KRISTĪNE JOSHI ir valmieriete, kas pēc vairāku gadu prombūtnes atgriezusies dzimtajā pilsētā. Pirms aptuveni septiņiem gadiem viņa pameta darbu birojā un devās uz Indiju apgūt jogu. Šobrīd viņa ir «palikusi» Latvijā un pasniedz jogu.
Ir lietus blūzs, miglas blūzs, vakara blūzs, nakts blūzs... Kā informē visu zinošā Wikipedia, blūzs cēlies no angliskā blues vai pat blue devils, kas apzīmē melanholiju, skumjas. Blūzs sākotnēji bija liriska afroamerikāņu solodziesma, pēc tam jau kļuva par atsevišķu mūzikas novirzienu. Parādījies 19. gadsimta otrajā pusē ASV, blūzs ir viens no senākajiem populārās mūzikas stiliem. 20. gadsimta sākumā izveidojās tā saucamais klasiskais jeb pilsētas blūzs.
AGNESE un KASPARS OZOLIŅI dzīvo un strādā Valmierā. Kopš 24. aprīļa saimnieko savā uzņēmumā «Picu Fabrika OZO». Liesma ar viņiem aprunājās šajā picērijā.
Šomēnes aprit divdesmit pieci gadi, kopš dibināts Valmieras Hokeja klubs, kura dzimšana nenotika tukšā vietā, jo Valmieras hokeja tradīcijām bija vajadzīgs turpinājums jaunā kvalitātē. Par to stāsta kluba dibinātāji RINGOLDS ARNĪTIS un JĀNIS LAURIS.
LAURIS IGAUNIS ir SIA «Wunder Latvia» programmētājs. Tas ir starptautisks uzņēmums, un lielākā «Wunder» filiāle darbojas Somijā, vēl ir filiāles arī Igaunijā. Savukārt Latvijā ir nu jau trīs biroji – lielākais no tiem Valmierā, vēl ir Rīgā un arī Rēzeknē.
EMĪLS BALODIS ir no Olaines. Viņa lielākā aizraušanās ir hokejs. Tas viņu pavada it visur, arī tagad, kad Emīls jau trešo gadu apgūst mediju studijas un žurnālistiku Valmierā, Vidzemes Augstskolā. Paralēli studijām Emīls strādā slidotavā, joprojām spēlē hokeju, un bez tā visa viņš jau izmanto augstskolā gūtās zināšanas un profesionāli darbojas sociālajos medijos, ziņojot par hokeju.
PAULA APSĪTE ir montāžas režisore producentu grupā «Brīvdienas». Viņa ir viens no tiem cilvēkiem, kas saliek kopā Latvijā skatītākos šovus, piemēram, «Vakariņas četratā». Šogad pabeidza bakalaura studijas Vidzemes Augstskolā un ieguva žurnālista kvalifikāciju. Tomēr, kā viņa pati saka: «Esmu meitene, kas uzaugusi Endzelē, ciematā Rūjienas pusē.»
Panākt vienlīdzību gan profesionālajā vidē, gan dzīvē pēc darbadienas beigām ir viens no mūsdienu sabiedrības lielajiem uzdevumiem. Tiesa, pastāv daudz atšķirīgu viedokļu par to, kas ir vienlīdzība.
Apmēram pirms gada mani uzrunāja Saeimas deputāts ROMĀNS NAUDIŅŠ ar vaicājumu, vai ir iespējams noorganizēt diskusiju, lai kliedētu mītu par hokeju kā dārgu sporta veidu, tādējādi iedrošinot vecākus sūtīt savus bērnus trenēties hokejā. Jau biju sameklējis Romānam sarunas partneri, bet kaut kādu apstākļu dēļ ideja nerealizējās.
Valmieriete ALETA AUDZEVIČA šobrīd dzīvo un strādā Rīgā kompānijā C Teleport aviācijas sfērā. Viņa ir apceļojusi vairāk nekā 20 valstis.
DIĀNA KRISTA STAFECKA dzimusi Rīgā, uzaugusi Cēsīs. Sākot ar šo sezonu, viņa kļuvusi par štata aktrisi Valmieras Drāmas teātrī. Skatītāji viņu jau redzējuši divās Valmieras teātra aktieru kursa iestudētajās izrādēs «Viktorija» un «731.solis», kā arī viņa šajā sezonā iejutās Ketrina Bārklijas tēlā izrādē «Ardievas ieročiem».
