Valmieras futbola komandas kvēls līdzjutējs — VALDIS BEKMANIS sportu sauc par savu mūža mīlestību. Nupat nosvinējis 80. jubileju, pa ceļam pārciešot vairākas veselības likstas, viņš joprojām pirmais pēc spēles izskries laukumā, lai apsveiktu savus iemīļotos futbolistus pēc uzvaras.
Diplomēts mākslas zinātnieks, mākslas pedagogs, humanitāro zinātņu maģistrs, Latvijas Mākslinieku savienības biedrs. Vienīgais Latvijā, kurš pievērsa sabiedrības uzmanību naivajai mākslai, rīkoja un rīko šī stila darbu izstādes Latvijā, vadīja Naivās mākslas muzeju Rīgā; pirmais dziļāk izpētīja gleznotāja Jāņa Staņislava Rozes devumu (monogrāfija “Leģendas hipotēze”, 2012). Dzimis un audzis Valmierā, savulaik godināts par Gada valmierieti 2005. Divu dēlu tēvs, fanātisks makšķernieks, labprātīgs kājāmgājējs maršrutā no Burkānciema līdz Dizaina un mākslas vidusskolai Purva ielā.
DIĀNA BALTIŅA mācās Valmieras Pārgaujas ģimnāzijas 11.d klasē. Viņa ir aktīva badmintoniste, iesaistās Eiropas Jauniešu parlamentā, dzied divos koros, kā arī apmeklē Mehatronikas skoliņu. Viņasprāt, ir forši zināt daudz un ar to dalīties ar citiem. Tāpat Diāna jau vairākkārt savas zināšanas izaicina, piedaloties spēlē «Gudrs, vēl gudrāks», šogad finālā paliekot otrā.
Šoreiz stāsts par leģendāro Zviedrijas karaļa braucienu no igauņu zemēm līdz Rīgai. Interesanti, izkāpa vai neizkāpa karalis Valmieras stacijā? Vieni apgalvo, ka jā, citi — ka šis cieņas apliecinājums valmieriešiem tomēr gājis secen... Ar laiku šīs augstdzimušās personas un pavadošās svītas sagaidīšanas norise folklorizējās, fantāzijai mijoties ar patiesību, bet, kā jau vienmēr, ir izvēle – ticēt vai neticēt!
Šī ir tikai otrā darba nedēļa Valmieras pilsētas galvenajai arhitektei. Ilgāku laiku šis amats pilsētā it kā bija nolikts malā, it kā bija apvienots ar vēl kaut ko... Nu ZANDA LAPSA, ambīcijām apveltīta profesionāle ar labu Latvijā un ārzemēs gūtu izglītību un arī septiņu gadu praktiskā darba pieredzi arhitektu birojos Anglijā un Nīderlandē ir gatava jūgties klāt šim vezumam!
27. aprīlī no plkst.10 līdz 18 Valmieras Tūrisma informācijas centrs aicina ikvienu interesentu pārbaudīt savas erudīcijas spējas un piedalīties spēlē par “Green Railways” jeb “Zaļajiem dzelzceļiem”.
Dzejniekam VIKAM (Viktoram Kalniņam) dzimšanas diena būs tik zīmīgajā 1. aprīlī, šoreiz cienījami apaļš skaitlis. Pats neko lielu no tā neiztaisa, kā izbrīnā gan teic, ka Dikļu kultūras centrā kaut kas tieši tās dienas pievakarē notikšot, bet turpina tāpat: netradicionāli izber savos dzejoļos punktus un komatus — paretam, jo lielākoties iztiek bez tiem pavisam, tāpat kā bez lielajiem burtiem. Viņam ir savs iekšējais ritms, savas vārdu spēles un sava kārtība, pie kuras turēties un drusku sirdīties, ja kāds to nerespektē.
Tēva RAIMONDA PĒČA (1938 - 2015) atmiņas pierakstījusi VVĢ skolotāja INETA AMOLIŅA
Jau pirms kāda mēneša, kolīdz Rīgas un Alvila Freimaņa ielu krustojumam blakus parādījās iežogots būvlaukums, kurš robežojās ar blakus esošā STOKKER instrumentu un servisa tirdzniecības centra dikti jau kompakto teritoriju, daudzi garām braucēji un gājēji Valmierā sāka interesēties – kas šajā vietā taps?
