Pēdējā laikā savā Facebook draugu joslā ieraugu, ka viņi ir tikuši apkrāpti internetā. Šobrīd tas ir pat ļoti izdevīgs laiks, lai darbotos interneta krāpnieki, – cilvēki strādā no mājām, iepērkas internetā, pārbauda savu e-pasta kastīti pietiekami bieži.
Plašu rezonansi izraisījis vienas no valdošās koalīcijas partijām – Nacionālās apvienības (NA) – ierosinājums koalīcijai pieņemt lēmumu par vienreizēja pabalsta izmaksu ģimenēm ar bērniem. Ierosinājums paredz vienreizēju izmaksu 500 eiro apmērā par katru bērnu, ieskaitot arī aizbildniecībā vai audžuģimenēs esošos bērnus.
Valdības haotiskie un nepārdomātie lēmumi kopumā ir sekas tam, ka lielie valdības partneri un sociālie partneri nav tikuši iesaistīti tādā krīzes vadības ģenerālštābā. Tas ir iemesls! Jau pirms divām nedēļām mums visiem kopā bija tikšanās ar premjeru.
Saskaņā ar Civillikuma 1074. pantu «nevienu kopīpašnieku nevar piespiest palikt kopīpašumā» un «katrs kopīpašnieks var katrā laikā prasīt dalīšanu».
Vairums no mums, kam ikdienā makā nav pat 50 eiro, kad uzzinām par čemodāniņā vestu pusmiljonu eiro, lai tos pat nezin par ko kādam atdotu, dziļā pārliecībā pievienosies apsūdzībai, ka tāds vedums nu gan nevar būt godīgs.
Ministru prezidents Krišjānis Kariņš sabiedrībai pagājušā gada nogalē solīja saprotamus ierobežojumus, tomēr nez vai pie tādiem esam tikuši. Savu nostāju piektdien Facebook pauda arī pilsoniski aktīvā juriste Ieva Brante. Protams, viņa nav vienīgā, ir daudzi, kas nesaprot.
Eiropas Savienība – pēc paplašināšanās inerces, jauno dalībvalstu labiekārtošanās un pašapmierinātās pēckrīzes rutīnas – beidzot ir atradusi savu Dižo Mērķi. Mēs jūtamies gatavi sīvai cīņai, lai uzveiktu, iespējams, briesmīgāko no slimībām – vēzi.
Valmierā pandēmijas gadā – aizvadītajā un tikko sāktajā – tirgotāju vidū vērojamas dažādas aktivitātes. Viens uzņēmējs šajos laikos gulda iekšā attīstībā, cits sašaurina savu frontes līniju. Iespējams, sava taisnība katram no viņiem, tomēr vispirms par attīstību.
Kamēr hokeja fanu nācijai pēc politiski finansiāli sportiskām batālijām trijstūrī Bāzele – Minska – Rīga atkal trāpījušies svētki mūsu ielā ar kārtējo Pasaules čempionātu šovasar Rīgas burbulī, tikmēr joprojām aktuāla problēma mūsu valstī ir Covid-19 vakcīnu trūkums.
Tā tiek atzīmēta šodien, 4. februārī! Tās mērķis ir pievērst sabiedrības uzmanību cīņai ar ļaundabīgo audzēju, veicināt savlaicīgu diagnostiku un ārstēšanu, kā arī uzsvērt veselīga dzīvesveida un profilakses nozīmi.
Šīs nedēļas sākumā notikušajā koalīcijas padomes sēdē aizsākās, kā tika paziņots oficiāli, «idejiska diskusija» par iespēju, ka epidemioloģiskās situācijas dēļ varētu tikt atliktas šā gada 5. jūnijā gaidāmās pašvaldību vēlēšanas, un tas vienlaikus var nozīmēt arī jaunā teritoriālā dalījuma atlikšanu uz nenoteiktu laiku.
Pašlaik ļoti daudzi cilvēki strādā no mājām, skolēni un studenti mācās attālināti, un tas nozīmē, ka lielākā dienas daļa tiek pavadīta pie datora ekrāna. Ir ļoti svarīgi atpūtināt acis, lai nekaitētu savai redzei.
Valmierieša Kārļa Bukuma 1925. gadā Latviešu folkloras krātuvē iesūtītajai mīklai «Ielāps uz ielāpa, ne adatas dūriena» ilgus gadus zināju tikai vienu atminējumu – «kāpostgalva».
Latvijas Tirgotāju asociācija apsveic Operatīvās vadības grupas (vadītājs Jānis Citskovskis) priekšlikumu valdībai atvērt grāmatnīcas un noņemt sortimenta ierobežojumus jauktajos veikalos (higiēnas un pārtikas).
Kad, no darba mājās nākot, savas daudzdzīvokļu mājas kāpņu telpā kārtējo reizi satieku vienu no kaimiņienēm, tad ar iepirkumu tīklu rokās jūtos... nemoderna.
Jaunās desmitgades pirmais mēnesis Latvijā, kā man šķiet, tika aizvadīts dominējošā Raimonda Paula 85. jubilejas toņkārtā. Kaut arī tai kalendārā un šodienas aktualitātēs it kā bija spēcīgas konkurentes.
Lai arī apziņa par vajadzību krāt ir bijusi vienmēr, nereti nepieciešams īstais risinājums, lai to sāktu darīt. Līgas Andžānes gadījumā tas bija Swedbank Krājrīks.
Virsrakstā pieminētās dziesmiņas no izrādes Šveiks apgrieztā versija, manuprāt, precīzi ataino to situāciju, kāda šobrīd ne tikai Eiropā, bet visā pasaulē izveidojusies ar jau saražoto un attiecīgo starptautisko veselības aizsardzības institūciju atzīto Covid-19 vakcīnu apjomu nokļūšanu līdz pasūtītājam.
Attālinātās apmācības palielina «kvalitātes plaisu» gan starp skolēniem, kas dzīvo pilsētās un reģionos, gan arī starp turīgāku un ne tik turīgu vecāku bērniem. Jau 2018. gadā OECD PISA pētījums norāda, ka pilsētas skolās skolēnu sociāli ekonomiskais stāvoklis ir augstāks nekā reģionos, kā arī tas ietekmē mācību rezultātus.
Sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS nupat publiskoja aktuālas aptaujas rezultātu – par Latvijas iedzīvotāju gatavību vakcinēties pret Covid-19, kad radīsies šāda iespēja. Īpaši zīmīgs šajā gadījumā ir fakts, ka aptauja liecina nevis par bieži piesaukto ievērojamas daļas sabiedrības Covid-19 disidentismu, bet gan par neuzticēšanos lielā steigā izstrādātajām vakcīnām.