«DIEVA BEZGALĪGĀS ŽĒLASTĪBAS DURVIS» – tāds svētīgs uzraksts uz Valmieras katoļu Dievnama durvīm mani aicināja tās godbijībā atvērt un tur ieiet, lai satiktu vienu no Valmieras katoļu draudzes kalpotājām – AUSMU BENUŠI.
Iepazīsties – LĪGA UN IVARS REŅĢES. Liesma ciemojās viņu pašceltajā mājā Burtnieku novada Cidonijās.
NAURIS VASIĻEVSKIS ir aktīvs jaunietis, kurš šogad absolvēja Vidzemes Augstskolas bakalaura programmu «Tūristu gids: ceļojumu un pasākumu organizators». Kopā ar studiju biedru Lotāru Zariņu viņš vadīja podkāstu «Pietura pie Gaujas», kurā tika runāts par abu dažādajām studiju un darba pieredzēm. Ar komandu kopā ieguva 2.vietu Valmieras Tūrisma inovāciju hakatonā. Tomēr vairums valmieriešu Nauri zina tieši kā fotogrāfu. «Liesma» Nauri uzaicināja runāt par un ap fotografēšanu.
MĀRCIS BOGDANOVS. Daudziem valmieriešiem pazīstams gan kā sportists, gan arī kā ļoti muzikāls un visādi citādi daudzpusīgs gados jauns cilvēks, kurš pats par sevi saka: «Esmu atraktīvs, jo patīk dažādas trakulības, izdarot daudz ko oriģinālu, ko nevar citi. Cenšos visu paveikt citādāk, nekā to parasti izdara mani līdzcilvēki.»
DIĀNA KOKA gan Latvijā, gan citviet Eiropā ir zināma ne tikai kā bīglu šķirnes suņu saimniece, bet arī kā audzētavas «Wolmar Star» īpašniece. Liesma vēlējās noskaidrot, kā viņa par savu šķirni izvēlējās bīglus un kas ietilpst audzētāja pienākumos. Lūk, Diānas stāsts.
Kocēnieti DMITRIJU NIČIPORU daudzi no mums pamanīja šogad 11. jūlijā, kad viņš piedalījās tradicionālajā skrējienā Rīga – Valmiera. Tajā izcīnīja trešo vietu ar laiku – 8:55,31. Liesma viņu uzaicināja uz sarunu.
Pieļauju, ka mans sarunas biedrs Valmierā pagaidām ir vēl pavisam maz pazīstams. Par viņu vairāk zina visi īstenie hokeja fani, jo JURIS ŠTĀLS ir Latvijas hokeja sabiedrībā atpazīstama persona. Laikā no 2005. gada līdz 2010. gadam dažādos turnīros spēlējis Latvijas valsts izlasē, 2014. gadā bijis izlases sastāvā arī Soču ziemas olimpiādē. Pirms tam 1999. un 2001. gadā attiecīgi Eiropas un Pasaules čempionātos bijis mūsu valsts junioru izlases sastāvā. Starp citu, pabijis arī NHL tuvumā, jo 2001. gada draftā viņu ar 269. kārtas numuru draftēja Ņujorkas Rangers. Un tagad Juris katru nedēļu sastopams Vidzemes Olimpiskā centra ledus hallē.
Šoreiz uz sarunu Liesma ir aicinājusi Valmieras Sv. Sīmaņa draudzes mācītāju EDIJU KALEKAURU. Neformālā gaisotnē runājam gan par mācītāja pienākumiem, gan par to, kā vispār var kļūt par mācītāju, un par baznīcu.
Ar viņu esam pazīstami jau kopš Liesmas kausa laikiem. INGUS ĶIRSIS toreiz bija viens no aktīvākajiem šī tautas futbola turnīra atbalstītājiem, allaž bija klāt izlozēs, bet turnīra dienā bieži vien pamanījās gan savas komandas vārtus sargāt, gan pauzēs starp spēlēm arī piestrādāt par tiesnesi laukumā. Nekāds paipuisītis, manuprāt, viņš nekad nav bijis, tāpēc liels prieks par to, ka Ingus uzņēmies ļoti atbildīgu misiju – audzināt jaunos Valmieras futbolistus.