Nupat tika publiskoti socioloģisko pētījumu kompānijas SKDS pēc Latvijas televīzijas (LTV) ziņu dienesta pasūtījuma veiktas aptaujas rezultāti, no kuras izriet, ka iedzīvotāji Saeimas vēlēšanu priekšvakarā par prioritāriem uzskata jautājumus, par kuru iespējamo risināšanu vairākumā gadījumu politiskās partijas dažādu iemeslu dēļ nespēj sniegt skaidras atbildes.
No pavisam 19 partijām šīs divas vēl ir starp tām, kas pelna politikas interesentu ievērību. (Latvijas Krievu savienība ir pavisam cits stāsts.) Viena, ar 16 mandātiem triumfējusi šīs Saeimas vēlēšanās, bija stabils koalīcijas partnere. Otras panākumi nelatviešu pilsoņu vidū liek gaidīt sensāciju.
Jo tuvāk vēlēšanas, jo vairāk no malu malām birst atgādinājums izdarīt pareizo izvēli.
Priekšvēlēšanu un skolotāju streika pieteikuma kņadu aizvējā Saeima diezgan pieklusināti 8. septembra sēdē pieņēma jaunu Pašvaldību likumu.
Esam sagaidījuši jau pirmās salnas un nogaršojuši pirmos ābolus. Rudens ir klāt.
Vakar finanšu ministrs atstādināja Valsts ieņēmumu dienesta direktori. Pamatojums – vairāki šīs iestādes «augsti stāvoši» darbinieki cenšas izspiest naudu no uzņēmēja ar draudiem viņu nelikumīgi arestēt.
Nupat esam nodzīvojušies līdz mazajā Latvijā bezprecedenta pasākuma priekšvakaram – pedagogu beztermiņa streikam.
Pašlaik mūsu valsts elektroenerģijas pašpietiekamība ir negatīva – 40% no nepieciešamās elektroenerģijas Latvija saražo pati, bet 60% importē. Vēl šī gada sākumā galvenais importa avots bija Krievija, bet pēc 24. februāra ir skaidrs, ka nepieciešami kardināli vidējā termiņa risinājumi, kas ļautu Latvijai energoapgādes ziņā kļūt pilnīgi neatkarīgai, pie reizes ieturot kursu uz fosilo resursu mazāku izmantošanu.
Septembris ir dzejas mēnesis, un tajā dzejnieki jācitē. «Šausmīgi daudz patiesību. Nojukt var, ja nav savējās,» rakstījis Imants Ziedonis.
Kā liecina oficiālie statistikas dati, Latvijā ilgtermiņā turpina sarukt darbavietu skaits uzņēmumos, un 2021. gada beigās tas bija par 8,3% mazāks nekā 2014. gadā jeb skaitliski – pagājušā gada beigās Latvijas uzņēmumos bija 709,6 tūkstoši, kamēr 2014. gada beigās – 773,8 tūkstoši strādājošo.
Šie vēlēšanu projekti – Ainara Šlesera vadītā partija Latvija pirmajā vietā un Alda Gobzema radītā «politiskā partija Katrai un katram» – Latvijas politiskajā kultūrā ir kaut kas pavisam «oriģināls».
Ģimenes, kurās ķildu dēļ vecāki aizmirst rūpēties par bērnu vajadzībām, uzskatām par nelabvēlīgām. Ar tām darbojas bāriņtiesas, bērnu tiesību aizsardzības inspekcija un citi attiecīgie dienesti.
Nesen sarunā ar paziņām sevi nosaucu par valmierieti. Tūlīt pretī bija jautājums – kā? Tu taču nāc no Alūksnes!
Pagājušajā sestdienā Čehijas galvaspilsētā tika piedzīvota vērienīga – ap 70 tūkstošiem protestētāju – demonstrācija, vērsta pret augošo energodārdzību.
Parasti, rakstot par teātra lietām, virsraksts varētu būt Teātris ar drāmu, taču šoreiz, lai raksturotu ķibeli, kas radusies ar labiem nodomiem iecerētajā vērienīgajā Valmieras teātra ēkas rekonstrukcijas procesā, skaudri precīzāks būs manis piedāvātais.
Mazāk par mēnesi atlicis līdz kārtējām Saeimas vēlēšanām. Ļoti iespējams, ka 1. oktobrī Latviju sagaida visu laiku zemākā vēlētāju aktivitāte, izvēloties it kā tos pašus viedākos ļaudis, kam nākamos četrus gadus nāksies lemt par valstī notiekošo.
Šie saraksti noteikti interesē ne tikai rietumnieciski kreisi domājošu jaunatni vai labēju uzskatu cilvēkus, ko uzrunā Ulda Pīlēna «oranžā filosofija», pārpakota citā iesaiņojumā.
Šovasar pēc divu gadu ar pandēmiju saistīta pārtraukuma Latvijā ciemojās mazbērni, kas vecāku darba dēļ vēl gadu dzīvos un mācīsies Somijā.
Kā liecina pētījumu centra SKDS vēl jūnijā veiktas aptaujas rezultāti, vairākums jeb 57% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka partiju popularitātes reitingi, kurus publisko sabiedriskās domas aptaujas kompānijas un plašsaziņas līdzekļi, nav uzticami.
Vasara ir nogriezta kā ar nazi. Atmiņas par pārcentīgi karstajām dienām kā lapas, jau nedaudz izkaltušas un sačervelējušās, rudens sprauž uz gladiolu garajiem zobeniem.