Jau pirms meteoroloģiskajām prognozēm un modernām laikapstākļu lietotnēm cilvēki savu ikdienu plānoja, rūpīgi vērojot dabu. Senči zināja, ka apkārtējā vide sniedz daudz vērtīgu norāžu par gaidāmajiem laikapstākļiem, gadalaiku maiņu un piemērotāko laiku dažādiem saimniecības darbiem. Tika vērota gan putnu uzvedība, gan koku plaukšana, arī migla, vēja virziens, rasa un debesu ķermeņu kustība bija kā dzīvs kalendārs, kas palīdzēja pieņemt lēmumus sadzīvē.
«Klimata pārmaiņas nav tikai attāls globāls jautājums – tās ietekmē mūsu ikdienu jau tagad. To izjūt lauksaimnieki sausuma vai stipru lietavu laikā, mežu īpašnieki pēc vētrām un kaitēkļu savairošanās, iedzīvotāji karstuma viļņu laikā pilsētās, kā arī ikviens, kurš novēro pārmaiņas gadalaikos, ūdens līmenī upēs vai dabas daudzveidībā.
Klimata un enerģētikas ministrijas speciālisti ir uzsvēruši, ka, lai sasniegtu enerģētisko neatkarību, Latvijai ir nepieciešama dažādota elektroenerģijas ražošana.
Šī gada sākumā AS «Augstsprieguma tīkls» sagatavotajā Latvijas elektroenerģijas tirgus apskatā varēja izlasīt, ka 2025. gadā Latvijā saražotās elektroenerģijas daudzums samazinājies par 1,8% salīdzinājumā ar 2024. gadu, veidojot 5798 gigavatstundas (GWh).
Kas ir enerģētika un kāpēc mums vajadzīga stratēģija?
Kad dzirdam vārdu «enerģētika», bieži domājam tikai par elektrību. Taču patiesībā tas ir daudz plašāks jēdziens. Enerģētika ietver visu, kas saistīts ar enerģijas ražošanu, piegādi un izmantošanu – elektrību, siltumu, degvielu, dabasgāzi un arī atjaunojamos resursus, piemēram, vēju, sauli un ūdeni. Vienkāršāk sakot – enerģētika ir tas, kas nodrošina mūsu ikdienu. Bez tās nevar darboties ne ledusskapis, ne slimnīca, ne skola, ne rūpnīca. Enerģija ir tik pašsaprotama, ka bieži par to aizdomājamies tikai tad, kad pazūd elektrība vai būtiski pieaug rēķini.
Gluži elektrību no kūtsmēsliem uzreiz iegūt pagaidām nav iespējams, taču vienu no šobrīd plašāk pazīstamajiem enerģijas avotiem – gāzi – gan. Mūsu pašu Valmieras novadā ir uzņēmums, kas ar to plāno nodarboties nopietnos rūpnieciskos apjomos. Liesma šodien ciemojas Naukšēnu pagastā, kur blakus liellopu fermai Lejasboles tapis moderns gāzes ražošanas uzņēmums. Sīkāk par visām šīm lietām stāsta RENĀRS MIĶELSONS, SIA Livland Biomethane līdzīpašnieks un valdes loceklis.
Klimata pārmaiņas vairs nav kaut kas tāls vai abstrakts, tās ietekmē mūsu ikdienu jau tagad. Mēs visapkārt pasaulē redzam biežākus karstuma viļņus, stiprākas vētras, plūdus un sausuma periodus, kas ietekmē gan dabu, gan cilvēku dzīvi. Šīs pārmaiņas rada daudz izaicinājumu, tāpēc ir svarīgi ne tikai censties tās mazināt, bet arī domāt, kā tām pielāgoties.
Atzīšos, ka es, kā, iespējams, vēl kādi nezinīši, uzskatīju, ka galda hokejs ir vien tāda bērnu spēlīte. Taču tā nebūt nav. Galda hokeju spēlē un var spēlēt visos vecumos, pie tam šis sporta veids kļūst arvien populārāks ne tikai pasaulē, bet arī pie mums Latvijā, Valmierā. Tam apstiprinājumu guvu sarunā ar Valmieras Jaunatnes centra «Vinda» galda hokeja treneri un īstenu entuziastu SANDI KRASTU.