MADARA ĶIKĀNE ir fizioterapijas centra “ALA[K]RIS” vadītāja, sertificēta fizioterapeite un trenere. Sniedz fizioterapeita konsultācijas, vada ārstnieciskās vingrošanas nodarbības individuāli un grupās. Viņas darbu ļoti atzinīgi novērtējuši pacienti un kolēģi, apliecinājums tam ir apbalvojums Gada balva medicīnā 2018 nominācijā “Gada funkcionālais speciālists”. Apbalvojumu pasniegšana ir nozīmīgs gada notikums, ko organizē un rīko Latvijas Ārstu biedrība. Gada balvu medicīnā saņem labākie nozares speciālisti.
Dažas dienas pirms 1929.gada pavasara palu kulminācijas noslēdzās viena no lielākajām mākslinieka cilvēciskajām traģēdijām Latvijas mākslas vēsturē. Pēc saprāta zaudēšanas un piespiedu ārstēšanās, trešdien, 17.aprīlī agri no rīta Sarkankalna psihiatriskajā slimnīcā no smadzeņu nomira ar spilgtu mākslinieka talantu apveltītais Eduards Brencēns, kura radošais pienesums un idejas ir nozīmīgi lielumi Latvijas mākslas attīstībā. Pirms dažām dienām, kad ļaunā ” slimība pieņēma asu formu” viņu ievietoja slimnīcā.
* Zviedrijā 60. gados izdots pasaulē izklīdināto šaniešu atmiņu apkopojums Jāņa Kārkliņa (1891–1975) grāmatā Latviešu Pūcesspieģelis. It kā sasauce ar Šarla de Kostēra romānu Leģenda par Pūcesspieģeli. Grāmata par Šanas biedrību un tās Virsaiti tapusi Ternejas pagastā, Rūjienas pusē, dzimušā Jāņa Abuča grāmatu apgādā Ziemeļblāzma. Šanas biedrības arhīvā atrodama atklātne, kas 1960. gada 8. novembrī zīmogota Zviedrijā, sūtīta Mr. Kārlim Konrādam. Jā, misteram viņa īstajā vārdā un uzvārdā uz veco ļaužu pansionātu Ļeņina ielā 25, Valmierā: ... tricienu tempos ar pirmrindnieku degsmi strādājot, ir uzcelts un trimdas tautas apbrīnai nodots Šanas un tās Virsaiša piemineklis 3 stāvos no 1224 plāksnēm. Punkta pielikšanas ballē (ar garīgiem iestiprinājumiem) Miķeli Amālijas d. lūdzu ierasties Ārlandes lidlaukā Sv. Lūcijas (jaunās gaismas karalienes) karnevāla laikā 13. dec., kad te izsniedz Nobela prēmijas gudrākiem un uzņēmīgākiem eksemplāriem, un Šanas tauta ieradīsies globāli no visiem kontinentiem. Čabata! Tavs būvinženieris ar liesmainu sveicienu –– J. Kr.
“Uzskatu, ka, jo veiksmīgāks ir pirmais skolotājs, jo veidojas pozitīvāka attieksme pret izglītību gan bērnam, gan ģimenei, kurai saskarsme ar konkrēto skolu ir pirmoreiz,” saka Valmieras 5. vidusskolas direktore RUDĪTE MARKUS. Viņa skolu vada jau sešpadsmito gadu, kā arī pasniedz jauniešiem vācu valodu. Rudīte Markus strādā Valmierā kopš 1987. gada pēc universitātes absolvēšanas. Perfektas zināšanas vācu valodā un tās lietošanas niansēs gan pilīs, gan būdiņās, — tā par skolotājas erudīciju saka kāda bijusī kolēģe, atceroties direktores sirdsdarbu: nu jau daudzus gadus viņa koordinē Valmieras sadarbību ar Gīterslo apgabalu Vācijā, palīdz pilsētas pašvaldībai šo sakaru uzturēšanā. Sadarbības partnere 5. vidusskolai ir Halles vidusskola.
Maz Valmierā būs vidējās un vecākās paaudzes cilvēku, kas nebūtu vismaz dzirdējuši skolotāja Egona Tālivalža Ziediņa (1926 — 2018) vārdu. Gandrīz visu mūžu viņš dzīvoja un strādāja Valmierā. Dziļas inteliģences cilvēka un pedagoga atmiņu fragmentos varam ieraudzīt mūsu pilsētu pagājušā gadsimta 30. gados un vēlāk.
