Viedokļi

18. februārī apstiprināja vienreizēja 500 eiro pabalsta izmaksu par katru bērnu, tie tiks izmaksāti par katru bērnu personai, kurai laikposmā no 2021. gada 1. marta līdz ārkārtējās situācijas beigām ir tiesības uz bērna kopšanas pabalstu par bērnu līdz viena gada vecumam, ģimenes valsts pabalstu vai piemaksu pie ģimenes valsts pabalsta par bērnu ar invaliditāti, vai kurai sakarā ar bērna piedzimšanu ir tiesības saņemt maternitātes pabalstu un bērns ir piedzimis līdz ārkārtējās situācijas beigām.

Nedēļas sākumā tika braši spriests par iespējamu valdības nomaiņu – gan saldu sapņu pārņemtajā opozīcijā, gan pašā koalīcijā. Brīdis šķiet izdevīgs. Taču ko likt vietā?

Tikai vakar valdība lēma par atsevišķu tā saukto skaistumkopšanas pakalpojumu daļēju legalizēšanu. Nu, kā lai citādi nosauc aizliegumu, piemēram, strādāt normālai vīriešu frizētavai, kurā stiprā dzimuma īpatņi lielākoties ierodas tikai apgriezt matus, bez kaut kādām tur anomālijām, pie kurām varētu pieskaitīt ekskluzīvus frizūras kārtojumus ar krāsotām šķipsnām un tamlīdzīgām frizieru augstākās pilotāžas izpausmēm.

Sūri klājas Krišjāņa Kariņa vadītajai valdībai. Vēl pērn decembrī, kā rāda SKDS aptaujas dati, ar valdības darbu bija pilnībā neapmierināti 27% respondentu, bet janvārī tādi jau ir 37%. 

Sporta pasaulē ir tāds termins – sapinās meistarībā, ko lietojam brīžos, kad komandu spēlēs drošās situācijās tikmēr tiek kombinēts, kamēr pretinieks paspēj atgriezties aizsardzībā, un vārtos vai grozā raidītā bumba mērķi nesasniedz. Šobrīd kaut kas stipri līdzīgs vērojams valdības rīcībā, kaut gan vēl pirms dažiem mēnešiem visi staigāja lepni izslējušies, stāstot anekdotes par igauņiem, kuru galvenā problēma esot zemais ar Covid inficēšanās līmenis Latvijā. 

Latvijas politiķu nebeidzamā nespēja sakārtot mehānismus cīņā ar koronavīrusa pandēmiju, kā arī izbeigt savstarpējos kašķus aizvien biežāk liek uzdot jautājumu – cik vispār efektīva ir mūsu politiskā sistēma?

Tā tiek saukta arī par Pelnu trešdienu, ir septītā trešdiena pirms Lieldienām (46. diena pirms Lieldienām)  – un šogad tā iekrīt tieši šodien, 17. februārī. Rietumu kristietībā tā ir arī pirms Lieldienu gavēņa pirmā diena. 

Kopš CVK ir izsludinājusi pašvaldību vēlēšanas 5. jūnijā, atbilstoši likumam «Par pašvaldību vēlēšanām» spēkā nu jau ir daudzi ar vēlēšanām saistīti datumi. Tā  kopš 6. februāra ir sācies priekšvēlēšanu aģitācijas periods, darbojas prasības un ierobežojumi partiju priekšvēlēšanu aģitācijas materiālu publiskošanā.

Darba kārtībā Latvijā patlaban ir administratīvi teritoriālā reforma. Mums, novadu sociālo dienestu vadītājiem, jau bijušas pirmās tikšanās ar Vidzemes Augst­skolas pārstāvjiem, kas organizē jaunā modeļa izstrādi, esam jau runājuši arī par konkrētām lietām.

