarā braucot pa lauku (vietām arī pilsētas) ceļiem, vienmēr esmu ar līdzjūtību noskatījusies uz kājāmgājējiem un arī velosipēdistiem, kurus pēc katras garām aizbraukušas automašīnas karstā,  sausā laikā apņem biezs putekļu mākonis. Tiešām neapskaužami. Un ja vēl vienai mašīnai tūlīt pat seko otra un trešā!

Atkal paši uzpūšam sevī bailes no lielā lāča, paši tajās degam. It kā smieklīgi, bet patiesībā skumji ir dzirdēt autoritatīvus valstsvīrus mierinām sabiedrību: ziniet, Krievijas un Baltkrievijas kopējie militārie manevri tomēr nav Latvijas iespējamās okupācijas starts.

Sēdot Rīgā, arī Valmierā vai Vidzemes augstienē pie televizoriem, ir interesanti vērot par gadsimta plūdiem dēvētos ūdeņus Latvijas austrumos. Internetā populārs kļuvis kāds Latgales puisis, kurš jautri dodas peldēties pārplūdušā kviešu laukā. Taču pat uz mazāko jautrību prāts nenesas nedz šī, nedz arī citu nenovākto lauku saimniekiem. Šādus plūdus nepieredzējušajiem tā arī nesaprast tā sirmgalvja izjūtas, kurš atteicās evakuēties no ūdens appludinātās mājas, jo laivā līdzi taču nevarēs aizvest viņa divas govis...

No dažiem Vecrīgas suvenīru veikalu skatlogiem, gluži kā svētie no ikonostasa, uz garāmgājējiem noraugās skaistas lellītes. Cilvēks ir mazliet līdzīgs tradicionālajām krievu rotaļu lellēm — matrjoškām, kur izdobtā koka lellē var ievietot tieši tādu pašu lelli, tikai mazāku, savukārt mazākajā var ielikt vēl mazāku. Tā arī mēs, cilvēki, esam miesa, dvēsele un gars. Miesa — ārējais veidols, telts, kurā mājo dvēsele un gars. Ar šo vārdu ir vismazāk neskaidrību. Miesai vajag maizi, ūdeni un kustības. Taču jau mazliet dziļāk miesā mājojošā dvēsele ir noslēpums. Kas ir dvēsele? Vai tā ir tas pats, kas gars? Ne gluži. Tas, ko mēdzam dēvēt par dvēseli, nereti tiek apzīmēts ar vārdu sirds. Dvēsele — mūsos esošais apgabals, kurā uzkrājas pieredze. Tur mājo gudrība un saprāts, emocijas un jūtas. Taču dvēsele nav cilvēka dziļākais centrs. Visdziļākajās esības dzīlēs rosās gars. Tas ir kodols, kurā noenkurota mūsu dvēsele un izraisa tajā kustību. Baznīciskā vidē tiek jautāts: «Kāds gars tevi vada? Kāds gars kustina tavu dvēseli un miesu?»

Šodien Somijā un Izraēlā, bet rīt — arī  Rumānijā un Turcijā startēs Eiropas čempionāta finālturnīrs basketbolā vīriešiem. Latvijas valstsvienība par tiesībām spēlēt izslēgšanas mačos priekšsacīkstēs cīnīsies D grupā Stambulā, pirmo spēli aizvadot 1. septembrī pl. 17 ar vienu no turnīra favorītiem — Serbijas izlasi. Nākamajā dienā pretiniekos būs Beļģijas basketbolisti, tad diena atpūtai, pēc tam pirmdien ar Lielbritāniju, otrdien ar allaž ambiciozo Krieviju, vēl viena atpūtas diena un, apakšgrupu turnīru noslēdzot, nākamceturtdien ar spēcīgo Turcijas izlasi.