MAIJA un IVARS POĻI pērn kļuva par vienu no Valmieras Zelta pāriem: viņi ir kopā nu jau vairāk nekā piecdesmit gadus. Valmierieši viņus zina kā vienu no pašām populārākajām sportiskajām ģimenēm, un Beātes ielas nama dzīvoklī goda vietā greznojas skaista pilsētas pašvaldības balva par mūža ieguldījumu sportā.
Ir pavisam normāli, ka ziemas laikā pieklusuši darbi Valmierā šobrīd lielākajā ielas rekonstrukcijas objektā – topošajā gandrīz 2 kilometrus garajā Rietumu industriālajā maģistrālē, kas Leona Paegles ielu no Dzelzīša, izmantojot daļu Ausekļa ielas un Voldemāra Baloža ielas, kā arī Somu ielu, pagarinās līdz pat Valmieras apvedceļam (autoceļam P18 posmā Valmiera - Smiltene). Par pašreizējo situāciju Valmierietim pastāstīja projektēšanas uzņēmuma SIA Ceļu komforts Arhitektūras daļas teritoriju sadaļas vadītājs, projektētājs MĀRIS ŠMITS. Jāatzīmē, ka darbi šajā objektā notiek pēc Ceļu komforta projekta, šī pati firma veic arī autoruzraudzību.
Izlēmīgi vīri
Brīvības cīņās par Latvijas neatkarību un patstāvību (1918-1920) nozīmīgu ieguldījumu deva militārais formējums, kuram pirms simt gadiem piešķīra Valmieras vārdu! Kā pirmo kājnieku pulku to dibināja 1919. gada 18. februārī Tērbatā (tag. Tartu) Igaunijā. Kāpēc vēsturiskais notikums norisinājās ārpus Latvijas? Atbilde meklējama toreizējā sarežģītajā politiskajā situācijā, — proti, pie varas kopš 1918. gada decembra atradās lielinieki jeb komunisti. Arī daļa valmieriešu atbalstīja P. Stučkas režīmu. Taču netrūka patriotisku un dedzīgu vīru, kuri meklēja iespēju palīdzēt atjaunot nesen proklamētās valsts suverenitāti.
Miķelim pēdējā laikā sanācis biežāk pabūt jaunajā Valmieras guļamvagonā – papriecāties par itin lepnajiem auto, kas noparkoti lielajā stāvlaukumā pie abiem jaunajiem īres namiem. Kā zināms, uz šejieni – ja nu gadās kādi spiedīgi apstākļi Rīgā – gatavs pārvākties pat Latvijas premjers, viņam neskarts trijnieks joprojām tiek turēts rezervē... Kaut arī īres nauda nav gluži sviestmaizes vērtē, tomēr te labprāt mitinās ļaudis, kuri to var atļauties un kaut kādu iemeslu dēļ pagaidām vēl nav gatavi sava mitekļa pirkumam. Pagaidām, kā Miķelis uzzināja, tikai dažiem īrniekiem radušās problēmas ar īres nomaksu.
Aizvadīti Latvijas simtgades svinēšanas pasākumi. Tos sagaidot, daudzviet bija pieteikta simt labu darbu izdarīšana, no kuriem vairums arī izdarījās. Var pat nojaust, ka daudziem simtgades slavinātājiem nu ir spēku krāšanas un atpūšanās laiks, lai viņu pēcteči sevi vēl izteiksmīgāk pieteiktu pēc nākamajiem simt gadiem. Iespējams, ka arī tikai tad būs visdziļākā vērtēšana, kas no pērn simtgadei veltītajiem darbiem ir labi un gudri darīti un kas ne gluži.
Skolotājai šodien nav stundu. Trešdienas tāpat kā brīvdienas parasti gan paiet citos darbos — Ineta Amoliņa ir arī ģimnāzijas muzeja vadītāja un sertificēta Valmieras gide, Latvijas Skolu muzeju biedrības valdes priekšsēdētāja, iesaistās Valmieras un Kocēnu pašvaldību projektos, novadpētnieku aktivitātēs, valsts un vietējos konkursos ar padomu un palīdzību. Viņa ir brīnišķīga stāstniece, un arī mūsu sarunai tā trešdiena likās par īsu. Nav jau arī viegli aptvert 37 gadus skolā, kur viss nācis tikai ar darbu — nekas nav no gaisa nokritis, skolotāja nosmej.