Kamēr kaimiņos Igaunijā un Lietuvā vakcinēšanās norit bez aizķeršanās, vakcīnas saņēmuši mediķi un sociālās aprūpes darbinieki, daudzviet vakcinēt sāk arī izglītības darbiniekus, tikmēr Latvijā vēl notiek jezga ap to, ko un kad vakcinēs, bet svarīgi, ka maestro Raimonds Pauls ir piekritis vakcinēties!

Vienkārši, uzskatāmi, pārliecinoši: valsts amatpersonu un agrāko prezidentu – cita starpā, godājama vecuma jeb riska grupas cilvēku – publiskā vakcinēšanās ir visveiksmīgākais valdības «piārisms» cīņā pret vīrusu un sabiedrībā iesētiem aizspriedumiem.

Pastāv viedoklis, ka Latvijas iedzīvotāji mīl mieru un stabilitāti atbilstoši mūsu ziemeļnieku temperamentam. Tomēr šāds stereotips neatbilst dzīves realitātei un mūsu valsts sociālekonomiskajai attīstībai. Patlaban šī neatbilstība vērojama arī Covid-19 vakcīnu iegādes procesā, apdraudot ne tikai sabiedrības labklājību, bet nu jau arī veselību. Ko varam mācīties no vakcīnu iegādes, un vai jauniegūtās mācības var nodrošināt kāroto mieru?

Vēl ne tik ļoti sen kāds tagad jau patriektais ministrs nepaguris radio un televīzijā sludināja teritoriālās reformas priekšrocības. Tagad zinām – jauno pašvaldību vēlēšanas noteiktas 5. jūnijā, tātad pēc nedaudz mazāk kā četriem mēnešiem.

Pēdējā laikā savā Facebook draugu joslā ieraugu,  ka viņi ir tikuši apkrāpti internetā. Šobrīd tas ir pat ļoti izdevīgs laiks, lai darbotos interneta krāpnieki, – cilvēki strādā no mājām, iepērkas internetā, pārbauda savu e-pasta kastīti pietiekami bieži.

Plašu rezonansi izraisījis vienas no valdošās koalīcijas partijām – Nacionālās apvienības (NA) – ierosinājums koalīcijai pieņemt lēmumu par vienreizēja pabalsta izmaksu ģimenēm ar bērniem. Ierosinājums paredz vienreizēju izmaksu 500 eiro apmērā par katru bērnu, ieskaitot arī aizbildniecībā vai audžuģimenēs esošos bērnus.

Valdības haotiskie un nepārdomātie lēmumi kopumā ir sekas tam, ka lielie valdības partneri un sociālie partneri nav tikuši iesaistīti tādā krīzes vadības ģenerālštābā. Tas ir  iemesls! Jau pirms divām nedēļām mums visiem kopā bija tikšanās ar premjeru.

Saskaņā ar Civillikuma 1074. pantu «nevienu kopīpašnieku nevar piespiest palikt kopīpašumā» un «katrs kopīpašnieks var katrā laikā prasīt dalīšanu».

Vairums no mums, kam ikdienā makā nav pat 50 eiro, kad uzzinām par čemodāniņā vestu pusmiljonu eiro, lai tos pat nezin par ko kādam atdotu, dziļā pārliecībā pievienosies apsūdzībai, ka tāds vedums nu gan nevar būt godīgs.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš sabiedrībai pagājušā gada nogalē solīja saprotamus ierobežojumus, tomēr nez vai pie tādiem esam tikuši. Savu nostāju piektdien Facebook pauda arī pilsoniski aktīvā juriste Ieva Brante. Protams, viņa nav vienīgā, ir daudzi, kas nesaprot.

Eiropas Savienība – pēc paplašināšanās inerces, jauno dalībvalstu labiekārtošanās un pašapmierinātās pēckrīzes rutīnas – beidzot ir atradusi savu Dižo Mērķi. Mēs jūtamies gatavi sīvai cīņai, lai uzveiktu, iespējams, briesmīgāko no slimībām – vēzi.