Kā liecina oficiālie statistikas dati, Latvijā ilgtermiņā turpina sarukt darbavietu skaits uzņēmumos, un 2021. gada beigās tas bija par 8,3% mazāks nekā 2014. gadā jeb skaitliski – pagājušā gada beigās Latvijas uzņēmumos bija 709,6 tūkstoši, kamēr 2014. gada beigās – 773,8 tūkstoši strādājošo.
Šie vēlēšanu projekti – Ainara Šlesera vadītā partija Latvija pirmajā vietā un Alda Gobzema radītā «politiskā partija Katrai un katram» – Latvijas politiskajā kultūrā ir kaut kas pavisam «oriģināls».
Ģimenes, kurās ķildu dēļ vecāki aizmirst rūpēties par bērnu vajadzībām, uzskatām par nelabvēlīgām. Ar tām darbojas bāriņtiesas, bērnu tiesību aizsardzības inspekcija un citi attiecīgie dienesti.
Nesen sarunā ar paziņām sevi nosaucu par valmierieti. Tūlīt pretī bija jautājums – kā? Tu taču nāc no Alūksnes!
Pagājušajā sestdienā Čehijas galvaspilsētā tika piedzīvota vērienīga – ap 70 tūkstošiem protestētāju – demonstrācija, vērsta pret augošo energodārdzību.
Parasti, rakstot par teātra lietām, virsraksts varētu būt Teātris ar drāmu, taču šoreiz, lai raksturotu ķibeli, kas radusies ar labiem nodomiem iecerētajā vērienīgajā Valmieras teātra ēkas rekonstrukcijas procesā, skaudri precīzāks būs manis piedāvātais.
Mazāk par mēnesi atlicis līdz kārtējām Saeimas vēlēšanām. Ļoti iespējams, ka 1. oktobrī Latviju sagaida visu laiku zemākā vēlētāju aktivitāte, izvēloties it kā tos pašus viedākos ļaudis, kam nākamos četrus gadus nāksies lemt par valstī notiekošo.
Šie saraksti noteikti interesē ne tikai rietumnieciski kreisi domājošu jaunatni vai labēju uzskatu cilvēkus, ko uzrunā Ulda Pīlēna «oranžā filosofija», pārpakota citā iesaiņojumā.
Šovasar pēc divu gadu ar pandēmiju saistīta pārtraukuma Latvijā ciemojās mazbērni, kas vecāku darba dēļ vēl gadu dzīvos un mācīsies Somijā.
Kā liecina pētījumu centra SKDS vēl jūnijā veiktas aptaujas rezultāti, vairākums jeb 57% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka partiju popularitātes reitingi, kurus publisko sabiedriskās domas aptaujas kompānijas un plašsaziņas līdzekļi, nav uzticami.
Vasara ir nogriezta kā ar nazi. Atmiņas par pārcentīgi karstajām dienām kā lapas, jau nedaudz izkaltušas un sačervelējušās, rudens sprauž uz gladiolu garajiem zobeniem.
Pagājušas vairāk nekā trīs nedēļas, kopš mūziķis Ralfs Eilands aicināja Latvijas sabiedrību saziedot 5 miljonus eiro lidaparāta Bayraktar nopirkšanai Ukrainas armijas vajadzībām.
Neatceros, ka tik strauji kādreiz būtu atnācis rudens – vienu dienu bija +30 grādi, bijām pat aizbraukuši nopeldēties uz Vaidavas ezeru, nākamajā rītā vairs bija tikai +15 un lietus.
Nedēļas sākumā diezgan lielu viļņošanos Latvijas masu medijos izsauca vēstījums, ka mums jāgatavojas neizbēgamam karam ar «labizinietko».
Klāt 1. septembris. Mūsu sabiedrībā tas saistās ar jauna mācību gada sākumu, Zinību dienu, «portfelīšu svētkiem». Izjūtu gamma šajā dienā visiem iesaistītajiem droši vien ir ļoti dažāda – prieks, neziņa, satraukums, kādam arī bailes.
Straujais inflācijas lēciens šogad pagaidām nav ienesis būtiskas pārmaiņas Latvijas darba tirgū, un šī gada pirmajā pusē darba samaksas pieaugums ir saglabājies iepriekšējo gadu līmenī.
Reiz ciemojos pie kāda vīra, kurš pēc izglītības ir filozofs. Pats par sevi saprotams – viņš ir grāmatu cilvēks.
Viens no neatņemamiem procesiem pirms katrām Saeimas vēlēšanām, ir, kā pieņemts teikt, «padziļināta» politisko partiju vai to apvienību programmu analīze.
Šīs abas partiju apvienības – kaut viena ir valdībā, bet otra opozīcijā – patlaban atrodas neskaidras perspektīvas pozīcijās. Kaut arī reitinga skaitļi it kā liecina par drošu pārkļūšanu 5 procentu barjerai*, ir jūtams nopietns risks neko daudz vairāk nesaņemt un atjēgties Saeimas pastarīšos.
Lai arī sabiedrības dažādos slāņos to vērtē atšķirīgi, ceturtdiena, 25. augusts, kļuva par vēl vienu Latvijas vēsturei nozīmīgu dienu.