Airēšanas slalomists Aldis Kļaviņš, BMX riteņbraucējs Māris Štrombergs, basketbolisti brāļi Dairis un Dāvis Bertāni, vieglatlēte Agate Caune – daļa no mūsu izcilākajiem, kas kā Latvijas izlases sportisti dažādos starptautiskajos čempionātos un pat olimpiskajās spēlēs godam ir pārstāvējuši savu valsti.
Gauja, Kazu krāces, airēšanas bāze «Krāces» un tur esošā Latvijā labākā airēšanas slaloma trase, un LĪGONIS BEČERS – treneris un brīvprātīgais, kurš vismaz 40 sava darba mūža gadus veltījis tam, lai par airēšanu kā sporta veidu Valmierā un daudz tālāk aiz mūsu novada, arī Latvijas robežām runātu tikai ar plus zīmi.
Uz šo jautājumu plašāk atbild ARNIS VECVAGARS, Bertānu Valmieras basketbola skolas izpilddirektors.
Nupat, 2. aprīlī, «Valmieras Magnēta» 55. sezonā, pulcējās liels skaits aktīvās atpūtas un orientēšanās sporta cienītāju.
Valmiermuižā atrodas jāšanas sporta klubs «Mustangs», ko vada ALEKSANDRS VASIĻJEVS ar sievu ILONU. Tur ir gan stallis, gan labiekārtots jāšanas laukums un manēža, kura dod iespēju strādāt visu gadu. Klubs specializējies konkūrā, kas ir jāšanas sporta disciplīna, ko bieži sauc arī par šķēršļu pārvarēšanu (angliski show jumping). Tikāmies sarunā ar Aleksandru par klubu, par jāšanu un zirgu audzēšanu.
Bērni – mūsu nākotne! Šis sauklis ne reizi vien dzirdēts izskanam, kad tiek runāts par jauno paaudzi. Bet vai esam pietiekami atbildīgi rūpēs par to, lai mūsu bērni augtu laimīgi un izaugtu par gudriem, veseliem nākamās sabiedrības locekļiem? Vai mums, tagadējai paaudzei, nodrošinātas visas iespējas, lai šo pienākumu sekmīgi pildītu? Cik draudzīga vide ģimenēm ar bērniem ir Valmieras novadā?
Kad pavasara saulīte dejo pa debess jumu, šķietami vairāk var pamanīt pilsētā arī jaunos vecākus, dažkārt arī vecvecākus, stumjam bērnu ratiņus ar kulbu vai mazos sporta ratiņus, kuros sēž jau lielāki ķipari. Cits ātrā gaitā, cits pastaigas solī brauc gan dzīvīgajā Valmieras centrā, gan klusākos meža celiņos gar Gauju vai tver sauli un siltumu pilsētas parkos, izmetot līkumu ļaužu pilnos veikalos.
«Atver durvis jaunam sākumam» – tik iedrošinoši potenciālos un esošos klientus savā mājaslapā uzrunā «Swedbank».
Ārpusģimenes aprūpe ir kā karsts kartupelis, kuru gatavi apviļāt daudzi, bet tajā iekosties gatavība zūd, jo jāpieņem virkne izaicinājumu, gan risinot problēmas, gan sistēmu valstī stratēģiski sakārtojot.
Bērni ir mūsu sabiedrības pamats, tāpēc ir ļoti svarīgi atbalstīt daudzbērnu ģimenes, kurās aug trīs vai vairāk bērnu.
Valmieras novada pašvaldība Latvijā ir starp pirmajiem ceļa cirtējiem tādā specifiskā nišā, kāda ir jaunu daudzdzīvokļu namu celtniecība. Par iekrāto pieredzi, arī uzsistajiem puniem un tuvākās nākotnes plāniem Liesmai stāsta ILMĀRS SKĀDULIS, pašvaldības uzņēmuma Valmieras namsaimnieks valdes loceklis un īres namu projektu – valmieriešiem dienas kārtībā jau trešais – tehniskais vadītājs.
Pirms gadu mijas Valmierā notiek novada veiksmīgāko uzņēmēju godināšana dažādās nominācijās. Pasākums notiek sadarbībā ar Valmieras novada pašvaldību un Valmieras Attīstības aģentūru.