Viedokļi

Laiks viegli drēgns un dažādi drūms. Tam spītējot, tuvojošās vārda dienas gaidās sagribējās uzrakstīt kaut ko vieglprātīgu. Piemēram, savus Saeimas atvērto durvju dienas iespaidus.

Ir rudens un pārgājieni, skolēnu ekskursijas, profesiju izpēte klātienē un novada sporta infra­struktūras iepazīšana, vieskolektīvu uzstāšanās un vieslekcijas mācību iestādēs.

Faktiski jau sākusies jaunā apkures sistēma, kas ar saviem rēķiniem par patērēto siltumu nepatīkami pārsteigs praktiski ikvienu Latvijas iedzīvotāju.

Valsts ekonomiskais uzplaukums un sabiedrības labklājība ir apstākļi, par kuru radīšanu ir atbildīga visa sabiedrība kopumā.

Valsts prezidents Egils Levits vienā no savām nesenajām intervijām pieminēja Latvijas atpalicību no Baltijas kaimiņvalstīm, nodēvējot mūsu valsti par «vājāko motoru» kaimiņu vidū, kā arī nosaucot šādu situāciju par strukturālu nelaimi.

14. Saeimas vēlēšanas ir aizvadītas, un aktuālākais šā brīža jautājums, protams, ir jaunas, stabilas un ilgtermiņā darboties spējīgas valdības izveide.

Pamazām finišē dažādu lielāku un mazāku tirdziņu sezona. Kopš beigušies pandēmijas uzliktie ierobežojumi, atkal katrā vietā ir kupls tirgotāju un parasti arī pircēju pulks.

Nu jau pagājušas vairāk nekā divas nedēļas, kopš beidzās 14. Saeimas vēlēšanas. Taču dienas, kā tas likumā noteikts,  līdz jaun­ievēlētais parlaments uz pirmo sēdi sanāk novembra pirmajā otrdienā (šoreiz 1. novembrī), ir pat pārāk garš nenoteiktības laiks.

Nav jau tāda viena skaidra likumību saraksta, pēc kāda būtu jāvadās jaunās valdības veidošanas procesā. Latvijā tas tradicionāli ir ļoti atvērts, un visi runā ar visiem.

Pēkšņi darbdienas vidū zvanīja kāds paziņa un, atrazdamies Rīgā pārpildītā ielu krustojumā un savā auto gaidīdams luksoforā parādāmies zaļo gaismu, priecīgs teica, ka tikko sajuties laimīgs, un, nebaidīdamies būt nesaprasts, mēģināja to sīkāk izstāstīt, bet, kā jau tas ar laimi ir, vārdos izteikt to ļoti grūti.

Šķiet, mums ir jārēķinās, ka valdības veidotāju rotaļa «trīs par maz, četri par daudz» aizvilksies līdz pat 14. Saeimas darba iesākumam. Varbūt atkāpusies valdība – par prieku izbalsotiem ministriem – atkal strādās pat nākamgad?

Esmu no tiem cilvēkiem, kam patīk iet uz vietējiem tirdziņiem un tirgiem.

Neatkarīgi no jaunās valdības veidošanas ātruma valstī nav apstājušies procesi, kuru rezultātā jāpildās Latvijas budžetam.

Lai arī vairāki no 14. Saeimā ievēlētajiem spēkiem solījuši pārskatīt Valsts aizsardzības dienesta nepieciešamību, Valsts prezidentam Egilam Levitam šāda iniciatīva nešķiet atbalstāma, nemaz nerunājot par aizsardzības ministru Arti Pabriku, kurš uzskata, ka par Valsts aizsardzības likumu steidzamības kārtā būtu jānobalso vēl esošajai Saeimai, lai nākamā gada janvārī varētu jau notikt pirmais iesaukums, komplektēts no 500 brīvprātīgajiem. 

Galvenā intriga, kas saistīta ar nākamās valdības izveidi pēc nupat aizvadītajām 14. Saeimas vēlēšanām, acīmredzami ir – vai šīs valdības sastāvā tiks vai netiks iekļauti «Progresīvie», kas ir lielās politikas debitanti Saeimas līmenī.

«Tev ir tikai jāgrib būt tur,» saka tie, kas jau visai ilgi brīvprātīgi palīdz uz Latvijas –  Krievijas robežas, uzņemot Ukrainas kara bēgļus.

Mēdz teikt, ka viss labāk saprotams kļūst kaut nelielā laika distancē. Nedēļa, kopš uzzinājām 14. Saeimas vēlēšanu rezultātus, gan ir pārāk īss brītiņš, bet sabiedrība tomēr jau sāk apjaust, kādus ideoloģiski, politiski un reizē arī ekonomiski rīkoties tendētus deputātus esam ievēlējuši.

Vakar, saņēmuši savdabīgu dāvanu – jaudīgu sprādzienu uz 17 kilometrus garā Krievijas anektētās Krimas tilta – Kremļa asiņainā pundura 70 gadu jubilejā, krievu fašisti atkal apbēra Ukrainu ar raķetēm, šoreiz triecienus vēršot galvenokārt pret galvaspilsētu Kijivu. 

Tas, cik demonstratīvi Jaunā Vienotība norakstīja zaudējumos savu finanšu ministru, brīdina: esoši topošā premjerpartija gatavojas ļoti smagai ziemai.

Domāju, ka 14. Saeimas vēlēšanu rezultāti ir adekvāti. Gribas atzīmēt divas lietas: uzņēmēji ir arī Latvijas pilsoņi un lielā mērā patrioti, tāpēc, protams, priecē, ka mūsu sabiedrība nobalsoja par stabilitāti un Rietumu civilizācijas izvēli; vienlaikus tas, ko mēs redzam, ir gaidas un pieprasījums pēc tomēr labākiem rādītājiem ekonomikā un tautsaimniecībā.